Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Elefantentreffen – 52
2. daļa

Pirmā daļa

Teksts, foto: Valdis, Ādažu maniaks
Datums: 16.03.2008.
Rubrika: Ceļojumi

23.01. Pa nakti sasnidzis krietni un turpina snigt lielām, lipīgām pārslām. -3°C.

No rīta stāvvietā.

Valdis viesnīcas stāvvietā

Tādā laikā nav ko domāt apdzīt fūras. Sniegs aizlipina ķiveres stiklu - nākas visu laiku slaucīt. Pēc tam grūti roku iebāzt atpakaļ maisā, tas no vēja it kā salīp. Arī no priekšā braucošo riteņiem ceļas augšā visāda draņķība...

Lomžā, zināmajā Nestē (blakus Makdonaldam) padzēru kafiju un ieeļļoju ķēdi. Šī modeļa mīnuss – nav centrālās pekas. Nākas kādu saukt palīgā vai stumt pa mazam gabaliņam reizes sešas.

Dažus kilometrus pirms Varšavas beidza snigt, pašā Varšavā uzspīdēja saule, +1°C, ceļš sauss.

Iebraucu benzīntankā un kā ???īsts baltais cilvēks kārtējo reizi uzkāpu uz grābekļa" (tautas folklora), tas izrādījās automātiskais... Esmu kādreiz jau ar tādiem iekritis. Šeit arī: piedāvā gan krievu, gan angļu valodu, bet pēc tam pārlec uz dzimto poļu! Palūdzu palīgā vietējo onku, kas normāli runāja krieviski. Viņš saspaidīja pogas un aizgāja. Es priecīgi tecinu benzīnu, kad vairs nelien, ieraugu, ka vīruks ieštepselējis summu, kāda derētu normālam autiņam, nevis mocim ar 12 litru bāku! Vārdu sakot - vietējā Neste ???pacēlās" par kādiem padsmit latiem.

Varšavā ļoti noderēja navigācija! Stulbāku pilsētu caurbraukšanai grūti atrast. To atzīst pat paši aborigēni! Gaužām retas norādes ar ceļu numuriem un izvietotas tā, ka grūti ieraudzīt... Bez navigācijas nekad neesmu atradis pareizo ceļu ar pirmo piegājienu!

Aiz Varšavas sākās garlaicīgais bānis. Ātrums 100-110-120. Kā visiem. Ar vienu "bet"! Ik pa dažiem kilometriem zīme ???70", aiz kuras vai nu gājēju pāreja, vai krustojums, pie kura stāv fotoradars vai tā butaforija (kas to var un grib pārbaudīt?). Tur poļi met nost ātrumu un paklausīgi velkas. Man tas drīz vien apnika. Padomāju: nav jau Beļģija, kur bildē gan no priekšas, gan pakaļas un atsūta čeku uz mājām, un vairāk pat nepiebremzēju. Vienīgi jāuzmanās, tuvojoties krustam, – sarkanais var iedegties negaidīti ātri!

Sniegs, kurš bija redzams uz laukiem, beidzās pusceļā starp Varšavu un Vroclavu.

Iepatikās lasīt brīdinājuma zīmes, kas manai ausij likās uzjautrinošas. Piem. ???Wypadki bydla"! Ja pareizi sapratu bildīti – ???Lopi uz ceļa". Tādus uz četrām kājām nemanīju (laikam gulēja ziemas miegā), bet tos, kas uz četriem riteņiem, vai, cik! It sevišķi, tuvojoties Vroclavai. Bija darba dienas beigas, un poļu pani drāzās piekrāmētos kravas busiņos uz mājām pie savām panēm, nerēķinoties ar tādu divriteni, kā es! Man tas drīz vien apnika, bija arī jau pāris stundas kā tumšs, tāpēc sāku meklēt naktsmājas. Padoms: ja esi nobriedis nakšņot, nebrauc garām viesnīcai, kura ir pretējā ceļa pusē, nepievilcīga utt. Nākošā var gadīties pēc vairākiem desmitiem km un ar tiem pašiem trūkumiem! Tas īpaši attiecas uz Austrumeiropu.

Iebraucu pirmajā mazajā viesnīciņā, kuru ieraudzīju. Sākumā simpātiska meitene skaidroja, ka nav brīvu numuru, tad uzradās ne mazāk simpātiska kundze gados un ielaida mani milzīgā trīsvietīgā numurā. Mocis zem loga, vakarā - divi aliņi, no rīta - brokastis (pēc izmēra - kā manas ikdienas pusdienas). Viss kopā - Ls 17!

Dienas rezultāts: 578km 9 stundās.

2. diena
24.01. No rīta apmācies, mitrs, +3°C

Iebraucu Vroclavā. Liela. Veca. Varbūt pat smuka. Bet ielas riebīgas. Gandrīz nolikos uz acīm. Nācās pārkārtoties pāri tramvaja sliedei. Nomētājos riktīgi, bet savācos.

Braucu un domāju par sakariem. Iepriekšējā vakarā izrubījās telefons, bet, tā, ka biju nomainījis operatoru, nevarēju atcerēties pin-kodu. Iebraucu benzīntankā, uzpildījos, paņēmu viņējo Zelta zivi (saucas TakTak) un enerģijas dzērienu, piegāju pie kases un... vienīgo no piecām kredītkartēm, kurai zinu no galvas kodu (pārējie kodi nestrādājošā telefonā ), kases aparāts neņem! Padoms: naudas kartēm jābūt vairākām! Mans personīgais rekords: nezināmu iemeslu dēļ vienā benzīntankā nestrādāja trīs kartes, kuras pirms un pēc tam strādāja! Es jau sāku saspringt, bet polis ierauga, ka manā maciņā ir citas kartes, un rāda, lai dodot nākošo. Viņiem tur nevis novelkamais (kur jāparakstās), bet iebāžamais (kur pašam jāspaida pogas). Es panam skaidroju, ka nezinu kodu! Uz ko viņš vienā mierā rāda uz zaļo ???OK"... Es neticīgi nospiedu un ... aizgāja!!! Pēc tam šis joks man nostrādāja vienā čehu un vēl divās poļu tankštellēs! Vācijā un Latvijā – nē.

Ar to vēl joki nebeidzās! Kad paskatījos (un labi, ka paskatījos!) uz čeku, apstulbu – mūsu naudiņās – apmēram 40 Ls! Gāju skaidroties. Telefona karte: 6 Ls, benzīns: apm. 9 Ls, enerģijas drinks: 1 Ls. No kurienes tāda summa!? Polis drudžaini sāka kalkulēt un gāja vaļā: Matka Boska, Kurva u.c. īpašvārdi. Nu ļoti emocionāls kadrs! Izrādās, viņš ???labticīgi" kļūdījies – summas par benzīnu (46 Zloti = 9Ls) vietā iemaucis 46 litrus! Atdeva starpību kešā. Padoms: visās polijās-ungārijās-slovākijās jārēķina līdzi!

Telefonu reanimēju jau Čehijā. Kārtējā benzīntankā nedaudz panervozēju. Pēc uztankošanās sapakojos, pielecinu moci, kāpju virsū, lieku robā, laižu vaļā sajūgu, bet... tas ģībst! Pēc pirmās reizes nodomāju: skolnieciņš! Pēc trešās sāku intensīvi domāt. Pareizi izsecināju, ka kaut kas nav kārtībā ar sānu pekas pogu. Pieslēju moci pie staba, paraustīju to puļķi šurpu – turpu un aizgāja! Mani samulsināja tas, ka mocis neģība brīdī, kad ieliku robā. Mani līdzšinējie moči (un to ir bijis deviņi) tā arī darīja, ja nav novākta peka. Šai Kawai, acīmredzot, vēl viena poga ir pie sajūga, nevis kaut kur kārbā.

Čehijā bānis līdz pat Pilzenei. 100-120. Garlaicīgi.

Prāgā +6°C un saulīte! Kaifs. Sasveicinājos ar diviem močiem – baiku un supermotardu.

Prāgas korķi ir ievērības cienīgi! Labajā joslā fūras stāvēja četrus kilometrus(!). Tieši stāvēja, atstājot spraugas vietās, kur ir nobrauktuves/uzbrauktuves! Pārējās 2-3 joslas (kā nu kurā vietā) kustējās, bet lēni. Es līdu starp rindām. Braukšana caur Prāgu arī diezgan sarežģīta, bet ir normālas norādes, un man taču navigācija! Viens no korķu iemesliem – Prāgai nav apvedceļa, un viss tranzīts mauc caur pilsētu. Tiesa, var redzēt daudz visādu pārvadu būves, kas kādreiz varbūt mazinās šo problēmu.

Shellā pie Pilzenes, kamēr pusdienoju, mans mocis bija fotogrāfu aplenkts. Tādu uzmanību tas neizpelnījās pat daudz tālāk uz ziemeļiem!

Tuvojoties Pilzenei, ieraudzīju uz kādas ēkas jumta termometru +9°C! Un tā pati foršā saulīte!

Tas manī arī ???iemidzināja modrību"... Biju ieplānojis braukt pa bāni caur Regensburgu, bet, redzot tādu idilli, aizšāvu pa taisno, ieekonomējot apm. 200km. Ap četriem pēcpusdienā sāka tumst, līdz galapunktam - 130km, bet izdomāju, ka labāk vēl vienu nakti pārnakšņošu ar ērtībām, lai nav pa tumsu svešā vietā jāslien telts. Par lēmuma pareizību pārliecinājos nākošajā rītā.

Pārnakšņoju mazā viesnīciņā ar slēgtu pagalmu pašā pilsētas centrā. Pilsēta ļoti veca, skaista, ar interesantu arhitektūru un reljefu (jau pamazām tuvojos kalniem). Saucās Klatovy un pēc izmēriem kā Cēsis vai Rēzekne. Vakarā, atgriežoties no pastaigas, viesnīcas pagalmā ieraudzīju četrus močus ar vācu numuriem. Visi ar blaķenēm: Urāls, MZ un divi veci Simsoni. Pēc tam tos puišus redzēju galapunktā.

No rīta pamodos laicīgi. Sapakojos. Esmu jau nedaudz piešāvies. Tas iet arvien ātrāk.

Par pakošanos gribu pastāstīt sīkāk.

Šim mocim nevarēju uzkarināt sānu somas, jo viena skartos pie izpūtēja, otra strīķētos gar riteni. Zinu vienu gadījumu, kad uz iepriekšējā modeļa KLE saimnieks uzkarināja mīkstās somas un tā, kas skārās pie izpūtēja, naturāli aizdegās! Tas gan bija vasarā. Protams , varētu uzmeistarot kādu rāmi, bet nodomāju, ka man pietiks ar palielu topkeisu (ja nemaldos, 44 litri) un bākas somu. Tas lielais rullis uz pakaļējā beņķa ir bundesvēra soma (pirkta pa lēto ebay-ā), kurā ir telts, matracis un divi guļammaisi. Brīva vieta tajā vēl palika, bet, ja es tur būtu iebāzis vēl kaut ko, es pats neietilptu tajā mazajā spraudziņā starp bākas somu un šo. Izmēģināju. Ar visu to, vissarežģītākais katru rītu bija:

a) Sabāzt visu, kas izmētāts pa istabu žāvēšanas nolūkos, tajās nolāpītajās somās. Iesākumā ar pirmo piegājienu nemaz nevarēju sastampāt, un tas nav izskaidrojams - klāt taču nekas nebija nācis!

Valdis viesnīcā

b)Piesiet ar siksnām pie topkeisa to lielo somu, kuras iekšpusē vajadzēja izkārtot četrus atsevišķus ruļļus, lai tie atrastos viens virs otra, pie tam - simetriski attiecībā pret sēdekli! Divatā tas, protams, būtu nieks...

Uz brauciena beigām visa pakošanās/ģērbšanās aizņēma vairs tikai kādas 30-40 min. Labs rādītājs, vai ne?

Un tā – pabrokastoju, norēķinājos. Numurs, vakara alus un brokastis 13 (!) Ls. Arvien lielāka nesaprašana – kāpēc Latvijā tādas cenas!?

Īpaša pateicība Gintai un Sergejam (MC "Spieķi Vējā"), kā arī Ivaram Blūmfeldam par padomiem!

Trešā daļa

*****
5

Komentāri

Ošš @ 11:08 10.04.2008.
KLE eļļot ķēdi var arī nestumdot - atbalstītu uz pekas vienkārši sagāzt uz savu pusi tik daudz, lai atbrīvotu pakaļējo ratu un varētu to pagriezt ar kāju.
2 atbalsta punkti un sniegs tomēr ir nesavietojamas lietas! Es ar vienreiz dabūju negaidītā rudens putenī pabraukt ar KLE. Pārslas plaukstas lielumā, 15 cm sniegs un starp fūrēm. Naktī. Rīga-Jēkabpils. Ar sausam karstam asfaltam domātām riepām... Brr... Redzēt neko nevarēja. Viss gāja labi tik ilgi, kamēr fūres nebija pieblietējušas to sniedziņu līdz ledus konsistencei un es skaisti nenokritu (bija zābaki ar šņorēm, kas, protams aizķērās un, izturīgas būdamas, neļāva izraut kāju no moča apakšas. Labi ka fūre apstājās kādus metrus pirms manis nevis pēc. Kopš tā laika nelietoju uz moo apavus ar šņorēm.) Pēc tam turpināju atlikušos ~100 km pa nenobraukāto nomali. Nezinu cik reizes KLE piedeva man priekšējā rata sānslīdes...

taicis @ 22:30 18.03.2008.
Labs rxts, tikai nesaprotu kur entuziazms, lai to visu raxtītu??? Ko lai mēs Liepājā sakām par braucieniem zem -7 grādiem un ar sniegu 15cm??? Man šķiet, ka tikai jāmin, tad dies rādīs kur un kas un kam :)
Lai Tev veicas, tādu ir maz šinī lielajā bumbā:)

<b>leevers</b>leevers @ 11:26 17.03.2008.
f.., nu sapratāt jau

<b>leevers</b>leevers @ 11:25 17.03.2008.
Es par to, ka man neslāpst pie paceltas pekas uzzināju tikai TA, (:

<b>nelien</b>nelien @ 09:38 17.03.2008.
arī manam kawai, ja neatlaiž peku, slāpst nost tad, kad laiž vaļā sajūgu.

Pirac @ 02:29 17.03.2008.
Nja labs :)
Gaidu turpinajumu ....
Starpcitu man arii kle-500 un gatavojos doties vasaraa arii celojumaa !!! bet es meistaroju aluminija kastes raamis ir un skatos ka pagaidaam ok !!!

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss