14.8 metru pa zemi
Arvis Pavilons
Datums: 10.10.2008.
Rubrika: Avārijas
Man 27.augustā sanāca noslīdēt 14,8 metrus pa asfaltu, ielidot betona apmalē un pēc tam mašīnas aizmugurē! Tas bija uz Slāvu tilta. Gribētu pastāstīt par sajūtām.
Šļūkšanu neatceros, triecienu neatceros, atceros tikai to, ka pamodos uz asfalta, guļot ar seju pret zemi, šausmīgi sāpēja mugura un nevarēju pagrozīt pat galvu! Saskrēja cilvēki, jautāja, vai viss kārtībā un mierināja, taču sapratu, ka nav labi! Laikam vairākas reizes zaudēju samaņu, jo vienkārši iztrūkst atmiņas laika posmā pēc kritiena. Piemēram, neatceros, kā atbrauca ātrā palīdzība vai policija. Pajautāju vienam džekam, vai mocim viss kārtībā, viņš teica: ,,Jā, jā, mocim viss ok".
Kad biju atguvis spēju grozīt galvu un uzmanīgi pagriezu galvu, kas, protams, radīja sāpes, apskatījos apkārt. Netālu no manis mētājās moča kāpslis, kas pēc būtības nevar nolūst, jo lokās, ieraudzīju arī savas ķiveres plastmasas gabalus (pati ķivere joprojām bija galvā). Kājas joprojām nejūtīgas. Sāpēja mugura un galva. Mani iecēla ātrajā palīdzībā, tad atkal iztrūkst filma, pazvanīju mātei un, cik vien mierīgā balsī varēju, pateicu, ka nokritu ar moci, ir nobrāzumi, bet viss ok, muguru, protams, nepieminēju. Pašam bija grūti elpot, pazvanīju tēvam, pateicu, ka nokritu ar moci, lai atbrauc pakaļ mocim, atklāju arī par muguras sāpēm. Filma iztrūkst, atrodos Rīgas 1.slimnīcā, uzņemšanā, ķivere bija novilkta - stāvēja blakus, ķiveres augšējā daļā diezgan nopietna bukte un švīkas pār stilklu, dažas plastmasas iztrūkst! (ķivere – AIROH - izglāba manu dzīvību). Apskatījos pārējās brūces - saplēstas bikses, jaka, botas, nobrāzta potīte, ceļi! Joprojām stipri sāpēja mugura. Prasīju ārstam, vai varēšu staigāt, protams, ka nekā man neteica, rezultāti būs zināmi vēlāk, ieradās māte (ar sarkanu degunu), mierināja, ka viss būs ok, tad pašam kāpa raudiens augšā, taču neraudāju tikai tāpēc, lai nesaraudinātu viņu, man bija ļoti grūti parunāt, nevarēju kārtīgi ievilkt elpu! Uztaisīja rentgenus un ... nepateikšu to otru nosaukumu! Vopshem noskanēja mani, un dakters pateica, ka laikam varēšot staigāt un teica, ka smadzeņu satricinājums un kaut kāda trauma smadzeņu kreisajā puslodē vai disfunkcija, vai kaut kas tāds!
Pēc divām nedēļām tiku ārā no slimnīcas, joprojām sāp galva un mugura, tagad ir draudi, ka būs epilepsijas lēkme, lai gan pirms tam neesmu ar to slimojis, jādzer kaudzīte ar zālēm, 6 mēnešus nedrīkstu skriet vai lekt, varu satraumēt mugurkaulu! Ārsts teica, ka labāk nevajadzētu braukt ar moci vairāk. No sākuma arī man pašam negribējās un bija bail no tā dampja, tagad to tik vien gribās, kā izbraukt, bet nedrīkst. Biju policijā, samaksāju sodu par to, ka sadauzīju mašīnu ar savu ķermeni! Kā izrādās, mans mocis kūleņoja, es slīdēju, nu jautri gāja skatītājiem. Protams, atvainojos mašīnas īpašniecei par radīto izbīli! Tagad atkal jāpērk ķivere, bruņas, protams, arī mocis jālabo!
Kāpēc šo rakstīju? Lūdzu, brauciet uzmanīgi, es izbaudīju ko tādu, ko nevēlos vairāk izbaudīt,es biju pārāk tuvu nāvei un invaliditātei! Es saprotu, ir kaifs braukt, bet esiet uzmanīgi, valkājiet bruņas, nebrauciet ar katliņu ķiverēm, ja man tāda būtu bijusi, tad mans žoklis gulētu blakus palātā! Nepērciet lētās ķiveres,- ja man būtu bijusi ķivere pa 70 latiem, tā varbūt nebūtu izturējusi un būtu bukte arī galvā!
Komentāri
ervins @ 13:05 24.02.2009.
nja skatitakiem ganjau tas bija ineresanti, bet tu gandriiz paliki un ratiniem
? @ 16:34 10.12.2008.
14,8 m pa zemi ! pēc apstāšānās tos metrus mēra no papēžiem vai no galvas?
DucatiMan @ 19:08 26.10.2008.
Stāstiņš pamācošs. Un labāk lieku reizi pārlasīt šitādus, nekā likties uz asfalta ar savu personīgo gaļu ;)
Jā rises ir katastrofālas, it sevišķi, kur sab.transports pie pieturām izbarukājis vai pie krustojumiem. Tādās vietās vienmēr saasinu uzmanību. Varbūt kļūdos, bet labākais, ko tādā brīdī var darīt, ir 1) nekādā gadījumā nebremzēt, jo tad stūri vienkārši rauj uz sānu 2) spēt nepārforsēt ar "pretī raušanu". Jo cilvēks jau tīri instinktīvi mēģinot iztaisnot trajektoriju dažreiz, pārcenšas un sataisa ziepes lielāks, kā ir patiesībā.
p.s. bet nu tā negribās vēl savējo likt "ziemas guļā" :(
To To Arvis @ 19:52 21.10.2008.
Manuprāt,tā nav statistika,bet gan vidējais aritmētiskais no statistikas :D !
to Arvis @ 08:53 21.10.2008.
esi dzirdeejis terminu - statistika?
Arvis @ 16:21 20.10.2008.
Kā saprast 1.5 reizi gadā? Tas ir,tad,kad notirpst kājas un paliek sausa mute, jo tādā gadījumā varu uzrakstīt vēl pāris rakstus par sevi :D
Junona @ 17:39 19.10.2008.
Jānovēl veiksme un veseļošanās, lai nepaliek nopietnas sekas. Es savējo jau ieziemoju. Septītā un astotā sezona nomočīta veiksmīgi, tfutfutfu. Pagājušā gadā pamaz braucu, toties šogad kādi 25 000 būs. Pirmos divus trīs gadus gan kritu vidēji 1,5 reizi sezonā.
nju @ 15:58 17.10.2008.
Doma, ir braukts arii 30000 pa gadu ar moci bez crashiem, bet viegli tas nav un braucu tiesham pratiigi.
Bet tik un taa labi apzinos, ka "savu" idiotu pie stuures varu arii neredzeet.
Liela loma ir pieredzei, jo zalaks gurkjis, jo taas, logiski, ir mazaak. Un sekas atri redzamas.
Zinu, ka savu siici likshu uz mocha velakais 5 gadu vecumaa- lai iedzen iemanjas tadaa limenii, kaa staigaatprasmi.
Talak- par musu ielam ar standarta sporteniekiem un ielas baikiem ar 17" ritenjiem vispar nestados prieksha ka var droshi braukt. Un to apliecina arii tas, ka zinu daudzus gadijumus personigi, kad shaa tipa mochi kluvushi nevadaami delj riseem celjaa... Man ar enduro reizem nakas pasviist, bet tie daudzmaz labi vadaas tados apstaaklos...
Arvis @ 18:05 14.10.2008.
Kas nav kritis, nav braucis... laba un dziļa doma. Katrā gadījumā , visi piekritīsim,ka ekipējums ir vajadzīgs, labāk kaut kāds nekā bez ķiverēm močīt...
... @ 03:19 14.10.2008.
Kas nav kritis, nav braucis.
Pievienot komentāru
* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti
