Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Acīmredzamais

Ilona Ķirse
Datums: 27.01.2009.
Rubrika: Sievietēm

Nu bija klāt īstais pavasaris, lai beidzot pastaigātu pie instruktora un iemācītos braukt ar moci. Lai gan periods no pirmā apļa figūru laukumā līdz CSDD inkvizīcijai ievilkās līdz 3 mēnešiem, te nu es biju: dažu soļu attālumā līdz kārotajām tiesībām.

aizsprādzē ķiveri

Kā jau parasti steigā un uztraukumā, papildus rodas sarežģījumi. Izrādās, eksāmenu nevaru sākt kārtot, pirms nav nomainīta mācību braukšanas atļauja, jo uz tās vēl - pirmslaulību uzvārds. Kad pēc 30 minūtēm iedrāžos pie norīkotā inspektora, savā priekšā ieraugu kalsnu, pašpārliecinātu dāmu melnās drēbēs, kas bargi vaicā: „Kāpēc Jūs tik ĻOTI kavējat?”. Tiekam skaidrībā, jau pēc brīža esam laukumā.

Pirms sākt, viņa draudošā balsī pavēl: “Lūdzu, izpildiet komandas ĀTRI! Un izmantojiet vismaz otro ātrumu.” Šis uzstādījums mani nedaudz nobiedēja, jo biju pārliecināta, ka labāk lēnāk, nesteidzoties, lai nekas nesamisējas.

Izbraucu lielo čūsku, pēc kuras tiku piesaukta klāt. Inspektores acis kvēloja! Nu viņa šņāca: „Es taču teicu: ĀTRI!!!”. Sabijos ne pa jokam. Atzīšos, tieši lielo astotnieku  tajā brīdī nepratu izpildīt ātri. Satraukums darīja savu. Apgriezos riņķī, palielināju ātrumu, pārslēdzos uz otro un pat uz trešo, kas, protams, lika nenormāli sanest, kā rezultātā notriecu no sava ceļa oranžo zīmi. Brīnums, ka vispār sabremzējos,- no malas esot izskatījies, ka nositīšos.

Pienāku viņai klāt un manu sejā triumfu: „Motociklistam jāprot braukt ĀTRI!”. Es: „Te, laukumā, kur pat nav drošības sistēmas? Un kā Jūs nosakāt ātrumu?”. Taču diskusijai nav jēgas, jo eksāmens izgāzts ar acīmredzamu crashu.

Šai aizejot, aculiecinieki sāk stāstīt: „Viņai patīk, lai brauc ātri! Arī pilsētā. Ne uz 50, bet uz visiem 65! Citādi pie viņas nenolikt!” Rodas šādas pārdomas: „A kāda man daļa, kas viņai patīk? Tā nav privāta ballīte! Te nav subjektivitātes! Tikai tādēļ, ka pseidorokerienei pie 40, iespējams, ir kaut kādi kompleksi un vēlme izrādīties, man ir jācieš?”.

Neko darīt, nonāku pie cita mēģinājuma. Pietiekoši patīkams puisis, nomierinoša balss. Uztraucos, bet “eju” uz priekšu - pa diviem mēģinājumiem uz katru figūru. Arī šim ātrums visu laiku pa mazu (nav nemaz tik mazs,- tie, kas stāv malā, to var apstiprināt), bet ļauj kustēties tālāk. No astotnieka izbraucot, esot roku pacēlusi par vēlu, bet kurš to tagad var pierādīt (kā vēlāk izrādās, tieši to leņķi kamera netver). Otrs mēģinājums, kā visi iepriekšējie, veiksmīgs. Pirms ieskriešanās viņš sāk draudēt: „Ja nesāksiet braukt ātrāk, Jums eksāmens beigsies”. Izbraucu. Izrādās, esot pirms tam bijis jāizbrauc baļķis. Lai atkārtoju tieši tādā secībā. Kāpēc? Pēc likuma figūru secību varam izvēlēties paši! Bet tajā brīdī nestrīdos. Ieskrienos vēl - tik ātri, cik ļauj mana komforta sajūta, lai neapdraudētu dzīvību (sākumā taču vajag braukt uzmanīgāk, vēl jau nav piešauts). Piebraucu, nostopēju un ...staroju! Jo zinu, ka esmu TO izdarījusi. Šis pienāk un paziņo, ka diez kas nav - esot pa tālu apstājusies. Paskatāmies kopā: nav nemaz tik tālu - kādi 15 cm. Un vispār - viņš nevarot ieskaitīt, jo es visu laiku esot braukusi pa lēnu.

- Uz kāda pamata Jūs to varat apgalvot?
- Tas ir acīmredzami.
- Kam acīmredzami?
- Man. Un vispār, es Jūs brīdināju.

Tātad - draudu izpildīšana.

Nu nebija tā izgāšanās. Tas bija kaut kāds kārtējais princips. Es vēl, turpat stāvot, acīs skatoties, jautāju: “Kāpēc Jūs tā darāt, esmu taču nolikusi?”

Bet nu eksāmens neieskaitīts. Parakstos zem “nepiekrītu” un jau pēc 5 minūtēm esmu pie cienījama priekšnieka, lai izstāstītu savu bēdu. Jau pēc 2 minūtēm arī inspektors klāt - tātad sajutis, ka nebūs labi,- kā saka krievi, „pogorjachilsja”. Sākam nelielu diskusiju, bet viedais priekšnieks nevar izšķirt strīdu, nezinot apstākļus.

Uzrakstu parastu iesniegumu jeb sūdzību un jau pēc trīs nedēļām esmu Miera ielā. Jau sagatavojos baigajai aizstāvības runai, taču mani atbruņo pieci smaidīgi, miermīlīgi kungi, kuri esot jau pieņēmuši pozitīvu lēmumu par labu man. Viņi varbūt piekrīt, ka ātrums varēja būt arī lielāks, taču mans novērojums par to, ka laukumā nav radaru, kas fiksētu ātrumu, esot pārāk spēcīgs arguments. Tāpat arī par drošības sistēmas neesamību, par figūru secības izvēli utt..

Vēl divas nedēļas, un esmu ieradusies uz kārtējo pārbaudījumu. Nedaudz pārsteidz fakts, ka atkal jāmaksā par eksāmenu (Kāpēc? Ja toreiz džekiņš nebūtu piekasījies, man taču, iespējams, nebūtu jānāk šodien). Bet nav laika strīdiem.

Trāpās viens no tādiem inspektoriem, kas nemēdz skatīties cilvēkiem acīs. Diemžēl esmu arī viņu vērojusi darbībā. Vienreiz laukumā dzirdēju, kā viņš otru inspektoru mēģina sakūdīt, lai tas savam eksaminējamajam neieskaita figūru.

Dodamies ceļā. Līst lietus, bet tas varbūt pat labāk. Iemesls, lai nekur neskrietu. Kā vēlāk atklājas, inspektors nepieļāva maksimālā ātruma samazināšanu šī “nenozīmīgā” iemesla dēļ. Par to, ka pie zīmes 70 vienu posmu nobraucu uz 65, vēlāk dabūšu četrus  punktus. Lietus turpina līt, asfalts, tāpat kā sliedes un bruģis, turpina slīdēt. Bet man garīgais labs - redzu, ka neblamējos.

Ilona liek tiesības

Te ieraugu kādā no āra pulksteņiem, ka braucam jau stundu. Un sāk tīri fiziski apnikt, jo spriedze jau nekur nav zudusi. Džekiņš acīmredzami krāj punktus: dažos sarežģītos krustojumos laiž pa vairākiem lāgiem- ja nu iekritīšu? Maršruts izvēlēts viltīgi- ir Pārdaugavā vietiņas, kur zīmes ne vienmēr loģiski saliktas, kur vienvirziena ceļš pārvēršas par divvirzienu, bet jau pēc mirkļa - atpakaļ. Un tik kreisos pagriezienus! Bet turpinu braukt, pat smaidu par uzkrītošo spīdzināšanu.

Esam klāt. Spriedze sasniedz savu kulmināciju, kad lieku nost moci: neizņemu no ātruma, tas noraustās un gandrīz nokrīt! Tādā kā filmas palēninājumā izdodas to noturēt.

Inspektors iesauc mašīnas salonā un sāk purināt galvu, vaimanājot: “Nu nezinu, nezinu, nezinu, nezinu...Man nepatika, nepatika, nepatika”, un tā kādas divas minūtes. Puisis intriģē kā detektīvfilmas varonis. Turpina izrādīt savu varu un mēģina iebiedēt. Ļoti labi zinu, ka nolikusi esmu. Kad saņemu lapu, pilnu aprakstītu ar vieninieciņiem un vienu četrinieku, tomēr aptveru, ka eksāmenu ir ieskaitījis. Sniedzu roku spiedienam, kas tiek noignorēts. Bailes, ka devu kukuli?

Secinājumi? Varēju vēl mierīgi turpināt sūdzēties un tiesāties. Par to, ka man ir nozagta motosezona, jo tiesības dabūju tikai septembrī; par to, ka pa lietu tiku mocīta ilgāk par stundu; par to, ka inspektori turpina uzvesties pārāk valdonīgi un diktatoriski; par to, ka tie mazie punktiņi pa vieniniekam nemaz visi nebūtu pierādāmi, ja tiktu noskatīts video (jo šoreiz tiešām braucu labi); par to, ka viņš vēl eksāmena beigās mēģināja psiholoģiski ietekmēt; par to, ka bija otrreiz jāmaksā par eksāmenu; par to, par to, par to... Taču tad, kad rokās turi reālu, siltu tiesību apliecību ar A burtiņu un savu smaidu virsū, to visu nemaz nekārojas darīt!

****
4

Komentāri

,,, @ 11:15 12.02.2009.
mzais, vispar ja tu uzmanigi palasītu, tad saprastu ka galvenais spiets te bija par attiecibām ar autoskolām un absolventu kvalifikāciju. Tā ka noslauki asaru , viss ir ok

mzais @ 05:35 12.02.2009.
Tiem kas noliek viens otru.
Nav svarīgi kā tu iemācījies braukt bet fakts ka tu brauc kopā ar citiem baikeriem kuri izbauda vienu no cilvēka dzīves brīvībām kuru daži cilvēki var panākt.Man žēl nevis par tiem kas brauc vai mācās bet par tiem kas noliek citus jebkādā baikera stadijā.
Brauciet droši!

mja @ 21:42 10.02.2009.
Puteklis, nu ta jau nebus, ka labak par atru- braucu es eksii kopaa ar visu plusmu kaadi 55km/h, ielika vieninieku par to, ka braucu atrak kaa atlauts.. Bet tas jau, laikam, tapec, ka ne par ko citu nevareja lielus punktus salikt...

Negantelis @ 14:30 03.02.2009.
Tā laikam kautkāda jauna ceļazīme "apstaaties dot celu"!

osis @ 10:07 03.02.2009.
fuj !!!!~

<b>Saaatans</b>Saaatans @ 02:14 03.02.2009.
Osi lasi uzmaniigaak!!
Bija domaats shaadi braucamie:
derbi

vai

derbi

osis @ 01:58 03.02.2009.
ha ha ha !!!! mocim lidzigs priekshmets - skuters !!! pisec apsmejos :DDD

<b>Saaatans</b>Saaatans @ 00:09 03.02.2009.
Runaajot par braukshanu bez A !!
Es piemeeram 5 gadus nobraukaaju ar 50ccm kubigiem mopeediem un skuuteriem, kas veelaak loti paliidzee ieguustot A kategoriju!!
Starp citu ir mopeedi 50ccm, kas vizuaali iipashi neatshkiras no lieliem mochiem, turklaat veel ar 6 aatrumiem!

Cik pamaniju peec paareejiem, kas lika tiesiiibas, tad tie paarsvaraa izgaazaaas eksaameenos pie paarbrauktuveem, gajeju paarejaam un ziimees "apstaaties dot celu"!

,,,, @ 09:30 02.02.2009.
piekritu Harlitai - novirze no raksta, bet raksts ir par to kaa kucens aiz muguras aprej vilkus

,,,, @ 09:26 02.02.2009.
cik zinu , instruktors ir ieinteresets katru izdzenat lidz pilnigai kondicijai, jo ja kadu pusapmacitu izlaiz uz eksamenu, tad pie liekla atbiruma skola var skirties no licenzes, taa ka cienijamie luuzeri, nevienmer noteicoshais ir no jums - tik gudriem un varoshiem, noslaut kapostu :D

1-10 : 11-20 : 21-30 : 31-40 : 41-45 »

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss