Karstais forums
Aptauja

Latvijā 6% iedzīvotāji kā pārvietošanās līdzekli labprāt izmanto motociklu vai mopēdu

Tik daudz!?
Normāls cipars
Vēlētos, lai ir vairāk
rezultati
Bilde

Pedejie komentari
Registretiem lietotajiem


atcerēties
Lietotāja reģistrācija  Aizmirsi paroli?
motozurnals.lv / Forumi / Sadzīve / Par radariem

Par radariem

raksts no Dienas

Autors Ieraksts
uk
uk
20.10.2008
Radari gan juridiski, gan tehniski strīdīgi

Autors: Līga Ozoliņa
Publicēšanas datums: Pirmdiena, 2008. gada 20. oktobris.
Rubrika: Latvijas ziņas (7. lpp.)

Policija apgalvo, ka uzliktie sodi ir likumīgi. Jurists Edgars Džeriņš apstrīd pat mērījumu ticamību

Būs vai nebūs uz Latvijas ceļiem nākamgad 100 jaunu fotoradaru — izšķirsies šonedēļ, kad Ministru kabinetā vajadzētu izskatīt informatīvo ziņojumu par to iegādi un saprast, vai tam iespējams paredzēt līdzekļus. Tikmēr joprojām nav rimusi Dienas pirms mēneša aizsāktā diskusija par uz fotoradaru mērījumu pamata uzlikto sodu likumību. Lai gan ceļu policijas (CP) šefs Edmunds Zivtiņš apgalvo, ka šis jautājums ir vēlreiz izvērtēts un viss ir kārtībā, sabiedriskās politikas centra Providus pētniecei Ilonai Kronbergai, kura pievērsa uzmanību iespējamām juridiskām problēmām, pievienojies arī jurists Edgars Džeriņš. Viņš Latvijā pastāvošajā radaru un ar to saistīto sodu uzlikšanas praksē saskata ne vien juridiskas, bet arī tehniskas problēmas.

Uztver spēcīgāko signālu

Latvijā policisti strādā ar divu veidu radariem. Lielākoties CP ekipāžas ir aprīkotas ar Stalker radariem, un nu uz ceļiem sastopami arī četri pārvietojamie fotoradari. Kur ir problēma? "Stalker radars strādā aptuveni viena kilometra garumā 30 grādu leņķī abos virzienos, taču tas nerāda laiku un nefiksē transportlīdzekli. Tāpēc rodas jautājums, kuram transporta līdzeklim radara uztveršanas zonā pieder uzrādītais ātrums," saka E.Džeriņš. Pēc viņa teiktā, ir sen zināms, ka radars "neņem ne tuvāko, ne ātrāko transportlīdzekli — tas ņem to, kas raida spēcīgāko signālu, kas ne vienmēr ir transportlīdzeklis, uz kuru policists ir notēmējis radaru".

E.Džeriņa rīcībā ir divi videoieraksti, kas atspoguļo šo problēmu. Proti, Krasta ielā redzams, ka ātrumu pārkāpj kāds motociklists, taču radarā parādās, ka viņa ātrums ir tikai ap 30 km/h. "Netālu no motociklista brauc busiņš, kurš raida spēcīgāku signālu, un faktiski motociklista ātruma pārkāpums nemaz netiek fiksēts," paskaidro E.Džeriņš. Arī otrā gadījumā no policijas video noprotams, ka notiek pakaļdzīšanās un CP auto ātrums ir 123 km/h, taču priekšā braucošā motocikla ātrums ir redzams tikai brīžiem, jo lielākoties uzrādās pretī braucošo transporta līdzekļu ātrumi. "Mocis ir tik tievs, ka radara stars to dažkārt nespēj noķert," saka E.Džeriņš.

Ja šādas problēmas novērojamas uz nenoslogota ceļa, varot tikai iedomāties, kas notiek uz Jūrmalas šosejas. "Tur nemitīgi ir pilns ar mašīnām, radara uztveršanas zonā visu laiku atrodas vairākas mašīnas, kā var pateikt, kam ir šis pārkāpums? Policisti paši vienkārši izdomā, kura mašīna varēja būt vainīgā," stāsta E.Džeriņš. CP gan šo problēmu apzinoties un tāpēc visos ziņojumos rakstot, ka tā tobrīd bija vienīgā mašīna noteiktajā ceļa posmā. "Varat iedomāties, ka uz Jūrmalas šosejas darbdienā ap plkst.17 tā bija vienīgā mašīna?" vaicā E.Džeriņš un piebilst, ka diskusijas par radaru mērījumu ticamību ir arī citās valstīs.

Jāievēro instrukcijas

Par to liecina arī specializētā auto žurnāla AutoBild Vācijas izdevuma jaunākajā numurā publicētais raksts par kādu tiesas lēmumu. Tā atcēlusi uz radara pamata uzlikto sodu. Šajā rakstā arī minēts par ekspertu konstatēto, ka 20% visu radaru mērījumu Vācijā ir nepareizi. Tas tāpēc, ka gadījumā, ja blakus viena otrai brauc divas mašīnas, radara stars ņem to, kura raida labāku signālu, nevis to, kas brauc ātrāk. Vācijā ir veikts arī eksperiments — lidostas poligonā novietota automašīna, pret to notēmēts radars un tad garām mašīnai ar 90 km/h pabraukusi kravas automašīna. Radars rādījis, ka stāvošā auto ātrums 45 km/h.

Līdzīgi varot būt ar fotoradariem, ja to uztveršanas zonā vienlaikus atrodas vairākas automašīnas. "Tur nofotografē vienu mašīnu, kur ir teikts, ka ātrums ir tieši šim, varbūt kāds cits ātri pabraucis garām," saka E.Džeriņš. Viņš uzskata, ka problēmas nebūtu, ja intensīvas satiksmes vietās, kāda ir Rīga, lāzerfotoradari būtu uzstādīti virs katras joslas, jo tad pārpratumu būtu mazāk.

To, ka tīri teorētiski tā varētu notikt, atzīst arī radaru piegādātāji, tomēr uzsver, ka gadījumā, ja CP darbinieki ievēros ražotāju tehnoloģiskos ieteikumus, kļūdām nevajadzētu būt. "Instrukcijā ir, piemēram, teikts, ka nav ieteicams veikt radara mērījumus, ja fonā ir lielas atstarojošas virsmas — liels reklāmas plakāts, treilers," skaidro četru fotoradaru piegādātāju firmas SIA Doma grupa vadītājs Agris Irbītis. Viņš teic, ka policisti par to ir informēti un ka tas, kur novietot radarus, no kādas ātruma pārkāpuma robežas sodīt, vairs neesot firmas kompetence. "Laba PR saglabāšanai es gan ieteiktu nesūtīt fotogrāfijas, kurās redzamas vairākas automašīnas, kaut vai redzams ir tikai pārējo mašīnu pakaļgals vai priekšējais ritenis. Sodus vajag piemērot tikai tad, ja nav divu domu, ka foto redzams tikai viens pārkāpējs," atzīst A.Irbītis.

Jāpamaina viens teikums

Tomēr bez šiem tehniskajiem jautājumiem E.Džeriņš norāda arī uz juridiskajiem, par ko agrāk izteikusies arī I.Kronberga. Proti, Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču, lietojot fotoradarus, tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar. Gan I.Kronberga, gan E.Džeriņš ir vienisprātis, ka situāciju var atrisināt ļoti elementāri — APK ierakstot vienu teikumu, ka gadījumā, ja CP pielieto tehniskos palīglīdzekļus, soda transporta līdzekļa īpašnieku.

E.Džeriņa rīcībā nonācis arī kāds protokols, kur ceļa posmā atļautais ātrums ir bijis 30 km/h, un tas ticis pārsniegts par 1 km/h, par ko piemērots desmit latu sods. "Nevienam jaunam transporta līdzeklim nesakrīt spidometra rādījumi ar reālo. Cilvēks, piemēram, ieslēdz kruīzkontroli, brauc ar 30 km/h. Izrādās, viņš ir pārkāpis noteikumus. Vai viņš ir vainīgs? Tas ir absurdi! Parasti soda no plus 10, plus 20 km/h virs atļautā ātruma," saka E.Džeriņš. Viņaprāt, šādi gadījumi un prakse tikai noniecina visu sistēmu. "Tā ir klaja naudas kāšanas metode un autovadītājos rada tikai dusmas," apgalvo E.Džeriņš.

Lai gan agrāk arī Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Laura Karnīte Dienai apstiprināja — ministrija cer, ka budžetu nākamgad pildīs ceļu policijas sodu pieaugums, proti, ap 5,9 miljoniem latu, E.Zivtiņš noraida, ka mērķis būtu naudas pelnīšana. CP šefs arī nepiekrīt ne apgalvojumiem par tehniskām nepilnībām, ne juristu viedoklim par iespējamām juridiskām neatbilstībām sodu uzlikšanā. "Mēs esam vēlreiz visu izanalizējuši un esam pārliecināti par savu taisnību. Tiesu prāvas, protams, prognozējam. Jau tagad esam saņēmuši vairāk nekā 100 pārsūdzību. Tomēr tiesas mūs nebaida," apgalvo E.Zivtiņš.
anonīms
21.10.2008
Visi ir devuši CP kukuļus, visi ir redzējuši kā lielā ātrumā braucoūs aptur, un tulīt atlaiž CP, ir novērots, ka vienus CP apturot soda neļaujot izkāpt no auto, citi iesēžas CP auto un izkāp bez jebkāda papŗa rokās ...da bļe visi zin ka CP ir korumpēta, un 100% to Zina Zivtiņš un citi, bet nē visi spēlē kAukādas spēlītes. RIEBJAS

Piedalīties diskusijā_JaunuTemu

Reģistrētiem ietotājiem
Ieiet sistēmā Lietotāja reģistrācija Aizmirsi atslēgvārdu?
Lietotāji Uzzīmē moci

Kurš vainīgs? Mūsu ceļi = krievu rulete!

Pirms apmēram 2-3 gadiem, personīgi es kā mūsu Latvijas autoceļu lietotājs, nesaskāros ar problēmu, kuru varētu klasificēt kā kritisks ceļu stāvoklis. Bet pāris gadi ir pagājuši un esmu kļuvis no B kategegorijas autobraucēja arī par A kategorijas transportlīdzekļa lietotāju.

Ceļojums uz Laimīgo zemi

Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju.

Ekstrēmi Jūriņ prasa smalku moci (ekstrēmi)

Jūriņ’ prasa smalku moci

Viss sākās kādā skaistā rītā tieši pirms gada, – kā ideja pavizināties pa Vecāķu mežiem ar močiem – mēs ar Pēci entuziasma pilni devāmies "nēsāties", es pie ragiem savam BMW R1100 GS, Pēcis - Hondai CR500. Pateicu draudzenei, ka būšu pēc pāris stundām un sākām ceļu.

Silvestera Ropera tvaika motocikls

Silvesters Ropers (Sylvester H. Roper) savu otro tvaika motociklu uzbūvēja 1896. gadā, Masačūsetsā. Pirmo viņš bija uzbūvējis aptuveni par 30 gadiem agrāk, ko var aplūkot arī kādā no Amerikas muzejiem, bet otrais eksemplārs ir kāda kolekcionāra rokās.

Kino Long way Down

Long way down

Divi angļu aktieri Evans Makgregors (Ewan McGregor ) un Čārlijs Bormans (Charley Boorman) jau "piesituši roku", veidojot filmas Long Way Round un Race to Dakar, tāpēc dokumentālo seriālu veidotāji ķērušies pie nākošā projekta – Long way down. Šoreiz piedzīvotāju meklētāji dosies tālākā ceļojumā uz Āfrikas kontinentu.

Pasaules ātrākais Indiānis

Fanātiski cilvēki... Pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī Herbertu Džeimsu Monro (Herbert James Munro aka Burt Munro), kurš savu dzīvi ir pilnībā ziedojis motocikiem.

Moči Enduroe - vidusceļš (moči)

Vispusīgais mocis - enduro

Enduro ir motosporta paveids. Angļu valodā vārds endure lieliski raksturos šī sporta būtību, jo sacensības parasti norisinās sarežģītās bezceļa trasēs, kurās motosportistiem ir jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, grūtībām un izaicinājumiem.

Trīsritenis – mocis vai rotaļlieta?

Visos ievērības cienīgos motociklistu salidojumos parasti ir sastopams vismaz viens traiks. Tomēr tie Latvijā nav plaši izplatīti, tāpēc šeit mēģināsim noskaidrot, kas ir traiks, kādas ir tā priekšrocības un kādi ir apsvērumi, izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Intervijas Aleksejs Popovs (intervija)

Trīs kolekcionāra baudas

Senie motocikli, to restaurēšana un kolekcionāra dzīve mēdz būt diezgan svešas lietas pat rūdītiem motobraucējiem. Tāpēc, lai noskaidrotu šīs pasaules smalkumus, „Motožurnāls” devās pie Alekseja Popova.

Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš...

Drošība Divu moču avārija

Avarēt var arī divi moči

Kad Latvijā iestājas zaļā ziema, un šajā gadalaikā patrāpās arī dažas saulainas dienas, ielas sāk mudžēt no motocikliem. Tomēr ir vērojama bēdīga sakritība - jo vairāk motociklu, jo vairāk negadījumu. Paši bēdīgākie negadījumi ir, kad saduras divi motocikli!

Ko darīt, ja tevi pārsteidz suns

Vai vari iedomāties brīnišķīgu laiku: silts, viegls vējiņš, saule sāk rietēt, un tu sajūti tikko pļautas zāles smaržu. Atliek tikai braukt, kur acis rāda. Līdz brīdim, kad tev priekšā izskrien suns!

Sievietēm A klases iekarotāja

A klases iekarotāja

Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Motobraucējas memuāri

Katram braucējam ir savs stāsts par to, kā viss sākās..., un katram motociklam, ar ko esi braucis, ir savs īpašais "story".

Remonts Akumulators

Akumulators ir motocikla sirds

Tā pukst pat tad, kad mocis guļ. Tāpēc, lai tas vienmēr būtu modrs, akumulatoru vajag arī aprūpēt.

Motorā - smiltis

Kā nu gadījās, kā ne - avarēju. Mocis uz sāna aizslīdēja vienā virzienā, es uz otra sāna - citā. Mocim dugas nebija, un cieta kreisais motora vāks,- tika nostrīķēts gar asfaltu un vēlāk gar ceļa nomali līdz caurumiem.

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss