Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Trijās dienās apkārt Latvijai

tko79
Datums: 26.08.2008.
Rubrika: Ceļojumi

Viss sākās ar ideju pamēģināt jau gadu atpakaļ. Tā kā man toreiz nebija iespējas to izdarīt, šogad iegādājos moci un paveicu iecerēto.

Tātad. Braucienu sākt es ieplānoju 15.augustā plkst.18°°. Un brauktu neatkarīgi no tā, vai es būtu viens pats vai ar kādu. Sapirkts jau bija viss- telts, matracis, bākas soma, utt. Ceļš mani sauca. Domās jau braucu pa iecerēto maršrutu, jutu vēju, ceļa nelabvēlību, kratot moci... Un tad aptuveni nedēļu pirms brauciena pieteicās kāds līdzbraucējs (sauksim viņu par Māri), braukšot ar ielas moci, ja nebūs galīgie dubļi, utml. Tā kā mērķis man bija iekļauties 3 dienās, maršruts tika izplānots maksimāli tuvu LV robežai pa koplietošanas ceļiem, nevis gravām, pļavām, takām. Māris „izbrauca” ar acīm ceļus un piekrita tam.

Dīdījos piektdienā un nolēmu izbraukt ātrāk, nekā plānots tikai tādēļ, ka piektdienās no galvaspilsētas izbraukt parasti sanāk ļoti lēnu. Sazvanīju Māri, teica, ka varot. OK! Laižam ;)

Sākām ceļu pa Bauskas šoseju līdz Ķekavas aplim, tad pa labi līdz Jūrmalai. Jūrmalā iegriezām no Ventspils šosejas Slokas rajonā un tad caur visiem ciemiem gar piekrasti. Kādā no ciemiem piestājām, lai nedaudz uzpauzētu. Sazvanām mīļos, tuvos, samainām karti un laižam tālāk līdz Kolkai. Vidējais ātrums - 80-90km/h.

Beidzot esam Kolkā! Šeit beidzās komfortablais asfalts uz granti. Nomainām kartes un gatavojamies doties Ventspils virzienā. Jāpiebilst, ka, braucot gar krastu līdz Kolkai, nedaudz sagribējās ēst, jo visapkārt smaržoja pēc zivju kūpinājumiem.;)

Grants ceļš no Kolkas līdz Ventspilij bija negaidīti sliktā stāvoklī. Izdangātās rises bija ievērojami dziļas, un pārvietošanās starp tām draudēja ar nepatīkamu kritienu, jo tām pa vidu sakrājušies ļoti daudz smalku akmentiņu. Pēc kāda laika rises pazuda un varēja redzēt, ka nesen tās ir līdzinājis greiders..Tagad ceļš no vagām pārvērtās par „mīkstu” grants ceļu, ar kuru bija visu laiku „jācīnās”. Tikām līdz asfaltam un varējām nedaudz atpūsties. Relaksējoši pēc Kolkas grants ceļa ieslīdējām Ventspilī. Tur pablandījāmies kādas ēstuves meklēšanā, tad atcerējāmies par Statoil ;). Uzpildījāmies, apēdām pa megaburgerim, jo Kolkas grants prasīja spēkus.

No Ventspils laidām uz Liepāju. Sāka krēslot, un braukšanas ātrums nedaudz samazinājās. Netālu no Liepājas ap Pāvilostu sāka parādīties lietus piles, un mēs uzmetām virsū lietus tērpus. Izbraucām cauri Liepājai, lietus lija tīri labi. Nupat aiz Liepājas es pamanīju gaišu palielu suni, kas blandījās pa ceļa vidu. Viņš stāvēja taisni Māra braukšanas virzienā - sāku mirkšķināt ar tālajiem, bet Māris pievērsa uzmanību man, nevis priekšā stāvošajam...Taču laimīgā kārtā knapi samainījās ar to dzīvnieku.

Aizbraucām līdz Rucavai un sākām meklēt naktsvietu. Tumšs, līst, grants ceļš. Meklējam kādu mazu ceļu, kas nogriežas no maršruta un nedaudz dziļāk uzsliet teltis. Pēc pāris mēģinājumiem iebraucām kādā pļavā blakus vecai klētij.

Kurš ar lukturīti uz pieres, kurš zobos – salikām teltis, nedaudz aprunājāmies, kā mums gājis un kā ies tālāk, ielīdām matračos ap plkst 1.30. Tika nobraukti 470 km.

P.S. Māris, spraužot telts mietiņu, traumēja pirkstu, jo mietiņš negribēja „iet” grantī un nolūza, ieduroties Mārim pirkstā (diemžēl aptieciņas līdzi nebija). Nācās viņam savu telti notraipīt ar asinīm.

No rīta pamodos un sāku čubināt telti. Kamēr Māris krāca, es jau praktiski biju gatavs doties tālāk. Tad arī kompanjons pamodās, palīdzēju savākties un laidām tālāk gar LV dienvidu robežu līdz pirmajai DUS, kur varētu nobaudīt brokastis ar kafiju un uzlipināt plāksteri Māra pirkstam. Tā arī izdarījām kādā ciemā (diemžēl nosaukumu vairs neatceros). Izbrīnīja tas, ka tur sastapām CP ekipāžu, kas nobrauca gar mums 2 reizes savā lepnajā Huyndai (nezinu, vai pareizi uzrakstīju :O)....Tādā vietā...un CP.

Pēc „siltām” brokastīm uzlabojās garastāvoklis un varējām braukt tālāk. Laika apstākļi bija ciešami, nelija, taču smidzināja un redzamība bija kādi 1,5-2km.

Tā mēs vilkām līdz Bauskai, kur laika apstākļi uzlabojās un drīz parādījās saule un līdz ar to – karstums. Nācās pārģērbties. Moči izskatās eleganti.

Bauskā nedaudz atpūtāmies, paēdām un devāmies tālāk pa LV dienvidu robežas ceļiem austrumu virzienā. Pateicoties tam, ka man bija LV ceļu atlants, kur uzšķirtā ceļa garums nepārsniedza 50 km, katru reizi nācās apstāties un pāršķirt lapaspuses, lai orientētos tālāk, līdz ar to tika nobaudīta jebkura minūte, pavados kājās stāvot, jo dibeni sāk smeldzēt jau pēc pirmajiem 100km

Šādi stājoties un mainot kartes, nolēmām piestāt blakus Subates ezeram nopeldēties, jo karstums bija pamatīgs un atsvaidzināties nāktu mums tikai par labu.

No Subates ezera devāmies uz Ēģipti, kur sabildējāmies un laidām tālāk Krāslavas virzienā pa LV austrumu robežas pusi.

1.Tur parādījās ceļi, kuru kartē nebija, un savukārt plānotais ceļš, kas kartē reāli rādījās, nebija atrodams. Tā, nedaudz bakstoties uz aklo un ar GPS palīdzību, tikām līdz Demenei, kur maršruts tika kontrolēts. Tālāk no Demenes pa mazajiem grants ceļiem veiksmīgi tikām līdz Krāslavai, kur uzpildījāmies, atpūtāmies un devāmies tālāk Piedrujas virzienā un tālāk uz augšu. Tā kā jau bija vakars un sāka krēslot, braucām ciktālu vien varēja un līdz ar tumsas iestāšanos tikām līdz Šešku ezeram, kas atrodas starp Šķauni un Pasieni (zem Zilupes), kur atradām lielisku atpūtas vietu ar lapeni, ugunskura vietu un malku. Sakūrām ugunskuru, uzslējām teltis, uzcepām desiņas, parunājām un devāmies beidzot ieņemt horizontālu stāvokli. Nobraukuši bijām diezgan daudz, visu LV dienvidu robežu + nedaudz austrumu pusi. Ceļi Latgales pusē ir loti labā stāvoklī, tādēļ vietām, kur platāks ceļš, varēja braukt droši pat uz 100km/h.

Pamodos es atkal pirmais, tikai šoreiz par stundu vēlāk nekā iepriekšējorīt. Kamēr Māris mierīgi sapņoja, es novācu telti, saliku mantas pa kastēm un devos nelielā pastaigā pa kalnu, kas atradās blakus. Atgriežoties modināju Māri, jo saule jau bija labi augšā un negribējās stipri kavēties. Sapakojāmies un bijām gatavi doties tālāk.

Veiksmīgi nobraucām līdz Goliševai, kur sastapām sirsnīgu vīrieti un skaistu koka baznīcu.

Aiz Goliševas ceļš mūs veda caur Kārsavu un Viļakas virzienā. Aiz Viļakas Žīguru rajonā kādā no grants pagriezieniem Māris nespēja samazināt ātrumu un iebrauca grāvī.

Diezgan veiksmīgi, taču mocis uzgūlās kājai un Māris traumēja potīti. Likās, ka ceļojums ir beidzies...jāmeklē evakuators. Taču pēc nelielas atpūtas Māris saņēmās un uzrausās uz moča, teikdams: ” Tu pavēro, es mēģināšu braukt.” OK, skatos iespiež 1. ātrumu...ar papēdi lēnām ieceļ otrajā un pamāj ar roku – LAIŽAM! Tā mēs uzmanīgi turpinājām ceļu tālāk gar LV ziemeļu robeži līdz Alūksnei, kur sameklējām kārtējo Statoil DUS. Tur uzpildījāmies, atpūtāmies, sākām spriest par aptieku, jo Māris sūdzējās par sāpēm. Mūsu sarunu saklausīja Statoil darbiniece, kurai, šķiet, Māris iesimpatizēja, un, kamēr es staigāju gar savu moci, darbiniece jau bija sadabūjusi pretsāpju tabletes. Māris pat uzsmaidīja. Es nodomāju, tātad būs labi. Un nolēmām nobeigt plānoto maršrutu, jo palicis nebija daudz.

Ape-Gaujiena-Valka-Rūjiena-Mazsalaca-Staicele-Ainaži-Salacgrīva. Pa šiem grants ceļiem, kuru stāvoklis bija tik labs, ka vietām braucām pat 120km/h, nobraucām diezgan veiksmīgi un ātri. Salacgrīvā uzpildījāmies, uzēdām desu ar kafiju un „zāģējām” mājās. Tur nav ko vairs stāstīt, vienīgais, biju pārsteigts par šosejas uzlabojumiem (sen nebiju braucis no tās puses). No Salacgrīvas tikām mājās diezgan ātri. Pavadīju Māri līdz viņa dzīvesvietai, atsveicinājos un devos mājup. Kopumā nobraucām aptuveni, kā bija plānots, 1760km, un kopējais ceļā pavadītais laiks sastādīja 51 stundu (!). Taču, ja nesteigtos, tad sanāktu ap 60h. Māris vienu viet' jau piebilda, ka varējām braukt arī cilvēcīgāk

Padomi un atziņas

Tika iegūta pieredze un veikti secinājumi, kas jāņem līdzi un kas izrādījās pavisam lieks.

Jāņem:

NAV jāņem:

Un neaizmirstiet, pirms dodaties garākā ceļojumā, salikt telti, lai zinātu, kā to darīt. Treniņa nolūkos vēlreiz izdariet to naktī, pilnīgā tumsā un lietū ;). Izmēģiniet arī paklājiņus/matračus un matračus, kuros pavadīsiet nakti. Man sanāca nejauši paņemt izmēru mazāku un reiz naktī pamanīju, ka tas ir atpogājies.

Labi, ceru, ka kādam noderēja mūsu sakrātā pieredze un info. Ja kādam ir vēl jautājumi vai priekšlikumi – tko79@inbox.lv. Ceļojumi vēl sekos!

*****
5

Komentāri

rolands @ 20:54 24.08.2010.
jap.. man arii tada doma ir galva.. taa kaa man ir sosejas mocis tad maksimali izmanotshu asfaltu.. bet izkatas ka bez grunts arii neizitikt.. nek odariit .. lai butu ekstreemaak ldizi njmeshu lidzbrauceju .. bet ar vienu moci

vējš @ 08:01 02.08.2010.
būtu interesanti palasīt

Kristaps - turpinājums. @ 01:49 02.08.2010.
šovasar laikam nekas garš vairs nesanak saistībā ar mototūrismu, bet šijā vasarā jau bija tāda iesildīšanas uz mototūrismu - un āķis lūpā :D ar labu kompāniju tiesām var tālu tikt ;)) (braucām ar javītēm, sava veida retrotūrisms :D )

maniac @ 11:25 11.02.2010.
Nu ja! Katram savas iespējas un vajadzības un vēlmes. Es sākumā arī domāju uztaisīt vēl vienu Dzelzs Pakaļu (off road)... Bet tad sapratu, ka žēl paskriet garām interesantām (un ļoti nomaļām!) vietām, kuras "garāmbraucot" nu nekādi neapmeklēsi :-) Un redzot norādi uz kādu "point of interest" neslinkoju izmest 20-30 km līkumu. Jo - kad es tajā "čuhņā" atkal gadīšos?

Junona @ 14:38 10.02.2010.
Viss tak atkarīgs no mērķa un uzdevumiem. Ja brauc APSKATĪT, tad arī APSKATIES, bet ja mērķis r APBRAUKT noteiktā laikā, tad BRAUC un apskatīšanu atliec uz ctu reizi.

Kristaps @ 18:40 07.02.2010.
man jau tā vien liekas, ka šim pārbraucienam mērķis bija vienkārši braukt nevis apskatīt latviju....
Es drīzāk pievērstu uzmanību dažadajām apdzīvotajām vietām ko sastop mezā un celtu telti laicīgi, bez panikas un steigas... neņem pesonīgi bet tā es domaju, un pieļauju ak pa vasaru pats varētu pa kurzemes piekrasi nobraukt pāris dienas lai izbaudītu veju :)

Didzis @ 10:54 22.07.2009.
davai, davai!

maniac @ 11:33 21.07.2009.
Tikko pabeidzu braucienu apkārt Latvijai. Nojājos riktīgi pa bezceļiem :-) Apm. 2300 km sešās dienās. Ja saņemšos - būs raksts. Ar bildēm.

<b>ila</b>ila @ 18:41 15.07.2009.
velo vai kārtīgu hard endūru un pa perimetru pa visiem krūmiem.

Latvietis 007 @ 21:18 13.07.2009.
Nju tagad to pašu, bet nākamreiz uz Velo !!!
Mums ar čomu ar tas padomā uz nākamo vasaru !!!!

1-10 : 11-20 »

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss