Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Autors: skrapcis
Datums: 20.03.2007.
Rubrika: Lietotāju raksti

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju. Banāla mērķa vadīts - iepirkties kādā no motolietu lielveikaliem: Louis, Polo vai kādā citā. Nevarētu teikt, ka šāds izbrauciens būtu ārkārtīgi rentabls naudas ziņā - visu nepieciešamo var iegādāties arī šeit pat, mazajā Latvijā. Tomēr izvēles iespējas šeit ir stipri ierobežotas. Ja tev ir vajadzīgi liela izmēra zābaki, tad ir lieliski, ja atrodas vismaz viens pāris, kurš nepatīk vai ir par dārgu.

Sāku taujāt cilvēkiem, vai kāds vēl nevēlās piedalīties šādā avantūrā. Dzirdīgas ausis atradās. Atradās arī busiņš, kurš varētu uzņemt sešus braucējus un laimīgi izturēt nepilnos 3000 km garo ceļa gabalu. Atlika tikai vienoties par izbraukšanas laiku un aptuveno galamērķi.

Visi mēs esam strādājoši cilvēki un savus atvaļinājumus tērējām vasarās, kad var braukt ar motocikliem. Šī iemesla dēļ mēs braucienam uz Berlīni un atpakaļ varējām ziedot tikai proletariātam svētāko nedēļas laiku - piektdienas vakaru, sestdienu un svētdienu.

Galamērķi - gigantisku motolietu iepirkšanās vietu - atrast nebija grūti. Louis katalogā pēdējās lapās ir visu veikalu adreses. Nolēmām, ka iebrauksim Berlīnē, un tad meklēsim tuvāko.

Izbraucām piektdienas vakarā. Plānotā laika vietā - 18:00 - izbraucām ar divu stundu novēlošanos.

Kā jau minēju, bijām seši braucēji. Sadalījāmies divās daļās - trīs šoferi virzienā uz Berlīni, trīs - mājās vedēji. Normunds, būdams busa īpašnieks, izmantoja priekšroku braukt pirmais. Tad - es, un pēdējais - Zūča. Otrā maiņā - Wests, Goblins un Xoct.

Otrās maiņas trijotne nolēma, ka nav ko laist postā piektdienas vakaru. Vai tad nav vienalga, kur pievilkt mūli? Pie tam, kompānija piemērota, laika atliku likām, atlūšanai vietas - pietiekami. Līdz Lietuvas robežai visi turējās braši. Goblins, kā parasti, pārbļāva visus, stāstīdams vecas anekdotes un atgadījumus no dzīves; Westiņš kļuva aizvien filozofiskāk noskaņots, Xoct tik visus mudināja uz iedzeršanu, un arī pats nekautrējās. Pie Polijas robežas veicām rotāciju: Normis pievienojās otrās maiņas trijotnei un ātri iedzina nokavēto, es apsēdos pie stūres, bet Zūča blakussēdeklī iekārtojās uz gulēšanu.

Polijas vidiene. Otrā maiņa bija sasniegusi dīvainu esamības stāvokli - kaut kas starp komu un nirvānu. Goblins skaļi un veselīgi krāca, ik pēc piecām minūtēm mostoties un mudinot iedzert. Westiņš kaut ko pie sevis murrāja par pasaules ļaunumu un bezjēdzīgo naidu starp cilvēkiem, Xoct kļuva agresīvs un piesējās Goblinam ar jautājumu, kā būtība bija: "Vai tu mani cieni?"; Normis, savilcies čokurā, gulēja.

Piestāju ceļmalā izstaipīties un atliet. Atgriezies busā, nospriedu, ka arī man varētu būt promiles no tā vien, ka elpoju vienu gaisu ar otrās maiņas šoferiem. Droši vien promiles uzrādītu arī tās automašīnas vadītājam, kurš pabrauktu mūsu busam astē vismaz pāris kilometrus.

Ausa gaisma. Otrā maiņa pamazām modās no komas. Goblins itin mundri atkal stāstīja tās pašas anekdotes. Lai cīnītos ar miegu, arī es iesaistījos sarunās un saderēju ar Goblinu par tādu sīkumu, kā jautājumu: vai sieviete var palikt stāvoklī mēnešreižu laikā (nez, kā lasītājam šķiet?).

Piestāju pie benzīntanka, un visi iegājām iedzert kafiju. Pie viena, sīki apmazgāties tualetes izlietnē un savesties kārtībā. Secināju, ka mēs visi esam briesmīgi, netīri dzīvnieki. Vienmēr tik solīdie Xost un Zūča neizskatījās daudz labāk par netīrā dzīvnieka etalonu Goblinu. Arī visnotaļ cienīgais Westiņš bija saburzīts un nedaudz iesmirdis. Ko nu, iesmirduši bijām visi - seši pieauguši tēviņi, kuri pavadījuši desmit stundas divos kubikmetros slēgtas telpas,- kas nu no mums par smalkiem kungiem?

Vācijas robeža. Poļu lielceļš nemanot pārvēršas par Vācijas bāni. Man pašam, pirms daudziem gadiem pirmo reizi vērojot šo pārmaiņu, šķita, ka līdzīgi jūtas cilvēki, pirmo reizi šķērsojot ekvatoru. Pēkšņi tev un tavam braucamajam noņem visas važas. Nav ātruma ierobežojuma! Tas šķiet neaptverami. Toreiz, sen atpakaļ, es nenocietos un mocim izgriezu visu, cik nu viņš gāja. Šoreiz šī eiforija mani nepārņēma. Laikam vecums spēlē savu. Tomēr uzjundīja patīkamas atmiņas.

Laidu pie stūres Zūču, lai plosās. Viņam tas pirmo reizi. Cik nu var no dīzeļbusa izplosīt. Pa vējam no kalna - 142km/h.

Vācijā nokļūt no vienas pilsētas otrā ir ātri un viegli. Bāņi ir kā zirnekļa tīkls, kas pārvilkts pār visu Vāciju. Neviens attālums nešķiet attālums. Sākumā interesanti, vēlāk - tracina. Siena, siena, siena, siena.... Kaut ko redzi tikai no tiltiem. Klāt - arī Berlīne. Nobraucām no bāņa un iegriezām tuvākajā autostāvvietā. Kamēr Goblins stāstīja, ka viņš Berlīnē orientējoties kā savā kabatā, es piegāju pie kioska, nopirku karti un palūdzu vācu puisim ar vienu krustiņu atzīmēt kartē vietu, kur mēs atrodamies un ar otru krustiņu - konkrētu adresi, kurā atradās Louis Gigastors. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Apsēdos pie stūres, nomainot nogurušo Zūču, kurš uzņēmās stūrmaņa pienākumus un pēc kartes mūs izvadīja no punkta A uz punktu B - mūsu Meku, Louis lielveikalu.

Turpinājums varbūt sekos.

****
4

Komentāri

girts @ 16:02 03.04.2008.
internetā arī var no Luois pasūtīt ko vien vēlas,pats izmēģināju

zorro @ 12:16 24.01.2008.
turpinaajums buus..?

:))) @ 13:47 09.04.2007.
Kļūda aprēķinos. :)

<b>skrapcis</b>skrapcis @ 11:04 09.04.2007.
Mudaki :D
Sanāca pārrēķins ar laikiem, jo iekrita Scorpions koncerts taisni uz lieldienām, līdz ar to brauciens tomēr nenotika, bet gan jau :)

Peecis @ 04:24 08.04.2007.
buss tachu bija "tiko no vaacijas" :D

Archie @ 06:00 07.04.2007.
kas tad nu, busam tak nebija ne vainas- ta tikai padsmit "2" :)

es riit no riita uz berliini- stutgarti ;)

Goblins @ 04:01 07.04.2007.
Nekaadu vaacu alu Skrapcis tagad nedzer. :) Busam pizdohen, beliinen neredzeet :))

:))) @ 12:56 06.04.2007.
Skrapcis noteikti tagad nesteidzīgi bauda alu kādā Berlīnes krogā. ;)

:) @ 12:37 06.04.2007.
skrapcim kā vienmēr tieksme sevi idealizēt :D

skrapcis @ 04:02 29.03.2007.
Nu, būs brauciens pa lieldienām. Vienīgi, brauciens ir paredzēts neivs kā lidojoša amonjaka kaste pa lielceļiem, bet gan daļēji nesteidzīgs atpūtas brauciens, ar domu patusēt Augustovas (PL) akvaparkā, sīku Berlīnes apskati, alus iebaudīšanu un itkā starp citu, iegriešanos kādā moto GIV (gigantiskā iepirkšanās vietā).

1-10 : 11-19 »

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss