Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Lidzigi raksti
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?

Latvijas Motoklubu Asociācija

Regīna
Datums: 06.08.2006.
Rubrika: Intervijas

Tie, kas saistīti ar motobraukšanu, vai vismaz interesējas par to, droši vien būs manījuši, ka Latvijā jau vairāk nekā divus gadus pastāv Latvijas Motoklubu Asociācija. Liela daļa noteikti ir piedalījušies Asociācijas rīkotajos pasākumos, proti, sezonas atklāšanā, kas ir gada nozīmīgākais pasākums motobraucēju dzīvē. Nav arī noslēpums, ka sabiedrība Asociāciju un tās darbību uztver ar dalītām jūtām. Taču, kā mēs zinām, katrai parādībai ir gan savi piekritēji, gan noliedzēji, tāpēc, lai dotu iespēju motobraucējiem uzzināt vairāk par Asociāciju un tās aktivitātēm, MOTOžurnāls tikās ar Asociācijas pārstāvjiem Jāni Gaigalu, Aivaru Freimani, Jāni Dukaļski un Pēteri Melnbārdi.

MCA locekļi

Kā radās doma par Asociācijas dibināšanu?

J.G. Sākumā radās nepieciešamība kā tāda, proti, ja ir daudzas līdzīgas organizācijas, tad ir likumsakarīgi, ka tām ir līdzīgas intereses un tām ir nepieciešams apvienoties. Katram atsevišķi mēģināt cīnīties par vienu un to pašu lietu ir pilnīgi bezjēdzīgi, kopīgi to iespējams paveikt daudz veiksmīgāk.

J.D. Ir jābūt kādai organizācijai, kura koordinētu motobraucēju kustību Latvijā.

J.G. Motoklubu Asociācijas mērķis nav būt galvenajai un noteicošajai organizācijai. Mēs uzskatām, ka visi Atzītie motoklubi ir vienlīdz respektējami un cienījami, un mēs nodrošinām koordinēšanās iespējas starp motoklubiem. Lai to darītu, ir jābūt juridiskas personas tiesībām. Nu, apmēram kā sekretariāts.

Kāds ir Asociācijas mērķis?

J.G. Asociācijas mērķis ir sekmēt motoklubu sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai, organizēt kopīgu atpūtu, piedalīties dažādos, tai skaitā, starptautiskos motobraucēju pasākumos un organizēt šādus pasākumus, kā arī vajadzības gadījumā sniegt savstarpēju palīdzību. Mūsu mērķis ir definēts Asociācijas statūtos.

Kāpēc Asociācijas nosaukuma saīsinājums ir MCA, nevis MKA?

J.G. Tāpēc, ka tas tā ir starptautiski pieņemts.

A.F. Tāpēc ka MKA būtu Ministru kabineta asociācija.

Cik biedru – klubu ir Asociācijā? Vai pastāv kādi kritēriji, lai klubu uzņemtu Asociācijā, un kādi ir šie kritēriji?

J.G. Asociācijā ir 17 biedri. Kopumā Latvijas Motoklubu Hartu ir atzinis 41 motoklubs, tai skaitā arī 19 motoklubi, kas nav Asociācijā, kā arī 5 jaunie motoklubi.

Pastāv vairāki kritēriji motokluba uzņemšanai Asociācijā. Asociācijā var iestāties jebkurš Atzīts Latvijas motoklubs, ja tas nav kādas citas valsts motokluba struktūra, ja tā darbība atbilst motoklubu kustības pamatprincipiem un balstās uz savstarpēju cieņu un respektu. Minimālais motokluba biedru skaits ir astoņi. Protams, Asociācijā var uzņemt arī motoklubu ar mazāku biedru skaitu, bet tad motokluba pārstāvim nav balss tiesību. Klubam vismaz vienu sezonu jāpiedalās kopīgajā motodzīvē un pasākumu organizēšanā. Protams, viens no galvenajiem nosacījumiem ir motokluba apņemšanās atbalstīt Asociācijas mērķus un ievērot Asociācijas statūtus. Jāpiebilst, ka, lai iestātos Asociācijā, motoklubam nav obligāti jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā.

Kā jebkurā sabiedriskā organizācijā, lai varētu tajā iestāties, ir jāpaiet noteiktam laikam. Lai pārējie biedri šajā laikā tevi iepazītu un pieņemtu par līdzvērtīgu. Tieši tāpat ir arī ar motoklubiem. Ja kaut kur neliels moto fanātiķu pulciņš izveido savu motoklubu – cieņa un gods viņiem par šo iniciatīvu, bet tas nenozīmē, ka viņi ir Atzīts Latvijas motoklubs. Vispirms citiem klubiem viņi ir jāiepazīst, un viņiem vienas vai divu sezonu laikā jāpierāda, ka klubs tiešām darbojas, ka viņi ir goda vīri, forši čaļi un respektē Hartas pamatprincipus. Kad citi par to ir pārliecinājušies, tad var teikt – "Jā, jūs, puiši, esat labi, un mēs jūs atzīstam par motoklubu".

Daudziem jauniem motoklubiem ir tendence uzšūt sev uz muguras divus burtus MC ar uzrakstu Latvija un domāt, ka viņi tagad ir motoklubs, kas pārstāv Latviju. Juridiski nevienam nevar aizliegt šūt uz muguras jebkādus burtus, bet šiem puišiem ir jāsaprot, ka viņu uzrakstam MC Latvija nav absolūti nekāda sakara ar motokustību Latvijā. Motoklubu hartu izstrādāja šis iepriekšminētais 41 motoklubs, kas ir kopā un brauc jau daudzus gadus, un kas pārzina situāciju. Tie ir klubi, kuri izveidojuši Latvijas moto brālību, un jebkuram jaunajam klubam tas jāņem vērā. Bet viņiem ir iespēja iekļauties esošajā sistēmā un ar saviem priekšlikumiem to uzlabot.

A.F. Tas gan nenozīmē, ka obligāti ir jānēsā burti MC.

J.G. Jā, tas nav obligāti.

Kadi ir Asociācijas biedru pienākumi? Kādas ir viņu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem?

A.F. Organizēta sistēma vienmēr darbojas labāk nekā haotiska kustība. Asociācija ir Organizācija ar lielo burtu, tajā viss ir pārdomāts un notiek plānveidīgi – tās ir priekšrocības. Asociācijas biedri strādā ne tikai paši sev, bet arī domā par citiem. Asociācijā visi lēmumi tiek pieņemti balsojot, pamatojoties uz demokrātijas principiem, un jebkura Asociācijas biedra viedoklis tiek ņemts vērā.

Vai Asociācijas biedriem ir kādas īpašas privilēģijas?

A.F. Īpašu privilēģiju nav.

J.G. Ir pienākumi.

A.F. Privilēģija ir tā, ka mēs paši radām sev augsni, lai varētu normāli braukt un atpūsties. Mēs paši – vairāk kā 1000 motociklistu, kas esam Asociācijā, pie tā strādājam, lai mums būtu forši. Tā ir tā priekšrocība.

J.G. Zināmā mērā mums, protams, ir jādomā par to, kā uz motobraucējiem skatās un reaģē citi, jo mēs neesam slēgta organizācija. Mēs visiem esam redzami, līdz ar to mums nav vienalga, kā cilvēki uz mums raugās un ko par mums domā. Arī mēs apzināmies, ka ir vesela virkne pietiekami greizu stereotipu. Bet es varu teikt, ka tieši Atzīto motoklubu biedri ir disciplinētākā un elitārākā motobraucēju daļa.

A.F. To pat statistika pierāda.

J.G. Pagajušajā gadā nezinu nevienu gadījumu, kad Atzīta motokluba biedrs būtu sodīts par braukšanu dzērumā vai izraisījis smagu avāriju ar motociklu. Tā tas ir, un neviens nevar pierādīt pretējo. Protams, mums ar saviem biedriem ir jāstrādā. Ir zināms gadījums, kad kāda motokluba biedrs tika izslēgts no kluba tāpēc, ka viņa darbība un uzvedība neatbilda mūsu priekšstatam par to, kādai tai būtu jābūt. Mēs strādājam arī ar tiem, kas vēl nav motoklubu biedri, jo, nedomājot par braukšanas kultūru un drošību, labāk nebraukt vispār. Motobraukšana jau tāpat ir pietiekami riskanta nodarbe.

Lūk, piemērs – pasākums Kurland Ventspilī. To organizējot liela uzmanība tika pievērsta tam, lai neviens nebrauktu dzērumā. Dažreiz gadās tā, ka nākamajā dienā braucējs nemaz neapzinās, ka viņam vēl ir promiles. Tāpēc mēs nodrošinājām iespēju to pārbaudīt ar alkometriem. Bija samērā daudz braucēju, kuru promiles kaut nedaudz, bet tomēr pārsniedza normu. Viņi patusēja vēl pāris stundu pa nometni un brauca vēlāk. Līdz ar to nevienam pasākuma dalībniekam nebija problēmu ar Ceļu policiju. Mums ir izstrādāts Braukšanas rullis, kuru iespējams izlasīt mūsu mājas lapā (www.mca.lv). Pieredzējušie motobraucēji kolonnā brauc perfekti, un nav bijis neviena gadījuma, kad Atzīta motokluba biedrs būtu radījis kādas problēmas braukšanas ziņā.

J.D. Kopējos braucienos problēmas vienmēr sataisa tieši neorganizētie braucēji. Klubi brauc tā, kā klubiem ir jābrauc, viņiem ir sava kārtība.

J.G. Jā kāds ir vērojis sezonas atklāšanu lielās parādes, kurās piedalās 1000 un vairāk motobraucēju, tad noteikti ir labi redzams, kur brauc organizētie klubi un kur – individuālie motobraucēji, un kā tas izskatās no malas. Nemaz nerunāsim par risku, ko rada individuālie braucēji, kuri neprot braukt.

Kādas vēl ir Asociācijas aktivitātes bez sezonas atklāšanas pasākumu organizēšanas?

J.G. Mēs sadarbojamies ar Ceļu policiju un CSDD. Viens no jautājumiem ir saistīts ar tehniskajām apskatēm un motociklu pilnveidi vai pārbūvi. Latvija normatīvo aktu kvalitātes ziņā ļoti tālu atpaliek no citām valstīm. Ļoti daudz no tā, kas citur ir atļauts, pie mums ir aizliegts. Tādā veidā tiek radīta situācija, ka cilvēki, kuri ir pilnveidojuši savu motociklu, vienkārši nevar iziet tehnisko apskati. Līdz ar to palielinās to motociklu skaits, kas braukā bez tehniskās apskates. Mūsu uzdevums, sadarbojoties un veicinot abpusēju izpratni par šiem jautājumiem, ir veidot tādu sistēmu, lai tehnisko apskati varētu iziet aizvien vairāk motociklu, lai prasības būtu loģiskas, nevis tehniski nepamatotas vai radušās neizpratnes rezultātā. Pašreiz ir tendence visu, kas attiecas uz automašīnām, piemērot arī motocikliem. Bet motocikls taču ir pavisam atšķirīgs braucamais.

Arī ar Ceļu policiju cenšamies veidot savstarpēju izpratni. Viņiem ir jādara savs darbs, bet mēs gribam mierīgi un normāli braukt, un šīs intereses ir abpusēji jārespektē.

Kādi ir Asociācijas nākotnes plāni?

A.F. Kopīgu pasākumu rīkošana.

J.G. Ja mēs atceramies, tad Asociācija de facto bija nodibināta jau pirms četriem pieciem gadiem, un kopīgas sezonas atklāšanas tiek organizētas jau sešus gadus. Sezonas atklāšana visiem motociklistiem vienmēr ir ļoti gaidīts pasākums. Katru pavasari pirmajās siltajās pavasara dienās gribas izbraukt ielās, un sezonas atklāšana ir svēta lieta. Protams, kādam tas ir jāorganizē, un Asociācija ir tā, kas organizē sezonas atklāšanas.

Visi atceras motocikla simtgadei veltīto pasākumu, kas notika krastmalā. No organizatoriskā viedokļa tas bija ļoti darbietilpīgs uz sarežģīts pasākums, toties visiem motociklistiem bija fantastisks prieks (te gan daudzi nepiekritīs, domāju, ka šis pasākums nebija izdeviesautora piebilde), un to apmeklēja apmēram 15 tūkstoši rīdzinieku.

Jūlija beigās notiks tradicionālais pasākums Kurland Ventspilī. Mēs ceram, ka laikapstākļi būs tik labi, cik nu Latvijā jūlijā vispār ir iespējams, un uz šo pasākumu atbrauks daudz motociklistu no citām Eiropas valstīm.

Dažkārt tiek diskutēts par to, ka Asociācijas rīkotajos pasākumos MCA biedri ir priviliģētākā stāvoklī, salīdzinot ar individuāliem braucējiem, kaut vai attiecībā uz ieejas maksu, motocikla novietošanu un tamlīdzīgi. Kāds tam ir pamatojums?

A.F. Tas ir loģiski.

J.G. Patiesībā tas nav priviliģēts stāvoklis, jo Asociācijas biedri JAU ir daudz izdarījuši gan pasākumu organizēšanas, gan finansiālā nodrošinājuma ziņā. Ja ir kādas atlaides, tad tās tikai daļēji kompensē viņu ieguldījumu.

A.F. Ja pieminam pasākumu Ventspilī – rokeri maksāja lielāku ieejas maksu nekā Ventspils iedzīvotāji. Bet tā kā Asociācijas biedri strādā arī citu labā, viņiem ir tiesības uz privilēģijām.

J.D. Šie pasākumi tiek rīkoti daļēji arī par Asociācijas biedru līdzekļiem.

A.F. Un tāpēc biedri apmeklē šos pasākumus par mazāku ieejas maksu.

Vai ir jūtami kādi uzlabojumi attiecībā uz motobraukšanas kultūru?

J.G. Neapšaubāmi. Kā jau es teicu, neviens Atzīto motoklubu biedrs nav izdarījis nevienu vērā ņemamu pārkāpumu. Kārtība ir šāda: Atzīto motoklubu biedri ir ar pietiekamu lielu stāžu. Ja klubā iestājas jauns biedrs, viņš samērā ātri apgūst drošas braukšanas nerakstītos likumus, līdz ar to Atzīto motoklubu biedriem nekad nav problēmu ar braukšanu jebkādā nozīmē.

Mūsu galvenais uzdevums ir vairot to motobraucēju skaitu, kuri tieši ir iesaistīti kādā no esošajiem motoklubiem, vai arī saistīti ar tiem, jo tā ir ļoti augstas disciplinētības garantija.

Vai visi biedri vienmēr ievēro Hartu?

A.F. Cenšas.

J.G. Ja kāds neievēro, tad pavisam noteikti tiek izteikts aizrādījums. Ja vairāki aizrādījumi netiek ņemti vērā, viņš vairs nav kluba biedrs.

Kāds būtu MCA novēlējums motobraucējiem, sezonai sākoties?

J.G. Es novēlētu absolūtu savstarpējo cieņu un respektu gan attiecībās starp motobraucējiem, gan pret autobraucējiem un citiem cilvēkiem. Ja būs savstarpējā cieņa, tad visi pārējie jautājumi nokārtosies paši no sevis.

J.D. Sauli, vēju un gludus ceļus!

*****
5

Pievienot komentāru

*
*
bilde


* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss