Džeriņš – zirgā

Ekspresintervija: Ilona Golubecka
Foto: no personīgā arhīva
Datums: 20.02.2007.
Rubrika: Intervijas

Skandalozo un odiozo juristu Edgaru Džeriņu dēvē par Latvijas autobraucēju un motociklistu aizbildni, jo, sniedzot konsultācijas, viņš ir kļuvis par starpnieku starp divām patiesībām – to, kura ir vadītājam, un to, kura ceļu policijai. Paša lielākais prieks saistīts ar ātrumu un manevrēšanu, ko sniedz motocikli.

Vai varētu ar mociapceļot pasauli?

Jā, jo nodarbojos ar motošoseju. Katru sestdienu, svētdienu braucu ar enduro pa mežiem un motokrosa trasēm. Eiropā viss ir apskatīts, taču gribētu apbraukāt visu pasauli.

Vai tērpies ādās?

Nekad. Čoperu kultūru neatzīstu: viņi braukā no bāra uz bāru, ar sportu tur nav sakara,- bieži vien tikai dzerstīšanās. Es velku tikai motošosejas ādas aizsargtērpu drošības nolūkos.

Kāds ir tavs lielākais ātrums?

Jebkurš ātrums, piemēram, 300 km/h, kas ir 1000 k.cm. superbaika standarts.

Cik ilgi vari iztikt bez braukšanas?

Ziemā vienmēr gaidu brīvdienas, lai varētu ar enduro braukt pa dubļiem un sniegiem.

Kādu moci negribētu?

Man patīk visa veida motocikli, arī - kvadracikli, ūdensmotocikli, sniega motocikli, bet nepatīk čoperi ar miroņgalvām.

Kā policisti varētu saukt motobraucējus?

Motociklisti ir dažādi: ir tādi, kas brauc dzērumā, ir tādi, kas nepārkāpj noteikumus. Zinu, ka čoperi nepatīk policistiem braukšanas dzērumā dēļ, bet superbaiki - ātruma pārkāpumu dēļ. Runājot par superbaiku, grūti nepārkāpt ātrumu: ieliec pirmajā ātrumā, un jau ir 180 km/h. Tāpēc policisti visbiežāk motociklistus sauc par orgānu donoriem.

Vai tev ir sapņu mocis?

Nav. Patīk japāņu ražojumi. Tie maksā 10 - 12 tūkstošus eiro. Tas ir mīts, ka moči ir dārgi. Tie dārgie superbaiki ir itāļu ražojumi, kuri ir nekvalitatīvāki, smagāki un mazjaudīgāki par japāņu ražojumiem.

Vai sievietei piestāv mocis?

Viennozīmīgi. Brauc ar smuku baiciņu: čaļiem mutes atkaras!

Ar kādu ātrumu vajadzētu pārvietoties legāli?

Ātrums būtu jāievēro. Cilvēki, kuri brauc ar turbo poršiem, nevar saprast, ka superbaiks viņus mierīgi apdzen. Tie ir jaudīgāki par šīm mašīnām, tās nevar tikt līdzi. Tie policisti, kuri brauc ar moci, paši ātrumu pārkāpj. Ja motociklists brauc pa Jūrmalas šoseju uz 150, viņu nestādinās. Uzskatu, ka jābūvē ceļi, lai varētu oficiāli braukt uz 130. Piemēram, Jūrmalas šosejai tas būtu piemērots ātrums, un varu derēt, ka tik daudz nepārkāptu ātruma režīmu, jo cilvēki parasti paši izjūt, uz cik kur var braukt.

Vai gribētu piedalīties Dakārā?

Dakārā, kāpēc ne? Bet es braucu ar superbaiku, bet tur piedalās ar enduro. Man ir doma piedalīties, piemēram, Ladogas ezera sacensībās ar enduro (tur vairāk ir tusiņš, mazāk nepieciešamas krosa iemaņas). Un vispār Dakāras sacensībās vajag ieguldīt daudz darba, smagi strādāt ar tehniku. Esmu jurists, un moči ir tikai hobijs, tāpēc gribētu startēt vien kā pusprofesionālis. 2004. gadā biju Baltijas čempions motošosejā pusprofesionāļiem. Es mēdzu savus mērķus sasniegt, bet, izvirzot mērķi vinnēt Dakārā, es nevarētu to īstenot.

Vai esi braucis uz rata?

Uz 250 km/h- mierīgi! Arī ar diviem un trijiem pasažieriem, bet ne tik ātri! Biķerniekos 1000 metru trasē uz starta finiša taisnes esmu ticis ratā uz 209 km/h.

Lielākais garums, ko paveici.

Visi braucieni ir tādi, ka moci pārvadā busā, tāpēc pa Eiropu nebraucu tikai ar moci, taču nākamvasar gribētu aizlaist līdz Spānijai.

Vai pats remontē?

Daļēji. Ja jāmaina bremzes, citi sīkumi sacensībās, tad jā, taču pārsvarā strādā mehāniķi.

Vai piekrīti, ka motobraucēji ir kompleksu māktas būtnes?

Kompleksi ir cilvēkiem, kas to izdomāja, jo viņiem bail braukt. Tas taču sniedz fizioloģisku un emocionālu baudu kā mīlestībā- izstrādājas adrenalīns, efedrīns, korazols u.tml. vielas, bez kurām dzīvē nav laimes un jēgas. Cilvēkiem patīk slēpot, braukt ar mašīnu- tas ir tas pats. Ja tie ir kompleksi, tad jau sanāk, ka zīmulis ir arī tas, kurš spēlē basketbolu vai dara jebko citu, kam tiek pievērsta apkārtējo uzmanība. Svarīgākais, ka motociklisti ir atvērti pret dzīvi.

Kādas sajūtas tevi pārņem, traucoties ar moci?

Braucot izdalās adrenalīns. Tās ir tik patīkamas, neatkārtojamas sajūtas. Esmu lēcis ar izpletni, niris, slēpojis pa ātrām trasēm un darījis daudz ko citu, bet tik un tā: ar moci – labāk!

Ar kādu dzīvnieku tev asociējas mocis?

Superbaiks ir gepards!

Vai mocim ir dvēsele?

Viennozīmīgi. Tās ir īpašas attiecības ar moci. Piemēram, Rossi (pasaules čempions motošosejā GP klasē) sarunājas ar savējo. Mocis neklausa tos, kuri to nemīl un nekopj, tad tas arī lūst.

Vai tev ir bijis sekss uz moča?

Tikai uz stāvoša. Vienu reizi. Pēc tam kājā palika divi caurumi. Uz braucoša, protams, nē. Ir taču jākoncentrējas.

Vai ir bijušas avārijas?

Vai! Galvenās bija trīs reizes. Esmu lidojis pāri mašīnām. Divreiz bija mašīnu vadītāju vaina, vienreiz- mana, jo man bija liels ātrums. Ir bijis daudz kritienu. Uzsēžoties uz moča, cilvēks vienmēr parakstās uz incidentu savas vai citu vainas dēļ, jo sadursmē ar automašīnu vai autobusu parasti cietīs tikai motociklists.

Pievienot komentāru

tavs vārds *
tavs viedoklis *
drošības kods

 

* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss