Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Jūriņ’ prasa smalku moci

Teksts, foto: Andris Šnore
Datums: 30.04.2008.
Rubrika: Ekstrēmi

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Viss sākās gludi, ar lielisku panēsāšanos pa mežu, virzījāmies gar jūru uz Gaujas pusi, brīžiem pa liedagu, brīžiem pa mežu. Pūta diezgan spēcīgs vējš, un līdz ar to jūras līmenis – augsts, un smiltis gar jūru mīkstas un grimstošas. Turpceļā pāris reizes pamanījos iestigt grimstošajās smiltīs ar savu monstru (pakaļā palika parketendūra riepa), taču praktiski vienmēr pats tiku ārā. Opozītam ir tā priekšrocība, ka var nomest zemē, atspiest cilindru pret kādu sprunguli, un zem pakaļrata eleganti kaut ko palikt apakšā un dabūt pirmo rāvienu, lai uzsāktu ceļu pa smiltīm. Tā nu pēc neliela motoseksa patīkami noguruši veiksmīgi nokļuvām līdz Gaujai. Noslāpējām močus, atpūšoties un kaļot plānus par tālāko maršrutu. Kādu pusstundu pakvernējām pie Gaujas ietekas jūrā. Izštukojām, aptuveni kur nēsāties tālāk un kāpām uz saviem močiem. Pēcis sāka kurbulēt savu CR 500, es tikmēr spolēju apkārt, mēģinādams, kā labāk uzsākt braukt. Šī aina arī nedaudz ieķērās, CR neleca. Tā nu kādu stundu mēģinājām nesekmīgi dabūt pie dzīvības to sasodīto moci, taču padilis divtakteris var būt arī ļoti nelecošs. Nolēmām, ka es braukšu un mēģināšu sarunāt mocim transportu ievilkšanai, Pēcis stums savu moci uz ceļa pusi. Tā nu es braucu atpakaļ, lai ātrāk viss notiktu gar liedagu, taču posmā no Gaujas līdz Garkalnei smiltis ir īpaši grimstošas, attiecīgi braucu gar pašu jūras malu, cenšoties izvairīties no viļņiem. Tā kā bieži tas neizdevās, un tika radītas palielas šļakatas, manu redzamību ar „aizlietām” brillēm un ķiveres stiklu par ideālu vairs nu nekādi nevarēja nosaukt. Tā nu braucu es gar jūru, līdz vienā mirklī mani nedaudz sāka satraukt tas, ka starp mani un krastu parādījās arvien vairāk ūdens. Tā kā smiltis bija īpaši mīkstas, un, nodarboties ar motoseksu negribējās, turpināju ceļu ar optimistisku domu, ka sēklis atkal pieies pie krasta, jo jutu, ka pēc apstāšanās un apgriešanās uzsākt atkal ceļu ar manu pliko riepu nebūs īpaši viegli. Tā nu, man braucot, ūdens līmenis tikai palielinājās, un pēc brīža viļņi jau sāka apgrūtināt ceļu. Izdomāju, ka laikam tomēr jāstājas, tāpēc mēģināju kaut kā veikli apgriezties, taču nesekmīgi, jo smiltis bija tādas, ka, pieliekot kāju pie zemes, tā iegrima smiltīs līdz potītei, bet ūdens bija līdz ceļiem. Atstājot moci jūrā, devos meklēt kādu koku, ko palikt zem cilindra, lai apgrieztu moci. Atstutēt nebija nepieciešams, jo tas iestiga tā, ka palika vertikālā pozīcijā. Atradis baļķēnu, bridu ūdenī, lai apgrieztu moci un mēģinātu mērot ceļu atpakaļ. Ejot līdz mocim, ūdens bija „sprīdi zem kules”, tā kā domu par braukšanu pa taisno uz krastu atmetu, jo tad noteikti ierautu ūdeni motorā. Pēc nelielas ņemtnes izdevās moci apgriezt, izmantojot baļķēnu par trešo atdures punktu, bet no ~200m ceļa atpakaļ, moci stundas laikā izdevās izkustināt tikai par aptuveni 30m pareizā virzienā, tāpēc mani sāka nedaudz satraukt tas, ka no aukstuma kājas sāka neadekvāti klausīt un bija kļuvušas nejūtīgas. Izdomāju, sūds par moci, veselība tomēr svarīgāka un līdu uz kāpu pusi mēģināt atsildīt kājas. Pirms tam vēl mocim pabāzu pāris baļķēnus zem cilindriem, lai negrimst dziļāk. Izlīdu no ūdens un sāku štukot veidus, kā moci dabūt laukā, ar paniku vērojot, kā viļņi skalojas pret manu moci. Sazvanījāmies ar Pēci, viņam arī īpaši spoži negāja, stumt pa smiltīm nav cukurs, un Pēcis izdomāja, pametot savu moci, labāk atnākt apskatīties, kā grimst manējais. Es tikmēr mēģināju sadabūt rokā džipistus, bet vairums, protams, savus agregātus bija izjaukuši. Sazvanīju vienu cilvēku, un sākās gaidīšana ar grimstošā moča vērošanu. Slapjās kājas arī īpaši ātri neatsila. Tā nu atnāca arī Pēcis, un nu jau abi divi gaidījām palīdzību.

BMW Baltijas jūrā

Beidzot pēc vairākām stundām pie apvāršņa parādījās kāds džips. Džipists neizrādījās manis sazvanītais, bet palīdzību, protams, man neliedza, tā nu es atkal iebridu ūdenī un ar vinčas galu aizbridu līdz mocim, piesēju to, un sākām vilkt ārā. Džips ar motoru izkustināt mani nevarēja, jo ar visiem četriem kārpijās iekšā smiltīs, tā nu tika likta lietā vinča, un mocis veiksmīgi tika izvilkts cauri ūdenim „sprīdi zem kules” līdz krastam. Puse problēmas atrisināta, taču līdz tuvākajam ceļam ir ~ 3 km pa sausām kāpu smiltīm. Lai tiktu kaut vai līdz ceļam ir jādabū pie dzīvības mocis, aizstumt neizdosies. Izskrūvēju sveces un mēģināju ar starteri pagriezt motoru – kā paldies džipistam cilindrā esošais ūdens iešļācās džipa salonā. Tā nu izpumpējis ar starteri no motora ūdeni, palūkojos, vai tas nav nonācis karterī, par brīnumu eļļas līmenis bija ok. Skrūvēju atpakaļ sveces un mēģināju startēt, taču nesekmīgi, motors atteicās pielekt, un arī akumulators drīz vien nosēdās. Bija ieradušies arī manis sazvanītais džipists & co, kad parādīju, kur mocis bija iestidzis, viņš demonstratīvi aizbrauca līdz tai vietai un atbrauca atpakaļ. Izskatās, ka sacensībām gatavotam džipam tas tāds nieks vien ir, gaisa ieplūde dīzelim kā nekā ir jumta līmenī. Tā nu kabinājām manu nosprāgušo moci aiz džipa un mēģinājām vilkt, par brīnumu, 3km posmā ne reizi „neparāvu uz acīm”, BMW ir ļoti stabils vilkšanai pa smiltīm. Tā nu bmw pēc kāda laiciņa beidzot bija uz asfalta. No moča joprojām tecēja ūdens, zem tā izveidojās peļķe. Džipists sarunāja busu, kas mani aizvedīs līdz mājām. Braucām ar džipu uz Pēča pusi, lai mēģinātu viņa moci dabūt līdz ceļam. Veiksmīgi viņu atradām, un pēc brīža mocis jau bija „dziesmā”, ievelkot ar džipu, spēja atdzīvoties pat izdilušais divtakteris. Tā nu es sazvanīju draudzeni, lai ieslēdz pirti, un gaidīju busu. Pēc brīža jau veiksmīgi biju nokļuvis mājās.

BMW no jūras transportēts uz garāžu

Pāris stundu brauciens bija ieildzis uz ~6 stundām. Pēc moča izvākšanas no busa pa taisno devos uz pirti. Ieejot uzsilušajā pirtī, likās, ka no manas atsalušās miesas temperatūra uzreiz spēcīgi nokritās. Pirtī pārspriežot notikušo, sākām štukot, ko darīt ar manu moci: jaukt ārā motoru vai nē u.t.t.. Izdomājām, ka jāmēģina pēc iespējas ātrāk dabūt pie dziesmas, tā nu atsilstot tajā pašā vakarā, lai neierūsē, nolēmu mēģināt moci piešķilt. Vēlreiz izskrūvēju sveces, izlēju ūdeni no gaisa filtra, noskrūvēju bāku un uztaisīju vispārīgo karcher un wd40 terapiju. Pēc brīža ar baltiem dūmiem mocis jau bija „dziesmā”. Pēc kārtīgas motora izsildīšanas dūmi pazuda. Beidzot varēju mierīgi iet gulēt. Nākamajā dienā gan atklājās, ka reduktorā ir pilnīgs ķīselis (smilšu, ūdens un eļļas), un kardāna apvalks ir piedzīts ar smiltīm. Sekojoši vēl diena ņemtnes,- izjaukt reduktoru līdz pēdējam un iztīrīt smiltis no kardāna apvalka. Pēc šī visa mocis atkal bija braucams un bez elektrogļukiem un joprojām tāds ir, neskatoties uz daudzu cilvēku sliktajām prognozēm.

Beigās gribu pateikt lielo Bebram no Vecāķiem & Co un pārējiem, kas palīdzēja un bija gatavi palīdzēt. Un neslīciniet savus močus, izrādās, ka vismaz manējo nevar īsti veiksmīgi izmantot jūras iekarošanā...

Daži padomi no forumiem par manu problēmu, Baltijas jūrā slīcinātu moci:

BMW jūrā
*****
4.7

Komentāri

. @ 00:43 05.05.2008.
Jun redzi, ar molu ir taa , brauksi pratiigi un neskriesi virsuu berniem - nekas slikts nenotiks, pat mols nesabruks. A par kaapaam runajot - nu davaj nevajag dirst par skarbajiem baikeriem un skaudiibaam uc pseido vertiibaam - taa ir dabas postiishana un viss

Jun @ 18:09 04.05.2008.
Ņeužeļi te visi tik svēti savākušies? Varbūt man sīkāk pastāstīt, kā es uz Vecāķu mola nokrašoju? Lai visiem svētajiem, kas nekad nekur neko nav pārkāpuši, ir ko ņemties un burkšķēt par neatļautu braukāšanos pa molu...Un starp citu - te nav nekāds cālis.lv, kā izteicās kāds mans labs paziņa, bet šis tas arī par skarbo dzīves ikdienu...lai pārējiem top zināms, ko un kā vajadzētu un ko nevajadzētu darīt ar moci.

Peecis @ 04:12 04.05.2008.
hehee, mazais and ar mazo zaljo bmw :)

Zirns @ 03:51 04.05.2008.
Gan raksts stulbs gan braucejs vēl stulbaks.

bugs @ 14:59 02.05.2008.
Jauki un skaisti, bet mamuprat vis butu jaukak, ja tas mocis butu noslicis! ZB kapu izbraukataji! Vai tiesam LV nav citu vietu kur braukt, ka obligati jaardas pa

Jun @ 15:37 30.04.2008.
Eleganti...atceros, ka mēs ar aidz no pārgaidīšanās veselu nullzīben paspējām likvidēt...hmhmhm, aidz..:)

. @ 13:29 30.04.2008.
izbesītais - neaizmirsti dailji raudāt, kad pirmais pumpainais pašvaldības policists tevi cjakarēs kā pirmklasnieku

to . @ 12:58 30.04.2008.
ej tak pakaries! konkēti esi izbesījis, anononīmais losi!
visu cieņu autoram, labs raksts :) nākamo sezonu sēžos uz supermoto, būs arī jāpabradā kāpas.

. @ 11:23 30.04.2008.
A sabraukātās retās smilgas ? a atrabotkas noplūde jūrā ? Piekam ok - pieljauju ka mazais And ar savu mazo, ekologjiski tiro bumeri neko dizji ljaunu sastradaat nevareeja. BET - vinjsh iesaistiija peeci ar smirdiigu, ekologiski noziedziigu divtakteri un veel piesaistiija veselu bobiku varzu !

ups! @ 10:42 30.04.2008.
esļi čelovek mudak, to on jedjet c BMW

« 11-20 : 21-30 : 31-40 : 41-50 : 51-56 »

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss