Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Kawasaki KLE – visiem dzīves gadījumiem

Teksts: Ošš
Datums: 11.10.2006.
Rubrika: Moči

Motobraukšanas vīruss mani bija pārņēmis jau sen, bet tā pa īstam – tikai kopš 2001. gada agra pavasara, kad man bija tas gods izmēģināt, kā iet tīrasiņu japānis. Vasarā es pat biju sadūšojies uzsākt savu motobraucēja karjeru, un, ar nolūku eksperimentēt ar dzīviem cilvēkiem, iepirku IŽ Ju 5 ar visu blaķeni.


uz galeriju

Neticiet padomju tehnikai, it sevišķi, ja esat kādreiz braukuši ar kārtīgu motociklu, jo Iž nosprāga jau trešajā dienā, un tas pat nebiju es, kas nabadziņam nogalināja pirmo motoru. Vasara pagāja Iž remontiņos, bet pa vasaru nobrauktie 200km un 3 mēneši visādu repairu (nu neiemīlēja tas braucamdaikts mani!!!) nostiprināja pārliecību, ka motociklu vajag. Vajag normālu motociklu – tātad skaidrs, ka japāni.

Apmēram 28.12.2001 – vēlā pēcpusdienā, kad ārā bija pamatīgi sasnidzis sniegs un es visu laiku biju lūrējis uz šķūnīša pusi, kur, pilnīgi visus riteņus atstiepis, izjauktā veidā gulēja moceklītis Ižiņš, atskanēja tālruņa zvans. Zvanīja Jānis, kas, zinot manas nepārtraukti pieaugošās lomkas, dziļās rūpēs par manu dzīvību (es uz to laiku biju nolūkojis maziņu aizšķiltu Bandit), paziņoja: "Es te sēžu uz tava moča. Kawa KLE500, 99. gada, ķiršu krāsā, endūrs. Tikpatkā jauns". Tā tika zvērīgi nogalināta mana Ziemassvētku svētlaime, dvēseles miers, miegs un budžets visiem turpmākajiem gadiem. Lai arī cik tas nebūtu jocīgi – es par to esmu ļoti priecīgs. Fakts paliek fakts – 18.01.2002, plkst. 16:00 es jau sēdēju uz sava braucamā un, neskatoties uz sniegu, ledu, dubļiem un policiju, izmetu pirmo līkumu ar savu dārgumu (piezīmēsim, pārkāpjot virkni CSN). Kopš tā brīža zinu, ko nozīmē pilnīgi nojūdzies. Visi, kas mani pazina uz to brīdi, arī saprata, bet neapzinājās patiesos posta apmērus... Tā sākās piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bagātās vasaras.

Kopš 2002. gada nu jau nobraukti gandrīz 50000 km, no tiem apmēram 2/3 ar pasažieri. Krustu šķērsu izbraukāta Latvija, ir pabūts Lietuvā, ir pabūts Igaunijā, ir krietni pabraukti arī Somijas ceļi. Ir braukts no marta ledus līdz pat novembra puteņiem.

Ikdiena

kawasaki kle

Šajā laikā nomainīti kādi 3 riepu komplekti, pārdurta 1 kamera (piezīmēsim – Rīgas centrā!), nomainīta sajūga trosīte. Piedzīvots viens kritiens un dažāda stipruma apgāšanās. Apgāšanās – tas ir neizbēgami, bet īpaši sāpīgi ir tie gadījumi, kad noskaties, kā tavu moci apgāž kāds cits, vai arī pavasara puteņa laikā vējš, piepūšot moto pārsegu kā buru... Apgāšanās ar saslēgtu stūri traumē tikai pašu stūri un pakaļējo bremžu pedāli. Brīnumainā kārtā plastmasu ģeometrija neļauj pilnībā sašķaidīt pagriezienu rādītājus – ja paveicas, tad tiem saplīst tikai stikliņi, bet, lai arī pagriezienu rādītāji ir lokani, tomēr nopietnāku kritienu gadījumā ???būris" aizsargā šos pagriezienu rādītājus, ielūstot pirmais...

Piekares strādā kā jau nu šie vienkāršākie darbarūķi varētu strādāt – ir OK. Tā kā priekšējiem amortizatoriem virsū ir gofrētas gumijas, tas ļāvis izdzīvot blīvslēgiem visus šos kilometrus. Apbēdina, ka priekšējām bremzēm ir tikai viens disks. Bremžu diska diametrs ir pietiekoši liels; lai labi sabremzētos, bremzēšanas intensitāte ir pietiekoši stipra, lai tuvotos spēkam, kas sāk savērpt garos amortizatorus. To īpaši labi var novērot, ja braucot nobloķē priekšējo riteni. Par laimi, šo kļūdu mocis piedod, protams, ja bremzes laicīgi atlaiž. Piedod trīs reizes no četrām... Vēl precīzāk – parasti nepiedod pirmo reizi, bet pēc ceturtās reizes jau smadzenes ir izstrādājušas refleksu. Kopumā tomēr atļaušos apgalvot, ka KLE piedod lielāko vairumu kļūdu un, ja vien stūrgalvīgi netiek traucēts, uzticīgi cenšas glābt motociklista sēžamvietu. Tas ir pierādījies daudz jo daudz reižu.

Vēl, runājot par pārvietošanās īpatnībām, jāpiezīmē, ka braucot,vienīgā reāli salstošā motociklista daļa ir abi ceļi un augšstilbi – tiem vējš tiek klāt pēc pilnas programmas, tā ka zemās temperatūrās bez normālām biksēm vai vismaz ceļu sargiem vai sildītājiem nevajadzētu rādīties uz ceļa. Tas, protams, ja veselība dārga. Ar rokām nekādu problēmu, jo endūriem, tai skaitā arī KLE, ir speciālas aizsargplastmasas rokām.

Interesanti ir ar gaisa virpuli, kas veidojas aiz standarta izmēra vējstikla – tas tomēr ir ļoti trokšņains. Man, piemēram, tā gaisa plūsma trāpa tieši pa zodu. Es nezinu, kā citiem, bet man šis troksnis ir vienīgais, kas, braucot ar ātrumu virs 90-100 km/h, sagādā neērtības. Bet eksistē arī augstāki stikliņi, kuri labāk aizsargā, un brīdī, kad iestājas apnikums, var apgulties uz bākas un izbaudīt klusumu.

Degvielas patēriņš

kawasaki kle

Kā jau rakstīts dokumentācijā, tie ir apmēram 4.2 – 7.2 litri uz 100 km. Man nav izdevies dabūt mazāk par 4.8 l/100km. Toties nav izdevies dabūt vairāk par 6.2 l/100km.

Tā kā degvielas līmeņa rādītāja nav, tad parasti nākas pildīt pilnu bāku un braucot iztikt ar nobraukto kilometru skaitītāju. Tiklīdz tā rādījums sāk tuvoties 200km, jasāk nemierīgi dīdīties, jo kā ar nazi iestāsies brīdis, kad jāpārslēdzas uz rezervi. Pēc pārslēgšanās uz rezervi vajag sākt vēl nemierīgāk dīdīties un lūkot pēc tuvākās degvielas uzpildes stacijas. Savdabīgi, bet rezerve iestājas pie iztērētiem 10l (bākas tilpums esot 15l). Tātad ar vienu bāku pie nepārspīlētas braukšanas, gluži teorētiski, vajadzētu pietikt vēl kādiem 50-100km, tomēr to līdz galam pārbaudījis neesmu nekad, jo man, protams, patīk fiziski vingrinājumi un mocim – atslābinātam ļauties stumšanai, bet es labāk braucu, nekā baroju sauli ar saviem sviedriem.

Vispār – lai gan benzīna kvalitātes problēma it kā nav –, tomēr ir daži bēdīgi novērojumi: laikam a95 sastāvs stipri atšķiras dažādās uzpildes stacijās un firmās (jocīgi it kā...); lai vai ko kladzina mūsu dārgās suslas tirgotāji, Latvijā degvielas kvalitāte ir slikta. Varbūt pat ļoti. Pēc vairāku desmitu litru 95-ā izsvilināšanas Somijā un Igaunijā, mocis bija izmazgājies un ducināja jestri, vienmērīgi, patīkami kā puķīte, bet pietika pāris reizes uzpildīties Latvijā – ???pilnīgs čau"! Laikam jau pie mums ēzeļus ar "ne tādu" zāli baro, kā, piemēram, Igaunijā, vai Somijā... Tas nu tā – ???za ģeržavu abidna", jo vienīgā reize, kad bija jāpiedzīvo reālas nepatikšanas, bija 2003. gadā Gulbenē, kad, kā vēlāk izrādījās, ielietais benzīns oda pēc sazinkā un degt neparko negribēja, kā rezultātā pienācās ???karalauka apstākļos" ņemt nost bāku, skalot karburatorus un nomainīt abas sveces.

Pareizi! Par braukšanu! Rīga – Gulbene ar KLE tāds sīkums vien ir, var braukt kaut vai caur Ērgļiem, tur kā reiz ir jauks zemes ceļa fragments, par kuru ir patīkamas atmiņas...

Vispār – kas nu ir, tas ir – KLE ir miermīlīgs visceļu aparāts bez liekiem komentāriem. Var, īpaši neiespringstot, maukt uz 140 km/h pa asfaltu, un tikpat ātri var braukt arī pa bedrainu akmens šķembu seguma lauku ceļu. Konstruktoriem lieliski izdevies apvienot asfaltam un neceļiem domātās īpašību kopas, nevis atņemt. Pateicoties tam, ka motoriņš ir pietiekoši velkošs jau gandrīz no tukšgaitas un perfekti pārvaldāms zemajos apgriezienos, var izķepuroties no daudzām cūcībām. Protams, ja riepas ir pareizās. Man, piemēram, vislabākā kombinācija šķita – priekšā Dunlop Ttrailmax un aizmugurē kaut kāda Pirelli Enduro – Uh! Zelts!

Paklusām piebildīšu, ka būtu ļoti nežēlīgi pārmērīgi ilgi vālēt pa dubļiem: viss, ko no ceļa gaisā paceļ priekšējais ritenis nokļūst vai nu uz zābakiem, vai radiatorā un uz motora, turklāt radiatoru piemest pilnu līdz ???pelēkās apdares" stadijai var momentā. Kā reiz tieši aktīvo platību, un tieši tik stipri, lai liktu biežāk strādāt ventilatoram.

Augstais sēdeklis neliela auguma vadītājam var sagādāt problēmas aizsniegt zemi un stumties atpakaļgaitā. Vislielākās problēmas rodas brīdī, ja aizsniegt zemi neizdodas nemaz – gandrīz 200kg un augstais smaguma centrs uzskatāmi pierāda Ņūtona likumus, bet sekas – kārtējais motoveikala apmeklējums, lai iepirktu pagriezienu rādītāju stikliņus vairumā.

Varētu šķist, ka es piesienos pie sīkumiem. Var arī teikt, ka visa mūsu dzīve sastāv no vieniem sīkumiem. Par laimi – KLE slikto sīkumu ir nedaudz, un tie tiek kompensēti ar kaudzi labumu. Nav arī tādu sīkumu, ar kuriem nevarētu elementāriem līdzekļiem cīnīties. Un, ja paskatās no pozitīvās puses, tad daiļas pasažieres uzrāpšanās ir skatītāju elpu aizraujošs skats. Ceļa pārskatāmība – skatupunkta augstums kā kārtīgā džipā! Šauriņš un vadāms – var izlīst pat caur ???adatas aci". Tiesa, sava augstuma dēļ katra iegulšanās pagriezienā, braucot starp mašīnām, var izraisīt sirdslēkmi korķī stāvošajiem autobraucējiem. Piekares konstrukcija ļauj neuztraukties par bruģi un trotuāru apmalēm – tās gandrīz nejūt. OK – tas par Rīgu, tagad par neceļiem. Novērojumi liecina – labāk braukt ātri nekā vilkties lēnītiņām, pamazām ieejot rezonansē ar padziļināto veļasdēli. Reizēm, kad uznāk vēlme atvilkt, dullumu var izdzīt, iedziļinoties mežā, vai vislabāk – tanku poligonā. Tanku poligons ir vienīgā vieta, kur man izdevies ieiet ???nepareizā rezonansē" ar metru dziļām megabedrēm: kopš pirmā šāda izbrauciena es īsti nezinu, kas man oriģinālā ir bijis zem motora aizsarga, toties labi zinu, kā ???burbulī" pārvērst 3kg banānu par banānu biezeni. Starp citu, īpaši vārdi par motora aizsargu – tas ir no duralumīnija un tiešām godprātīgi pilda funkciju. Es pat gribētu teikt, ka šis metāla gabals neskaitāmas reizes ir glābis motora kartera un vāku dzīvību, saglabājot manas neuzmanības un piedzīvojumu vēstures liecības uz savas rētainās sejas... nu, vai arī ne gluži sejas, bet...

kawasaki kle

Visu šo gadu laikā esmu centies uzskaitīt visus nopietnākos ekspluatācijas izdevumus un notikumus. Saskaitot sanāk, ka šajās četrās sezonās – eļļām, šķidrumiem, filtriem, bremžu uzlikām, svecēm, riepām, darbiem, apkopēm un detaļām – ir iztērēti turpat vai 800 Ls! It kā daudz. It kā tomēr maz, jo uz kopējo nobraukumu (neskaitot degvielu!) sanāk kādi 1.6Ls uz 100 km!!! Pretī gūtais baudījums ir nenovērtējams! Pie tam nebraucams tas KLE bijis tikai tik ilgi, kamēr atradies servisā, vai arī tiešām nesezonā pa ziemu! Varu droši apgalvot, ka šis, lūk, ir piemērs tam, ka, nežēlojot naudu labiem rashodņakiem, var uzturēt moci pie dzīvības intensīvai ikdienas lietošanai un ilgākiem ceļojumiem.

(+) Pozitīvais

Labs mocis mierīgam braucējam. Ļoti labi turas uz visāda seguma ceļiem un ietur stabilu un prognozējamu trajektoriju gandrīz jebkuros apstākļos. Ekspluatācijas izmaksas ir normālas, cena jaunam KLE ir visnotaļ pieejama!

(-) Trūkumi

Augsts sēdeklis; mazs klīrenss, lai varētu droši braukt pa īstiem bezceļiem un pāri sliedēm. Ielikt atpakaļ karburatorus – milzīga ķēpa, jo grūti uzdabūt gaisa filtra īscaurules uz karburatoriem. Vispār – lai tiktu pie karburatoriem vajag izjaukt pusi motocikla. Lai tiktu pie svecēm – vajag noņemt sānu plastmasas, kuras uzlikt virsū atpakaļ arī ir ķēpa ka vai nu!

Braucot pa Latvijas bedrēm bieži pārkratās visu astes lampiņu kvēldiegi, kas nav patīkami.

(=)Verdikts

Ideāls mocis braukšanai Latvijas apstākļos. Pietiekoši ātrs, lai atvadītos no tiesībām, pietiekoši uzticams, komfortabls un ērts, lai nedomājot brauktu uz jebkuru elli; pietiekoši stabils un manevrētspējīgs pa jebkāda seguma ceļu, lai varētu braukt neiespringstot; pietiekoši vadāms un valdāms, lai tiktu no jebkuras elles ārā. Piemērots gan pilsētai, gan laukiem, gan asfaltam, gan nežēlīgai grantenei.

Tehniskie rādītāji

Garums: 2 215 mm
Platums: 880 mm
Augstums: 1 270 mm
Sēdekļa augstums: 835 mm
Garenbāze: 1 510 mm
Klīrenss: 180 mm
Pašmasa: 181 kg (max 380 kg)
Motors: 2 cilindri vertikāli rindā, DOHC, 4 vārstu.
Motora tilpums: 498 cm3
Motora jauda: 48 zs (35 kW)/ 8.500 apgr/min, 45 Nm/ 7.000 apgr/min
Starteris: elektriskais
Pārnesumi: 6
Dzesēšanas sistēma: šķidrums
Galvenais pārvads: ķēde
Bākas tilpums: 15 l (ieskaitot rezervi)
Bākas rezerve: 3.4 l
Degvielas patēriņš: 4.8 līdz 8.2 l/100 km
*****
4.5

Komentāri

Mikki Rikki @ 21:38 29.02.2008.
Visiem, kurus interesē šis mocis jāatceras, ka tas ir all-road neviss off-road modelis un nav domats priekš ''kamikadze'' uz sportbike-iem (un parējiem atsaldētiem Fruktiem:) Pratīgiem cilvēkiem viņš sagādās baudu.

peecis @ 12:43 30.07.2007.
incanti shobriid palasiit jun rakstiito :D

Frukts @ 17:08 27.11.2006.
Var jau buut, ka var visur aizbraukt un daudz kur izbraukt, tachu shis aparaats nesagaadaa prieku ne dubljos, ne uz asfalta.

Megija @ 10:14 25.11.2006.
Es ar jau labu laiku apsveru iespēju iegādāties tieši šo modeli un šis raksts šo vēlmi pastiprināja... Ceru, ka nākamsezon jau ripošu uz KLE :)

Vilks @ 07:24 17.10.2006.
Man ir šoruden iegādāts KLE 1998.g. laiduma. Nobraukti pirmie 500km un atsauksmes tās labākās. Braucējiem ar enduro noslieci kā pirmais mocis - labu, labais. Vienīgi likšu lielo vējstiklu, jo pārbraucienos vējš tomēr ļoti traucē un apnīk gulēt uz bākas, lūrot caur pieri uz ceļa.

R3d2 @ 12:18 16.10.2006.
jā. Kļudas piedod daudzas. Un ar pareizām riepām var likt līkumos līdz motora aizsarga vākam.
karburātorus gan vajag tīrīt un filtru arī turēt kārtībā.
No sākuma patēriņš bija 5 L. Pie 260 km tikai pārslēdzos uz rezervi. Aizbraucot uz Latgali pēc benzīntanka apmeklējuma patēriņš uzauga līdz 6 L. Grr!

Jun @ 14:44 12.10.2006.
Jaa, uz elli ar vinju tieshaam var braukt. :) Augstais seedeklis cilveekam virs 1,70 no truukuma paarveershas par visnotlj ideaalu seedeeshanu. Sveces veel nav naacies mainiit, karbuuzhus tiiriit arii ne, taa ka par shiem miinusiem nemaaku spriest. Chetrus meeneshus shovasar esmu nomochiijusi, un uz kaut ko citu paarseesties it nemaz nevelk, ja nu vieniigi uz taadu pashu, tikai jaunaaka gadagaajuma. Uz shosejas velk liidz 180, tomeer virs 120 saak kljuut ne visai patiikami. Toties nav jaamizo un jaaraustaas no mentiem. Dudini miera veejos, toties kad tiec uz grantenes, tad vairaak neko nevar veeleeties. Pilseetaa toch var izliist caur adatas aci. Brugjis un apmales - Cool. Paldies tiem skeptikjiem, kas nepaspeeja mani atrunaat no KLE iegaades. :)

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss