Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Sešas dienas apkārt Čehoslovākijai
1.daļa

Teksts, foto: Vita
Datums: 28.05.2008.
Rubrika: Ceļojumi

Cilvēki – apkārtceļotāji ceļo dažādi. Apkārt pasaulei, apkārt Latvijai, apkārt Melnajai un Baltijas jūrai. Es nolēmu ar motociklu apbraukt apkārt Čehijai un Slovākijai.


uz galeriju

Ērtības labad ceļojuma stāstā minēšu nosaukumu „Čehoslovākija”, lai arī šāda valsts jau labu laiciņu vairs nepastāv.

Kā zināms, labākās idejas rodas zibenīgi. Galvenais ir tās pārāk ilgi „nemarinēt”, bet gan steigties realizēt. Uzliku mocim jaunus bremžu klučus, painteresējos, kādus laikapstākļus sola gismeteo.ru,  izstudēju „autorouti”, aprēķināju aptuveno kilometru skaitu (kas beigu beigās izrādījās stipri vien lielāks) un nodrošinājos ar Čehijas un Slovākijas kartēm mērogā 1:200 000.

Šoreiz mans mērķis nebija apskatīt ceļā visas pilis, cietokšņus un alas, jo tad šādam ceļojumam vajadzētu vismaz mēnesi, bet gan apbraukt apkārt abām valstīm, virzoties pa ceļiem, kas atrodas pēc iespējas tuvāk robežai, vērot cilvēkus un dabu, kā tie mainās no ziemeļiem uz dienvidiem, no austrumiem uz rietumiem. Tā kā Čehoslovākijā 99% ceļu ir ar asfalta segumu (labāku vai štruntīgāku, bet asfaltu), tad spriedu, ka man ar savu Kawasaki ZR7 šajā sakarā nevajadzētu būt problēmām.

Un tā 13.maijā plkst. 8.00 ar spidometra rādījumu 42 280 km startēju no Prāgas. Nolemju savu „Čehoslovākijas riņķi” sākt no pilsētas Usti nad Labem, kas atrodas Čehijas ziemeļos Labes upes krastā netālu no Vācijas robežas, virzīties uz austrumiem un tad - uz dienvidaustrumiem, uz Slovākiju. Laikapstākļi ideāli. Iebraucu Usti nad Labem, pieleju pilnu bāku un tālāk pa kalnu ceļiem dodos līdz pašai Vācijas robežai, izbraucu cauri Čehijas Šveicei, un tālāk līdz Krokonošes kalniem un Sņežkam – Čehijas augstākajai virsotnei (1602 m). Pēcpusdienā pa pamalēm sāk klejot lietusgāzes, bet man todien veicas – manu ceļu tikko ir šķersojis pamatīgs gāziens - tāds, ka asfalts kūp, bet es tieku cauri ar sausu ādu.

Rīts pēc lietusgāzēm

Tā nu, traucoties kalnup lejup cauri mežiem, neskaitāmiem čehu ciematiem un vērojot dabas jaukumus, diena paiet nemanot, un, iebraucot Nāhodas (Nachod) pilsētā pie pašas poļu robežas, sāku domāt par naktsmājām. Tovakar dikti negribas sliet telti, tāpēc atrodu risinājumu. Proti, nolemju mazliet novirzīties no maršruta un pārnakšņot pie saviem čehu draugiem no motokluba „Black Knights” (www.blackknights.cz) kluba mājā - krogā, kas atrodas sīkā ciematiņā ar nosaukumu Jilovice pārdesmit kilometru no Polijas robežas. Domāts – darīts. Sazvanu kluba viceprezidentu un kroga īpašnieku Tomāšu un uzprasos uz nakšņošanu. Pirmais vakars paiet Jilovicē, dzerot alu un mēģinot vietējā mēlē komunicēt ar vietējo publiku.

Krodzinieks Tomāšs

Pirmās dienas bilance – 500 km.

Otrās dienas rīts uzaust skaidrs un saulains. Ap septiņiem atvados no čehiem un dodos ceļā. Skatos kartē un braucu tieši gar pašu Polijas robežu - strauju, akmeņainu upīti ar nosaukumu Divoka Orlice. Brīžiem ceļš vijas kā serpentīns, uz kura papilnam izbērtas smiltiņas, līdz ar to nākas diezgan stipri iespringt, it īpaši līkumos. Ap pusdienlaiku kalnu ceļš beidzas un izbraucu uz šosejas, kas ved uz vienu no lielākajām Čehijas pilsētām – Ostravu. Skatam paveras Morāvijas pauguraines, milzīgi pieneņu un rapša lauki ar savu īpatnējo smārdu. Izbraucu cauri Ostravai, benzīntankā izdzeru kārtējo kafiju, uzpildos un nu jau tuvojos Slovākijai. Pārdesmit kilometru no Čehijas – Slovākijas – Polijas robežas sākas pamatīga mīcīšanās cauri vairākām apdzīvotām vietām...fūres, vieglie, gājēji, riteņbraucēji – viss iespējamais. Iebraucot Slovākijā, gribu nofotografēties pie robežzīmes, bet gar ceļmalu sastājušās fūres zīmi aizsegušas, un man nekas nesanāk. Noškrobojos un nolemju fotografēties kaut kur atpakaļceļā.

Atšķirībā no Čehijas Slovākijā ceļu tīkls ir mazāk attīstīts, līdz ar to virzīšanās gar robežu brīžiem ir visai nosacīta, jo robežas tuvumā nemaz nav ceļu, pa ko virzīties. Tāpēc atsevišķos posmos sanāk aptuveni 30 km liela atkāpe. Aiz Žilinas nobraucu no lielās šosejas uz neliela ceļa, kas ved starp divām kalnu grēdām un ir pilns ar ciematiem, kas piedāvā visdažādākos labumus tūristiem. Nolemju braukt līdz Oravas ūdenskrātuvei un tur meklēt naktsmājas, jo kartē šeit atzīmēti vairāki kempingi. Tomēr manas cerības uz telts sliešanu šajā vietā izkūp, jo, tā kā tūrisma sezona vēl tā īsti nav sākusies, tad kepmingi ir slēgti. Neko darīt, nolemju braukt tālāk un štukoju – ja neko neatradīšu, galu galā varu tak uzsliet telti kaut kur kalnos mežā.

Īsi pirms saulrieta pa izciliem serpentīniem šķērsoju kalnu pāreju Tatros un nonāku nelielā ciematiņā Liptovske Matiašovice. Braucot cauri ciematam, pamanu, ka kādā pagalmā tiek piedāvāta telts uzsliešanas iespēja, un stājos malā. Kad stāstu, ka vēlos pārnakšņot, saimniece sirsnīgi piedāvā man istabiņu un brokastis par pieciem latiem kopsummā. Tikai karstā ūdens gan neesot. Okidoki – arī šovakar telts sliešana izpaliek. Vakariņās man tiek piedāvāta milzīga krūze gardas tējas. Pēc tējas dodos nelielā pastaigā pa ciematu, un tad momentā „atplīstu”.

Tatri pēc saulrieta

Otrās dienas bilance – 600 km, no kuriem aptuveni puse - pa serpentīniem.

Otrā daļa

*****
5

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss