Maskavas un Prūšu ielas krustojums

Teksts, foto: Skrapcis
Datums: 01.06.2006.
Rubrika: Avārijas

Stāsts par to, kā es cīnos ar AAS Baltikums par savu taisnību...

Sākšu no sākuma. 2003. gada 4. aprīlī cietu ceļu satiksmes negadījumā. Tas notika Rīgā, Maskavas un Prūšu ielu krustojumā. Es vadīju savu motociklu Suzuki GSX 1200 pa Maskavas ielu virzienā uz pilsētas centru. Man aizmugurē sēdēja pasažiere.

Šajā posmā Maskavas ielai manis izvēlētajā braukšanas virzienā ir trīs braukšanas joslas. Braucot pa malējo labo joslu, tuvojos krustojumam ar Prūšu ielu. Vidējā joslā brauca labi liels kravas furgons, kurš aizsedza man skatu uz to, kas notiek no manis pa kreisi. Luksoforā dega zaļā gaisma, un es mierīgi turpināju savu ceļu pa brīvo malējo joslu. Nebraucu ātri – kā jau straumē automašīnas parasti brauc – spidometra rādījums nedaudz zem 60 km/h. Fūre vidējā joslā brauca lēnāk, un es to pamazām apsteidzu. Iebraucot krustojumā, ieraudzīju manis izvēlēto braukšanas trajektoriju šķērsojošu automašīnu Renault Megane, kuras vadītājs veica kreiso pagriezienu no Maskavas ielas uz Prūšu ielu, un droši vien mani neredzēja, tādējādi nogriezdams man ceļu. Lai nepakļūtu zem auto, bremzēju, cik nu varēju.

Galīgi apstāties neizdevās, un ar būkšķi trāpīju automašīnai Renault Megane tieši pa vidu (pa stoiku starp durvīm). Bremzējot biju piecēlies kājās, tādēļ pats par auto pasažieri vai kādu no tā daļām nekļuvu, bet gan uzlidoju uz auto jumta un pār bagāžnieku noripoju lejā. Manai pasažierei izdevās nolidot lielāku attālumu, jo motocikla aizmugure sadursmes brīdī bija cēlusies uz augšu, un manu pasažieri pārmeta automašīnai pāri. Mani un manu pasažieri aizveda uz slimnīcu nomiršanai, motociklu savāca Ceļu policijas darbinieki un nogādāja uz viņu iecienīto autostāvvietu sarūsēšanai.

Slimnīca

Gan es, gan mana pasažiere, ierodoties ātrās palīdzības automašīnai, bijām pie samaņas. Es – staigājošs, ar aizdomām uz lauztām ribām un smadzeņu satricinājumu, mana pasažiere – guloša, ar aizdomām uz mugurkaula lūzumu un arī uz smadzeņu satricinājumu. Ātrie ieradās tiešām ātri. Mani iztaustija un atzina par sveikā cauri tikušu. Manai pasažierei izteica aizdomas par mugurkaula lūzumu, jo viņa krītot bija piezemējusies uz asteskaula.

Smadzeņu satricinājuma pazīmes demonstrējām mēs abi. Ātrie nogādāja mūs Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Šeit mūs ievietoja blakus traumpunktam esošā telpā un aizmirsa. Nogaidījām kādas divdesmit minūtes, līdz es sāku interesēties, ko tad ar mums darīs? Varbūt kāds mūs apskatīs vai rentgenu uztaisīs? Rentgenu uztaisīja. Man sasitumi, manai pasažierei arī – lūzumus it kā neatrada. Bija paveicies. Mani uzreiz izlaida, manu pasažieri paturēja slimnīcā.

Visu cieņu ātrajai palīdzībai, bet, ja esat nokļuvuši avārijā un esat pie samaņas, lūdziet, lai jūs tomēr ved uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, pat uzstājiet!

Policijas autostāvvieta

Secinājis, ka pats dzīvošu, un arī manai pasažierei briesmas nedraud, sāku ievākt ziņas, kas ir noticis ar manu motociklu. Protams, ka tas tika evakuēts un novietots mistiskajā SIA Police Service autostāvvietā, un, tā kā bija piektdienas vakars, neviens man manu īpašumu atdot pat netaisījās. Sazinājos ar policiju – pirmdien man jāuzzina, pie kura izmeklētāja ir nodota mūsu avārijas lieta, tad no viņa jāsaņem atļauja motocikla izņemšanai, tad ar šo atļauju jādodas uz Klijānu ielu, kur man 101. kabinetā izdos vēl vienu atļauju, ar kuru es varu doties uz policijas iecienīto autostāvvietu un samaksājis lielu naudu (par divām brīvdienām tai skaitā), savu motociklu atgūt.

Pirmdien izmeklētājs bija aizņemts, mani pieņemt nevarēja. Otrdien es no izmeklētāja izziņu dabūju, bet Klijānu ielā nokļūt un otru izziņu dabūt nepaspēju, jo 17:02 šajā kabinetā vairs neviena nebija. Trešdien dabūju visas nepieciešamās atļaujas un devos uz SIA Police Service autostāvvietu pakaļ savam īpašumam. Šeit man piedāvāja variantu, ka, ja es neņemšot čeku, tad viņi varētu man motociklu atdot par lētāku naudu. Pirmajā mirklī es pat apstulbu. Bet, ja jau var kaulēties, tad kapēc gan ne?

Teicu, ka avārijā neesmu vainīgs, un lai viņi man izraksta rēķinu, kas adresēts kompānijai – vainīgās automašīnas īpašnieka civiltiesiskās apdrošināšanas polises izsniedzējai. Uz to viņi teica, ka nekā nebija, lai es maksājot 6 latus par diennakti, tas ir četras diennaktis, un vēl 19 latus par evakuatoru. Kopā – 43 lati. Piebildīšu, ka man vispār bija tikai 40 lati, no kuriem pieci bija paredzētiFavorītam, kuri bija ārkārtīgi laipni un izpalīdzīgi un piekrita ar savu treilerīti manu motociklu nogādāt, kur vien vajadzīgs. Tā arī teicu – man ir 35 lati, vairāk nav. Kungi autostāvvietā ilgi un rūpīgi meklēja starp izsistajiem čekiem kādu, kas būtu par šo summu. Beigās tomēr neatrada. Tad ilgi rēķināja un beigās tomēr kaut kā sarēķināja, ka man gala summa sanāca 35 lati. No naudas biju šķīries, atlika vienīgi savākt motociklu.

Motocikls atradās kādus 100 m no iebraucamajiem vārtiem. Stumjams tas nebija – mocim bija noķīlēts priekšas ritenis (disks locīts). Es biju apdauzīts, un jau sāku izskatīties pēc padomju laikā pārtikas veikalos nopērkamās zilganzaļās vistas – sasitumi sāpēja nežēlīgi. Vērsos pie stāvvietas darbiniekiem ar jautājumu, vai Favorīta treilerītis varētu iebraukt teritorijā. Varot, bet – divi lati un piecdesmit santīmi. Es saku, ka man tak nav! Visu jums jau atdevu! Nekādi nevarot palīdzēt. Lūdzu, lai viņi vismaz palīdz man moci aizvilkt tos 100 metrus. Tas neesot viņu pienākums. Mans mocis, lai es arī stiepjot. Stiepu ar. Ik pa pāris metriem pavilcis, atpūtos. Piebildīšu – motocikls sver 235 kilogramus, man sāp visas malas – galu galā es tak pats ar šo lupatās sadauzīto mocīti biju braucis un avarējis. Auto un citas personas teritorijā bez piemaksāšanas neielaida. Lielisks kantoris. Aizmocīju moci līdz vārtiem, kopā ar šoferi ievietojām to Favorīta piekabītē un aizvedām.

Apdrošināšanas kompānija

Pēc ceļu satiksmes negadījuma viena no pirmajām veicamajām lietām – paziņošana pretējās puses civiltiesiskās apdrošināšanas polises izsniedzējai kompānijai par notikušo avāriju un viņu eksperta ierašanās gaidīšana. Likumā noteikts – triju darba dienu laikā. Eksperts ieradās, visu apskatīja, safotografēja. Gan motociklu, gan saplēstās drēbes, gan ķiveri, kura pēc avārijas ir jāmaina, pat ja uz tās nav redzamas bojājuma pēdas. Motocikls atradās Favorīta servisā, jo tas jauns tika pirkts no Favorīta, kā arī visas apkopes tam tika veiktas viņu servisā. Pēc mana lūguma Favorītā tika sastādīta tāme par motociklam nodarītajiem bojājumiem – maniem zaudējumiem, lai šo motociklu atkal atgrieztu ielā tādu, kāds tas bija pirms tam. Šo tāmi iesniedzu apdrošinātājiem un gaidīju viņu lēmumu. Likumā paredzēts, ka apdrošināšanas kompānijai jāpieņem lēmums mēneša laikā no pēdējā izmaksu lietā nepieciešamā dokumenta saņemšanas brīža. Likumā vienīgi ir aizmirsts atrunāt, kas tad īsti ir šis pēdējais izmaksu lietā nepieciešamais dokuments.

Parastā gadījumā tā ir izziņa no Ceļu policijas par satiksmes negadījumu – viens vainīgs, otrs – nevainīgs. Lieliski. Esmu nevainīgs – vadīju motociklu pa galveno ielu, man nedeva ceļu, notika avārija. Tāds lēmums Ceļu policijā arī tika pieņemts. Lai nebūtu nekādu neskaidrību ar termiņu ievilkšanos, pats personīgi šo lēmumu un vēl arī pilnu lietas kopiju nogādāju uz AAS Baltikums izmaksu daļu. Man teica, ka divu nedēļu laikā viņi manu lietu izskatīšot.

Divas nedēļas pagāja. Zvanīju un interesējos. Man teica, ka liela summa, tādēļ viņi pieprasīšot pilnu lietas kopiju. Es atbildēju, ka to jau viņiem iesniedzu. Āāā... Nu tad nākamnedēļ jūsu lietu izskatīs. Nākamnedēļ tika nolemts, ka viņi nodos manu lietu atkārtotai ekspertīzei, lai būtu pārliecināti par to, ka neesmu tīši pats savu mantu bojājis un lai eksperti apstiprina, ka es esmu darījis visu, lai mazinātu savam īpašumam nodarīto kaitējumu. Nedaudz absurdi... Es ar motociklu skrēju automašīnai sānā ar domu nodarīt savai mantai zaudējumus? Raku augšā likumu – jā, tur teikts – ja apdrošinātājam rodas šaubas, tas var nozīmēt papildus ekspertīzi.

Rodas šaubas ir jauks jēdziens – pat tad, ja šaubas nerodas, viņas mums radās, un ekspertīze ir sarežģīta, tā velkas mēnesi. Pēc tam vēl mēnesi ir jāpieņem lēmums, ko tad tā ekspertīze īsti ir parādījusi. No Ceļu policijas izziņas saņemšanas brīža pilnīgi likumīgi ir novilkti jau trīs mēneši, naudiņa nav jāmaksā... Labi, ja ekspertīze, tad ekspertīze. Uzzināju, kur šādas ekspertīzes tiek veiktas. AAS Baltikums maksā naudu Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas ekspertīžu centram par to, lai tie viņiem veiktu vajadzīgās ekspertīzes. Pēc divām nedēļām sazinājos ar šo ekspertīžu centru – vai manu lietu jau ir caurskatījuši. Ekspertīžu centrā par manu lietu neviens neko nebija dzirdējis. Zvanīju Baltikumam. Jā, viņi esot nolēmuši dot citiem ekspertiem, bet pēc tam tomēr atkal šiem, šonedēļ nosūtīšot. Pēc mēneša lai zvanot, ekspertīze esot ļoti sarežģīta.

Biju jau papētījis, kā šīs sarežģītās ekspertīzes notiek. Ir programma, kurā ievada virknīti izejas datu un iegūst iespējamos bojājumus un ātrumus. Piecās minūtēs. Bet ja mēnesis, tad mēnesis – likumā paredzēts, ko es tur varu darīt? Pēc mēneša sazvanīju Baltikumu. Viņiem vēl neesot atbildes no ekspertiem, bet viņi uzzināšot. Lai es piezvanot rītdien. Rītdien ir piektdiena. Piezvaniju. Eksperti esot jautājuši, cik es, mana pasažiere un mans motocikls apmēram sverot!!! Teikšu, ka manam priekam nebija robežu – beidzot tak ir līdz tai programmai tikuši un tur ir jāievada masas! Nosaucu masas un apjautājos, vai tad šodien būs tie rezultāti? Būšot. Rezultātu nebija. Bija pirmdien, un ļoti satriecoši – es esot braucis ar ātrumu virs 100km/h, tamdēļ viņu lēmums būšot man atteikt atlīdzības izmaksāšanu. Nu, es jau biju uz ko līdzīgu gatavojies, un jau tai pašā dienā aizvedu sūdzību uz Satiksmes biroju (tagad – Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biedrība (www.ltab.lv)), kurai klāt pievienoju fotoattēlus no notikuma vietas (toreiz pēc avārijas, līdzko biju sapratis, ka kāja nav lauzta, uzreiz nobildēju gan moci, gan ceļa segumu, gan stāvokli uz ceļa).

Satiksmes birojā manu sūdzību pieņēma un solīja mēneša laikā izskatīt. Visu cieņu, nocitēju: "16. jūlijā LR Satiksmes birojs pamatojoties uz Ceļu satiksmes negadījumu apstākļu izpētes un transporta trasoloģijas ekspertu komisijas 2003. gada 15. jūlija lēmumu Nr.35, un saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 39. panta 3. daļu, nolēma atzīt AAS Baltikums 2003. gada 8. jūlija pieņemto lēmumu par nepamatotu"!

Pagāja vēl kāds laiciņš, un no AAS Baltikums saņēmu vēstulīti, ka viņiem vienalga, ko tur nolemj kaut kāda tur trasoloģijas ekspertu komisija, viņi savu lēmumu nemaina. Teikšu kā ir – Satiksmes birojs ir ar pirkstu pakratījis, bet reālu palīdzību man sniegt tas nevar. Apdrošināšanas kompānijas darbojas saskaņā ar Satiksmes biroja izstrādātajiem normatīvajiem dokumentiem, taču Satiksmes birojam nav nekādas teikšanas par to darbību. Atliek tikai tiesa. Kaut gan, pirms sūdzēšanas tiesā man vēl ir jāuzraksta viena sūdzība Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un jāsaņem atbilde. Tas ir kantoris, kas izdod apdrošināšanas kompānijām licences. Un tad – ceļš uz godīgo tiesu.

Pievienot komentāru

tavs vārds *
tavs viedoklis *
drošības kods

 

* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss