Čoperi un raganas
Teksts, foto: Rafaels
Datums: 01.06.2006.
Rubrika: Notikumi
Zinātāji gan iebildīs, ka tas nav gluži precīzi un ka čoperi ir tikai daļa no plašās motociklu tipu grupas (bobbers, lowriders, dragstars, custom type bikes, cruisers u.tt.). Pats nosaukums cēlies no pagājušā gadsimta vidus, kad pēc 2. Pasaules kara ASV izveidojās motobraucēju kustība, kas uzskatīja, ka viss, izņemot rāmi, motoru un riteņus, motociklā ir lieks. Par pamatu tika ņemta Amerikā vai Eiropā ražota tehnika, kas bez žēlastības tika attīrīta no dažādiem aptecētājiem, dubļu sargiem, pagriezienu rādītājiem. Tā radās čoperi, no angļu chopped vai chopped off, jeb atskaldītais. Tipisks tālaika čoperis sastāv no dzinēja rāmī, augstu paceltiem stūres ragiem, lāsveida bezīna tvertnes, stipri pagarinātu (custom) priekšējo dakšu, ar ļoti maziem vai vispār bez dubļu sargiem, taisnām trubām izpūtēju vietās un nelielu, skopi polsterētu ādas sēdeklīti. Tādu mēs to varam aplūkot nu jau par kulta filmu kļuvušajā 1956. gada Easyriders.

Mūsdienu čoperistam atskaldīšana pārsvarā aprobežojas ar izpūtēju izravēšanu. Tālākās darbības ir pilnīgā pretstatā chopped off principiem – sērijveida mocītis tiek apkarināts ar visiem iespējamiem un neiespējamiem tūninga elementiem: atzveltnēm, somām, papildus gaismām... Šodien ar īstu čoperu izgatavošanu pārsvarā nodarbojas speciālas tūninga kompānijas vai fanātiski entuziasti. Katrs izgatavotais čoperis ir unikāls un vienreizējs, un nav no svara, vai tas ir sweden chopper, Urāla vai Dņepra opozīts, Orange County motorcycle vai kāds cits – tā autoram tas ir sapņa apliecinājums, gabaliņš no viņa paša, viņa prasmes un izpratnes.
No sērijveidā ražotajiem motocikliem čopera principiem vistuvākais, lai cik dīvaini arī tas nebūtu, ir nevis amerikāņu Harley Davidson, bet gan viens no tā saucamajiem HD plaģiātiem – japāņu Yamaha XV Virago jeb ragana (latīņu val.). Riktīgi atskaldīts čoperītis ar zemu izvietotu vadītāja sēdekli un V2 veida gaisa dzeses dzinēju, izteikti palielinātu priekšējās dakšas leņķi ar augstu paceltu stūri, pieticīga izmēra benzīna tvertni un dubļu sargiem. Priekšējais ritenis izteikti šaurāks un lielāka diametra par aizmugurējo. Tam ir kardāna piedziņa, 4 un 5 pakāpju pārnesumkārba atkarībā no modeļa un izlaiduma gada. Motocikls tika ražots no 1983. līdz 1996. gadam, kad to nomainīja Dragstar tipa modeļi. Virago jeb tautā sauktām viragām ir vesela virkne dažādu kubatūru dzinēji, kas nosaka arī pašu aparātu svaru un izmērus. Populārākās raganas ir ar 535, 750 un 1100 cm3 motoriem (ražotas no 1987. līdz 1995.gadam). Visas trīs man savulaik ir bijušas, tātad arī attiecīgi notestētas. Tās ir pietiekami ērtas, viegli vadāmas lēdijas ar praktiski nenokaujamu sirsniņu. Kardāna pievads arī ir gandrīz mūžīgs, vadītājam nav jāuztraucas par ķēdes maiņām un eļļošanām katrā trešajā uzpildes stacijā. Uzrāviens nebūt nav čoperisks (4 – 9 s līdz 100 km/h), var ielikt pat dažam labam baikam, tāpat arī maksimālais ātrums ir pilnīgi pietiekošs (līdz pat 200 km/h – XV 1100). Komfortablais kruīza ātrums – ap 100 – 120 km/h. Motora skaņa oriģinālā gan atgādina paēduša kaķēna murrāšanu (īstam čoperim taču jāliek tantiņām ķert pie sirds un auto signalizācijām nostrādāt vismaz kvartāla radiusā), ko gan var atrisināt, uzliekot tūninga trubas vai lēti un vienkārši pasakot ardievas TA iziešanai un izurbjot oriģinālās. Lielākā daļa raganiņu gan savu jaunavību zaudējušas jau sen. Otrs jau veikts pilnveidojums ar neatgriezeniski pazaudētām oriģinālajām detaļām ir pagarinātie kāpšļi, kas varbūt arī labāk izskatās, tomēr būtiski apgrūtina vadāmību. Ir dažas slimības (pie kam, raksturīgas visiem modeļiem!), kas atklājas pie krietnāka vecuma un kilometrāžas. Vissmagākā laikam ir startera iziešana no ierindas. Tāpēc, iegādājoties palietotu raganiņu, jāpievērš uzmanība tam, vai, pirms piestartējas, starteris vairākas reizes negriež pa tukšo. Nav nekas briesmīgs, bet dažu nepatīkamu mirkli sagādāt var. Skarbi ekspluatētiem eksemplāriem ar lielu noskrējienu var būt jūtams kardāna brīvgājiens, palielināta apetīte uz eļļu un problēmas elektroaprīkojumā. Noteikti jāvelta uzmanība riepām, kas bieži nav mainītas kopš raganas dzimšanas. Protektora dziļums var būt arī apmierinošs, taču gumija jau var būt pārvērtusies sasprēgājušā akmenī, kam saķere ar ceļa segumu kļuvusi minimāla. Bet ar to jokot nevar!
Jebkurš no Virago modeļiem ir lielisks pirmais motocikls iesācējam. To var iegādāties par pieņemamu cenu – ap 1500 līdz 3500 eiro par 535 cm3, 2000 līdz 5000 eiro par 750 cm3 un 1100 cm3 Yamaha XV Virago atkarībā no vecuma, noskrējiena un aprīkojuma. Pateicoties ļoti zemajam smaguma centram un vadītāja novietojumam, tas viegli noturams un vadāms. Pieminēšanas vērti ir samērā nelieli remonta izdevumi (nebūsim naivi – no piezemēšanās diemžēl sākumā neizsprukt). Modelis, protams, atkarīgs no iesācēja svara un ambīcijām. XV 535 ideāli piemērots sievietēm un vidēja auguma vīriešiem ar nelielu svaru. Labi barotam puisietim ap 100 kg un vairāk piemērotāki būs abi lielākie Yamaha XV 750 un XV 1100 motocikli.
Iesācējam jāielāgo vēl dažas lietas! Lai cik mīlīgs arī nebūtu nosaukums, lai kā pats mocītis tā vadītājam neatgādinātu spēļlietiņu, tas ir īsts, liels un pilntiesīgs motocikls, un paviršu attieksmi var nepiedot. Ar saviem 44 Zs un 200 kg svara pat 535 cm3 raganiņa var parādīt savu raksturiņu... Un vēl! Raganiņas ir jāmīl. Pie savlaicīgas apkopes, eļļas maiņas un visādi citādi saudzīgas apiešanās to noskrējiens un gadu skaits ir mazsvarīgs. Sieviete ir tik veca, cik izskatās.







Komentāri
otto @ 10:23 31.10.2007.
vispār jau Easy Rider ir 1969.gada filma.
Un Virāgai (lielajai) būtu pieminama ne visai patīkama kruīza gaita uz šosejas. Mocis tomēr ir "jātur" uz ceļa, nevar galīgi atslābt kā uz kruīzera
Pievienot komentāru
* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti