Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Elefantentreffen – 52
Trešā daļa

Otrā daļa

Teksts, foto: Valdis, Ādažu maniaks
Datums: 21.03.2008.
Rubrika: Ceļojumi

3. diena. 25.01. No rīta -4°C, lec saule, neviena mākonīša. Apģērbos plānāk, nekā iepriekšējās dienās. Atcerējos Pilzenes +9°C. Naivais!

Izbraucu septiņos pēc vietējā laika. Uz ielām nevienas automašīnas, neviena gājēja! Pirmo auto ieraudzīju pēc minūtēm divdesmit. Izbraucu no pilsētas, ieskrējos un uzreiz sajutu, ka kaut kas nav tā, kā parasti. Apstājos. Brīdī, kad liku kājas pie zemes, gandrīz nožāvos. Izrādās, tas melnais, gludais nav asfalts, bet tīrs ledus! Nācās pukšķināt ar ???ātrumu" 30-40 km/h izkarinātām kājām. Vienu brīdi, kad saule jau bija bišķi pacēlusies, vietām parādījās slapjš, bet tomēr – asfalts. Es jau sāku atslābināties un tad sākās... kalni. Līdz ar kalniem – arī sniegs. Mežā - apmēram līdz ceļgaliem, uz ceļa – noblietēts un glums, nezināma biezuma. Čehi kaisa nevis ar sāli, bet smalkiem akmentiņiem, kas, iespējams, kaut ko palīdz tiem, kas uz četriem riteņiem, bet mocim tas nedod pilnīgi neko! Kalni nekādi dižie: ap kilometru augstumā, lēzeni, apauguši ar mežiem. Bet tomēr, serpantīni ir un brīžiem pat ļoti stāvi , ar 180 grādu līkumiem. Pēdējos 20 km līdz Vācijai braucu stundu un piecpadsmit minūtes (!). Kalnā vēl neko, bet lejā... viens ārprāts! Visu laiku jādomā, lai netīšām nepieskartos priekšējās bremzes hēbelim. Jābremzē tikai ar dzinēju. Vārdu sakot, jāaizmirst par instinktiem, kas izstrādāti gadiem!

Iebraucu Vācijā. Ceļš uz robežas kā ar nazi nogriezts – vienā pusē noblietēts sniegs, otrā – asfalts. Slapjš, bet asfalts! Kaut gan mežos tāpat sniegs. Līdz Thurmansbangai tie 70 km - tīrā izprieca.

Thurmansbanga izrādījās miestiņš, ar kuru salīdzinot, Ādaži ir lielpilsēta. 10 mājas un pasts. Nekas neliecina, ka kaut kur netālu notiek pasaules, nu labi, labi, Eiropas mēroga tusis. Nobraucu uz paralēlā ceļa, stāvu pie aizslēgtā pasta, atceros, ka Anarhisti te bijuši divas reizes – četrus un divus gadus atpakaļ (skat. www.rollinganarchy.com). Šķirstu telefonu, meklēju Romas Ivaniča telefonu un pēkšņi dzirdu sirdij tīkamas skaņas! No kalna lejā nāk divi moči. Pamanījuši mani, apgriezās, pamāja tipa ???follow me!", pagaidīja, kamēr sačammājos un tālāk jau braucām kopā. Nedaudz pavizinājāmies pa kalniem, līdz atradām īsto vietu. Puiši bija no Horvātijas: Darko un Ante. It sevišķi interesants kadrs izrādījās Darko. Īss ???tehniskais raksturojums": 51 gadu jauns, pabijis 55 valstīs, bet Baltijas valstīs nav bijis! (ko nu es ar saviem attiecīgi 47 un 23 – puika!) Ar savu 1984. gada sarkano FJ1100 (skat. Foto) nobraucis, apsēstieties, lai nenokristu – 888000 km!!! Ar viņa tempiem (gadā 50 – 70 tūkstoši) 2009.gada beigās jābūt miljonam! Elefantentreffen apmeklēja jau septīto reizi.

Yamaha FJ1100

Vēl mums pievienojās trīs slovēņi. Precīzāk, divi slovēņi un viena slovēniete Ana (21 gadiņš, atbrauca pati ar savu piecsimto Vulkānu). Tā kopā arī tusējām divas dienas un divas naktis.

Kad atbraucām, bija +3°C, saule un baigie dubļi! Mežos - sniegs, bet šajā ielejā - dubļi... Ja ne Darko ar savu pieredzi, es būtu zaudējis vismaz pāris stundas, līdz iekārtotos. Iedomājieties: jūs braucat pa šauru, asfaltētu ceļu, pa kuru no tuvējā ciemata (apm. 2 km) policija laiž transportu tikai uz diviem vai trim riteņiem (tādi noteikumi jau esot gadus trīs, pat kvadrus nelaiž!), pēc kāda kilometra ieraugāt cieši saparkotu moču rindu, kura izgaist aiz līkuma :

Moču rinda

Jūsu rīcība? Droši vien tāda, kā lielākai daļai eiropiešu, kas apmeklē šo pasākumu pirmo reizi: noparkojas rindas galā, ņem telti, iet atlikušo kilometru līdz ieejai (starp citu, visa teritorija iežogota, apm. 1,5x1,5 km, ieeja močiem tikai viena, vēl viena - gājējiem), uzslien telti, iet atpakaļ minēto kilometru. Tālāk divi varianti: 1) ja pietiek drosmes (vai nepietiek prāta) nobraukt no stāva dubļaina kalna ar gauži mazām izredzēm kādreiz tikt tajā atpakaļ, sēžas uz moča un to arī mēģina darīt; 2a) stiepj atlikušās mantas slapju muguru vienu jau zināmo km, 2b) nofraktē kādu no vietējiem puišeļiem, kuriem bizness gāja no rokas...

Mēs turpretī brašā Darko vadībā piebraucām gandrīz pie pašiem vārtiem, pārmetām savas parpalas pāri žogam, paši cēli (pirms tam samaksājot 20 eiras par aproci, uzlīmi un numurētu brošūru) iegājām pa galvenajiem vārtiem, uzslējām teltis, pārģērbāmies un piebraucām močus pie teltīm. Kad bijām iekārtojušies, viens no horvātiem sniedz man mazo kolas pudelīti – par atbraukšanu! Paostu, skaidrs: viņu kandža – grapa. Iedzēru. Otrs padod divlitrīgu minerāli uzdzeršanai. Ieņēmu pāris labus malkus, līdz pielēca, ka tur tas pats, kas iepriekšējā! Horvātiem baigā jautrība.

Īpaša pateicība Gintai un Sergejam (MC "Spieķi Vējā"), kā arī Ivaram Blūmfeldam par padomiem!

Ceturtā daļa

*****
5

Komentāri

valdis @ 13:06 25.03.2008.
Vairāk bildes Galerijā

piter @ 09:23 25.03.2008.
Labs brauciens:) veel labaaks raksts:) patiikami lasiit.
Buutu forshi arii bildes vairaak paskatiities?

Boris Smirnov @ 12:01 24.03.2008.
Zdorovo

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss