Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Stiepiens "Rīga – Brisele"
2.daļa

Pirmā daļa

Teksts: Junona
Datums: 24.09.2007.
Rubrika: Ceļojumi

Skaitītājus noregulēju pa nullēm un no Mūkusalas apļa Nestes izbraucu ap pusdesmitiem.

Ceļā līdz Lietuvai – diemžēl nekā ievērības cienīga, izņemot steidzīgos latvju bāleliņus dažādu marku braucamajos, kas man, pa Bauskas šoseju vidēji uz 110 braucošai zeltenei ik pa brīdim aiztraucas garām ar devīzi "Ignore all!".

Uz Latvijas-Lietuvas robežas pārbaudot dokumentus, robežsargs ar redzamu interesi apvaicājas, uz kurieni es dodoties un kas galapunktā notikšot. Uzzinājis, ka dodos apciemot māsu, nez kāpēc izskatās mazliet vīlies un novēl laimīgu ceļu.

Arī cauri Lietuvai izbraucu aizžmiegtām acīm bez jebkādiem starpgadījumiem, un ceļi tik labi, ka kļūst neciešami garlaicīgi. Ko mēs darītu, ja Latvijā būtu tik labas šosejas? Atrofētos! Īsi pirms Polijas robežas Statoil ā vēl uzpildos, iedzeru kafiju un apēdu sviestmaizi. Jūtu, ka ķermeni skāris neliels, bet manāms drebulis. Nav ne jausmas, cik ārā grādu, bet katrā ziņā karsti nav, un debesis ir apmākušās. Vietās, kur asfalts mitrs, labi sajūtams, ka ir par pāris grādiem vēsāks.

Ap pulksten pusdiviem iebraucu Polijā. Ceļš no robežas līdz Suwalkiem ir samērā elegants – smuki līkumiņi, labs asfalts, fūres brauc dziedādamas, un dzīve rādās itin jauka. Iebraucu Suwalkos, un, tā kā ir pavisam skaidrs, ka cauri Varšavai netiks braukts, jo īsti nav pa ceļam, tad aplī dodos nevis taisni pakaļ smagajiem, tas ir, Augustowas virzienā, bet nogriežos, sekojot Autoroute piedāvājumam un norādei "Olsztyn". Nonāku uz samērā necila nomaļa ceļa Nr.653. Tomēr izrādās, ka minētajam necilajam ceļam nav ne vainas – fūru tikpat kā nav, segums ir labs, atkal smuki līkumi un pakalni, pie tam ceļš ved gar ezeriem, tā ka ik pa laikam rodas iespēja baudīt itin jauku Ziemeļpolijas ainavu. Īsts atradums!

Tā nu braucu vidēji uz kādiem 80. Pārsvarā kustos ar 100-110, tomēr ik pa laikam jāsabremzējas, jāapdzen dažs labs Polski Fiat parādībai līdzīgs ķēms. N-tos poļu miestus gan ignorēju un konstanti kustos tālāk. Ne īstos, ne kartona policistus šeit nekur nemana.

Kad esmu aptuveni pusceļā līdz Olsztynai, mani prieki beidzas – ceļā stājas pamatīga atmosfēras fronte, sāk gāzt lietus, un nekas cits neatliek, kā stāt malā un vilkt mugurā hidrotērpu.

Turpmākajā ceļā klājas kā ellē. Lietus gāž kā ar spaiņiem četras stundas no vietas. Tā kā ķiverei nav oriģinālā stikla, tad kaut kur gar malu sāk iekšā tecēt ūdens, lēnāk braucot, svīst stikls. Cimdi izmirkuši līdz pēdējam, sāku jau bažīties par pārējā ekipējuma ūdensnecaurlaidību, tomēr pagaidām jūtu, ka viss sauss.

Īsi pirms Olsztynas sākas ceļa remonts, dubļi, vietām - grants, bedres, arvienvārdsakot, pamatīga šmuce. Honda turas apsveicami. Iebraucu Olsztynā uzpildīties un iestrebt karstu kafiju un jūtu, ka pirksti no slapjuma ir kļuvuši līdzīgi sapuvušiem kartupeļiem. Žēli palūkojos uz pludojošajām ielām un bezcerīgajām debesīm, kur starp mākoņiem neredz ne mazākā gaišumiņa. Galu galā sapurinos – neesmu jau no papīra. Jāīsteno plāns un jākustas vien tālāk līdz tumsiņai. Bez tam mans sabiedrotais ir laiks, jo ceļā uz rietumiem, ķerot Sauli, iegūstu vienu stundu, ko varu izmantot braukšanai.

Pēc vairāku stundu izmirkšanas, tuvojoties Torunai, beidzot sāk skaidroties. Man priekšā gandrīz kā sarkana bumba uz rietu dodas Saule. Skaisti...un arī pamatīgi traucējoši braukšanai. Bez tam jūtos pārsalusi. Iebraucot Torunā, ieskatos vietējā termometrā: +8. Un es cerēju, ka ,virzoties uz dienvidiem, kļūs siltāk! Sāk krēslot, un es nolemju, ka jāmet miers. Sāku arvien biežāk lūkoties ceļmalu virzienā, meklējot kādu moteli, hoteli vai citu iebrauktuvi. Kā par spīti, labu laiciņu neviena nerādās, jo rajons kaut kāds dīvains – nu galīgi ne tūristiem labvēlīgs; rēgojas vieni vienīgi autoservisi, autoveikali un daudzkrāsaini poļu biznesa reklāmas šedevri. Beidzot pusceļā starp Torunu un Poznaņu jau labā tumsiņā ieraugu zajazdu un dodos iekšā. Zajazdā dzīve sit augstu vilni: jaunatne, vairāki tālbraucēji un kaut kāds, šķiet, dzimšanas dienas svinētāju bars. Visi pamatīgi mani nopēta kā tādu svešo, kad es pilnā ekipējumā ieveļos iekšā un lūkoju pēc saimnieces.

Tā un tā – 90 zloti, viss kārtībā. Saiminiece kādas piecpadsmit minūtes vada datorā manus rekvizītus. Beidzot varu stiept mantas augšā. Drēbes daudzmaz sausas, izņemot, protams, cimdus. Serģa veikalā par 80 latiem pirktajiem zābīšiem – hiphipurā! Tiešām ūdensnecaurlaidīgi! Hidrotērpam gan kaut kur pa aizmugurējo vīli iesūcies mitrums, līdz ar to biksēm pakaļpuse viegli mitra. Man par nožēlu tiek paskaidrots, ka radiatorus diemžēl pašreiz nav iespējams izmantot, līdz ar to paredzu, ka rītdien nāksies braukt ar slapjiem cimdiem. Sāku nožēlot, ka vienu no nepieciešamākajām lietām – no drauga, Skrapča, pirms vairākiem gadiem aizlienēto silto cimdu pāri neesmu paņēmusi līdzi. Iestāstu sev, ka no tā nemirst, un dodos lejā sasildīties ar 100 gramiem ruma, pakomunicēt ar iebraucējiem un izpētīt rītdienas maršrutu.

Šodien pieveikts mazliet vairāk kā 800 kilometru!

Turpinājumā: trakā fūre, Vācijas bāņi un negaisi.

*****
5

Komentāri

<b>mmiesnieks</b>mmiesnieks @ 11:15 03.10.2007.
3šo!

dpmn @ 08:30 29.09.2007.
vvvēl :)

R3d2 @ 07:39 26.09.2007.
Ziemeļpolija rullē. Pa dienu tiešām skati ir skaisti.

<b>mmiesnieks</b>mmiesnieks @ 07:24 26.09.2007.
NUber, ja viss būtu tā kā braucot caur Lietuvu, tad nemaz pat nava jēgas kkur doties.
Sēž mājā un dzer aliņu!

jeee... @ 14:43 25.09.2007.
nepacietībā gaidu tresho daļu! :)

aidz @ 08:19 25.09.2007.
nu - es gan teiktu - skarbi... :)

DM @ 08:07 25.09.2007.
Super! gaidām vēl!

<b>mmiesnieks</b>mmiesnieks @ 07:58 25.09.2007.
Ideāli!

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss