Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Kawasaki VN900 Classic pirmā sezona

Autors: Atis Vancovičs
Datums: 30.10.2007.
Rubrika: Moči

Iespējams, ne viens vien motomīlis ir pamanījis Kawasaki jauno deviņsimtnieku, ko sāka ražot tikai 2006.gada vidū. Arī manā dzīvē pienāca brīdis, kad negribējās vairs krāmēties ar lietotiem motocikliem, tāpēc izlēmu, ka labāk pirkšu pilnīgi jaunu braucamo. Iepriekš braucu ar Vulcan 1500 Classic, taču tehniskas likstas to bija pārņēmušas tik lielā mērā, ka vairs nebija vēlēšanās veltīt laiku, enerģiju un naudu tā renovēšanai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ar motociklu servisu Latvijā ir diezgan bēdīgi – kā rāda citu biedru pieredze, nereti pusgads paiet, kamēr izdodas tikt klāt nopietniem remontētājiem.

Šādu apsvērumu vadītssāku lūkoties, ko piedāvā jauno motociklu tirgus. Zinot, ka ikdienā motociklu neizmantoju, jo darba specifika to neļauj, negribēju tērēt milzīgus līdzekļus moča iegādei. Pēc rūpīgas piedāvājuma izpētes atradu kompromisu – Kawasaki VN 900 Classic. Motocikls izskatās pietiekami solīds, gandrīz kā smagais mocis, pie tam šajā cenu kategorijā starp citu marku motocikliem ir nepārspēts līderis. Cena veikalā tobrīd bija 7700 EUR. Tomēr, zinot, ka ir ziemas vidus, es vienojos ar tirgotāju par vēl mazliet patīkamāku ciparu. Tā kā ieņēmumi par vecā moča pārdošanu tomēr nesedza šo summu, moci paņēmu līzingā. Hansabanka piedāvāja sakarīgus nosacījumus, un es kā bankas klients, nokārtojot visas formalitātes, apmēram nedēļas laikā kļuvu par motocikla likumīgo turētāju. Apdrošināšanu banka nepieprasīja kā obligātu, taču aizstāja to ar lielākiem kredītprocentiem. Ar visu to summas starpība bija ievērojami mazāka, jo, aptaujājot dažādas apdrošināšanas kompānijas, neviens nepiedāvāja KASKO polisi lētāk par 700 EUR gadā.

Tad viss sākās. Bez šaubām, milzīgs prieks bija februāra vidū, pārvedot mājās jauno rumaku. Braukt jau nu gribējās ļoti, grūti bija nociesties, tāpēc nepacietībā pa sniegu vairākkārt tika apbraukts ap māju, gaidot sausu asfaltu un siltāku laiku. Pavasaris pienāca, un pamazām sākās sezona. Mocis jauns, gribējās iebraukt pēc instrukcijas, tādēļ pirmie tūkstoš kilometri bija jābrauc ne ātrāk kā 95 km/h. Nekas, to vēl varēja pieciest moča veselības labad. Pēc pirmā tūkstoša eļļas maiņas un apkopes jau varēja griezt ručku arī tālāk.

Pamanīju tādu īpašību, ka aukstā laikā zem +5C mocis nelabprāt startējas. Ilgāk griežot starteri, tas tomēr protas un pielec. Automātiskā gaisa padeves regulācija- t.s. ???čoks" - nav jārausta, tā kā iedarbināšana ir ērtāka. Klusinātāji mocim būvēti kā priekš Eiropas, tādēļ ar izteiksmīgu skaņu tas lepoties nevar. Tā ir labāka, nekā priekšgājējam VN800 (kuru vairs neražo), taču apgriezieni ir augstāki nekā smagajiem monstriem, tādiem kā VN1500. Tomēr lieta ir koriģējama un tādi ražotāji, kā Cobra un Vance & Hines jau piedāvā šim modelim plašu skaļo izpūtēju klāstu. Tik vien kā tehnisko apskati iziet nevarēs. Neesmu interesējies, taču tā kā oriģinālie izpūtēji ir ar katalizatoru un zondi, nezinu, kā tas ietekmē izpūtēju maiņu. Dzinējs strādā ar minimālu vibrāciju, kas nav traucējoša. Auksts motors darbojoties ir pavisam kluss, karstam parādās sīka sadales vārpstas knikšķēšana, kas raksturīga daudziem motocikliem.

Kā jau lielai daļai moču, VN 900 automātiski deg tuvās gaismas, kuras izslēgt nevar. Tumsā luktura gaisma ir pietiekama, taču kaitina lielās luktura lampas un līdz ar to arī gaismas kūļa vibrācija, braucot pa nelīdzenu ceļu. Tur vainojama luktura stiprinājuma konstrukcija. Priecē odometra bloks, kurš digitāli uzrāda kilometrāžu, tajā ietilpst arī pulkstenis. Degvielas rādītājs strādā teicami, pie beigām iedegas arī kontrollampa. Faktiski būtisku pretenziju pret elektroierīču darbību nav, vienīgi gribētos vēl avārijas gaismas signalizāciju, taču tādas nav. Nav arī automātiskās pagriezienu rādītāju izslēgšanas mehānisma, kā tas bija VN 1500, tādēļ nereti aizmirstas to izslēgt, jo konrollampa ir uz bākas un uz to speciāli jāpaskatās, lai ieraudzītu, ka tā mirgo. Šī iemesla dēļ esmu pat saņēmis citu šoferu lāstus.

Vadības ierīces izvietotas saprātīgi. Nedaudz savāda liekas sajūga sviras darbība, jo tā ir ar troses pievadu, un tās gājiens ir īss. Pārējie pārslēdzēji ir ērti lietojami, tai skaitā bremžu un pārnesumu pārslēgs. Aizdedzes atslēga atrodas Kawasaki pierastajā vietā – pie sēdekļa sānos. Citiem tas nepatīk, taču man tas nekādas raizes nesagādā – atslēga ligzdā, un nekādu problēmu. Ar to pašu atslēgu var atslēgt degvielas tvertni, saslēgt stūri un atslēgt sēdekli – tas ir viegli noņemams un zem tā, protams, var atrast instrumentu sainīti un akumulatoru. Zem sēdekļa atrodas arī ķiveres āķis, taču man šķita pārlieku neērta šāda procedūra – lai pieslēgtu ķiveri, jānoņem sēdeklis, tādēļ to neizmantoju.

Braukšanas uzsākšana ar šo moci nesagādā nekādas problēmas. Izkustēties var līgani, komfortabli, un arī gaita ir tāda pati. Lielā mērā šeit jāpateicas siksnas piedziņai, kas ir patīkamākais piedziņas veids kruīza motocikliem. Pārnesumu pārslēgšana ir samērā ērta, taču ne ideāla. Štepselēšana neitrālajā apstājoties ir tikpat ķēpīga un neērta, kā jau visiem močiem. Pie tam, mocim apstājoties vai lēni kustoties, pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu var notikt ar aizķeršanos, taču, mazliet palaižot sajūgu, to var turpināt. VN 900 dinamika ir līdzvērtīga VN 1500. Tikai paātrinājums tiek veikts ar augstākiem motora apgriezieniem. Teikšu tā – man moča jauda šķiet pietiekama. Automašīnas pie krustojuma apsteigt var vienkārši, un kruīzeram faktiski vairāk nevajag. Taču es teiktu, ka šis mocis nav domāts braukšanai divatā – tad jaudas var nepietikt. Vismaz tādam braucējam, kas radis pie spēcīgākiem močiem. Braukšanas komforta sajūta sāk zust pie 130 km/h. Motors sāk dot vibrāciju, kas liek saprast par piepūli, dzenoties šādā ātrumā. Ja nav vējstikla, brauciens pārvēršas par izmisīgu turēšanos pie stūres un galvas spiešanu pretim stiprajai vēja plūsmai. Ātruma ???griesti" varētu būt kaut kur pie 160 km/h, taču sazin', vai kādam radīsies vēlme tik ļoti cīnīties ar pretvēju – tas tomēr nav baiks. Taisnvirziena trajektoriju mocis notur ideāli. Reti kurš motocikls uz šosejas turas tik stabili. Te nu jāpateicas Kawasaki kruīzeru tradīcijām – šis eksemplārs neatpaliek no saviem lielākajiem brāļiem. Tā garenbāze ir pat lielāka nekā HD Fat boy, kas apvienojumā ar veiksmīgu priekšējās dakšas sagāzuma leņķi sniedz šo komfortablo lainera gaitu.

Braukšana pilsētā un manevrēšana ir ievērojami vieglāka nekā pusotrlitrīgajam Vulcan. Moci var grozīt viegli, kur un kā vēlaties. Starp mašīnu rindām izlīst būs grūtāk, jo mocim oriģinālā ir plata stūre, kas ķeras aiz mašīnu spoguļiem. Tomēr ja mērķis ir braukt starp rindām, tad piemērotāks būs cita tipa motocikls. Arī pastumt atpakaļ to ir viegli, pateicoties zemajam sēdeklim un jūtami vieglākam svaram attiecībā pret citiem kruīzeriem. Nebūs izmisīgi jābuksē ar kājām, cenšoties to pakustināt uz aizmuguri. Interesanti, ka svars ievērojami samazināts, izmantojot plastmasas detaļas – dubļusargi, daļa hromēto detaļu (pat cilindru galvas dekoratīvie vāki) ir no plastmasas. Divu klasisko amortizatoru vietā aizmugurē ir viens centrālais, kas ir līgani mīksts, taču ???izsist cauri" var tikai ekstremālās bedrēs. Atkarībā no braucēja svara tam ir septiņas regulēšanas pozīcijas. Bremzes ir pietiekamas. Priekšējā bremze ir pietiekami stipra, lai nobloķētu riteni, taču nejauši par stipru nenospiedīsiet – tā iedarbojas proporcionāli sviras piespiešanas spēkam. Katrā ziņā bremzes ir daudz efektīvākas nekā VN 1500. Braucot lietus laikā, reizēm gan parādās nepatīkama strīķēšanās skaņa, kam cēloni neesmu vēl īsti atradis, taču, visticamāk, tās ir smiltis starp bremžu darba virsmām. Priekšējā dubļusarga apakšējā mala varēja būt nedaudz zemāka, lai mazāk šķiestu ūdeni uz kājām.

Braukšana pa meža ceļiem ir iespējama, tomēr tā nav saistīta ar šī motocikla pamatfunkciju. Nepieciešamības gadījumā izbrauksiet pa meža ceļiem un pat smiltis, pateicoties izcili platajām riepām, ar kādām nevar lepoties citi šīs klases motocikli. Grūti būs vienīgi pa ļoti nelīdzeniem, ar koku saknēm klātiem meža ceļiem – mocis ir ļoti zems un braukšana sanāks lēna. Taču, kā zināms, mežu forsēšanai būs jāraugās pēc enduro aparāta.

Degvielas patēriņš patīkami iepriecina. Zem 5 l/100km. Par trešdaļu, ja ne par pusi mazāk nekā lielajiem kruīzeriem. Bāka – tehniskajos datos teikts, ka 18 litru, taču benzīntankā nekad vairāk par 14 litriem neesmu ielējis. Nu, o.k., pieņemu, ka tā nekad nebija pilnīgi tukša. Bākai ir paredzēta drošības gaisa sprauga virs degvielas līmeņa, kā dēļ ražotājs nerekomendē liet vairāk par bākas atverē noteikto līmeni. Nekas jau gan slikts nav noticis, bākā ielejot arī vairāk.

Sēdpozīcija vadītājam ir ērta. Sēdeklis ērtuma ziņā pat pārspēj citus šī motocikla priekšgājējus. Nu, protams, nesalīdzināsiet to ar lielajiem tuoreriem, taču pāris stundas bez apstājas nosēdēt var bez īpašām problēmām. Stūre jātur ar nedaudz plati izplestām rokām, taču vismaz man tas netraucē. Ja uz citiem motocikliem man regulāri notirpa labās rokas pirksti, tad ar šo tā nav. Komfortam pietrūkst vējstikla. To gan var labot, par pāris simtiem nopērkot oriģinālo stiklu. Bāzes versijā motociklam nekādu aksesuāru nav, taču nu jau papildus nopērkami ir visādi uzkarināmi nieki – dugas, somas, stikls, sissy bar, lampas ar kronšteinu, dubļusargu stieņi, pasažiera kāpšļi utt..

Ko no tā visa pēc vienas sezonas varu secināt ? Kawasaki VN 900 ir kompromisa motocikls. Gluži kā ne vienmēr ir vajadzīgs pats lielākais džips, tāpat ne katrs tiecas pēc paša resnākā moča. Šis eksemplārs ir cienīgs, izskatīgs un patīkams braucamrīks, kas ir ērts lietošanā un, atšķirībā no dārgajiem braucamajiem, nenomāks prātu ar domu, ka garāžā stāv superdārgs motocikls, ar kuru nav laika braukt.

Motocikla tehniskie parametri

TipsČoperis
RažotājsKawasaki
ModelisVN900 Classic
Gads2006
Motors4-taktu, V-veida ar šķidro dzesi
Jauda53 Zs
Griezes moments78 Nm @ 3700 rpm
Virzuļa diametrs88.0 mm
Virzuļa gājiens74.2 mm
Motora tilpums903 cm3
Kompresija9.5:1
KarburatorsIesmidzināšanas sistēma ? 34 mm x 2 Keihin ar duālo droseli
Transmisija5-pakāpju
Stūres izvirzījums164 mm
Stūres leņķis32?
Priekšējās bremzes300 mm diska ar dubultiem cilindriem
Aizmugurējās bremzes270 mm disks ar dubultajiem cilindriem
Priekšējā riepa130/90-16M/C 67H
Aizmugurējā riepa180/70-15M/C 76H
Degvielas tvertne18 l
Garums2464 mm
Platums1006 mm
Augstums1481 mm
Garenbāze1650 mm
Sēdekļa augstums681 mm
Pašmasa270 kg
*****
4.3

Komentāri

andy @ 03:57 28.04.2015.
man custom patīk

andy @ 08:12 19.11.2009.
man arī šito gribās, tikai custom

RB @ 16:41 04.02.2008.
Labs raxts. Objektiivs. Man arii VN Custom, Esmu ljoti apmierinaats. Nevar vien sagaidiit siltaaku laiku.

kaspars @ 21:22 17.01.2008.
vis būtu labi , ja tā būtu HONDA

Labais @ 07:52 22.11.2007.
Labais mocis man ir tads pats tikai VN900 COSTOM. Tas ir vel dizainigaks...

<b>otto</b>otto @ 01:21 06.11.2007.
kaut kāda kļūda ieviesusies - 50 ZS

Sliktais @ 14:31 05.11.2007.
100 Zs/12,000 rpm - nu gan nav taisnība!!!

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss