Yamaha FZR 600 - lai dzīvo baiku ēra!

Teksts: Junona
Foto: Verners, Skrapcis
Datums: 01.03.2007.
Rubrika: Sievietēm

Savu nākamās sezonas motociklu nolūkoju ziemā – janvāra vidū. Mans nākamais motocikls – Yamaha FZR 600 - stāvēja, baltus spoilerus spīdinādams, un tā vien prasījās pēc tā, lai es to izvizinu. Domāts, darīts. Šis baiks man iepatikās: 600 kubi, 91 zirgspēks, rāviens jestrs – kas vēl vajadzīgs?

Tikusi pie Yamaha, pirmajā braucienā izmēģināju maksimālo – stabili pavilka uz 210 km/h. Tas bija tieši tas, kas vajadzīgs! Tā kā vairāk vai mazāk savas prasmes biju pilnveidojusi ar Honda, tad Yamaha izmēģināt man bija tīrākais prieks – biju izdzīvojusi pirmās neveiksmes un kaifu un sapratu, kas ir MOTOCIKLS un KĀ ar to jābrauc.

Un pirmā vasara pagāja baltā sedlos, un mans pirmais ceļojums uz Čehiju arī. Pirmajā dienā nobraucām 750 km. Smagākā bija otrā diena, kad pēc 300 km galvā valdīja viena doma – ātrāk nost no moča un mesties slīpi. Bet visā visumā tie, kas brauca ar čoperiem, nejutās diži labāk. Tāpēc jāteic, ka doties tālā ceļā var arī ar baiku – galvenā nozīme ir tam, kāpēc brauc un ko vēlies iegūt no brauciena. Ja gribi pavizināties pa gludām šosejām, cel moci busā un ved līdzi, izvēloties piemērotu ceļu, bet, ja vēlies izjust visu motbraukšanas sajūtu spektru, brauc no A līdz Z!

Ar savu balto jutos droši, un braucu katru dienu: darbs, mājas; mājas, darbs; šoseja, apvedceļš, mājas utt.. Visjaukākās sajūtas sagādāja tas, ka varēju bez problēmām iekabināt jebkuram autiņam krustojumā vai uz šosejas. Baiks ir un paliek baiks. Ja esi braucis ar to, tad tas ir vai nu galīgi garām, vai nu - uz mūžu. Ar mani gadījās, kā otrajā variantā.

Vasara gāja uz beigām, es jutos savā elementā, un izskatījās, ka baiks - arī. Tomēr visinčīgāk gāja sezonas beigās.

Kādā jaukā oktobra dienā kopā ar draugiem izdomājām, ka būtu forši aizbraukt uz molu – to, kas Vecdaugavā. Savācāmies labs bariņš un braucām. Viļņi skalojās, vējš pūta un brauciens bija ideāls...Līdz brīdim, kad sajutu, ka kaut kur pusceļā uz mola mans baltais zirgs pa aļģēm apglumējušo betonu sāk slīdēt kā pa ledu, aizslīd man pa priekšu, un es uz muguras slīdu tam pakaļ, vienlaicīgi domādama: diez, cik tālu ir mola apmale un Daugava, un mēģinādama aiz kaut kā aizķerties. Kad bezgalīgi garā slīdēšana bija beigusies, es attapos turpat uz cietzemes; slējos augšā, ieraugot, ka viens no līdzbraucējiem uz motocikla ar balkusvāģi tādā pašā veidā slīd tieši Daugavā, nelabā balsī bļaudams: ???Turiet! Turiet!". Pārējie devās šamējo glābt, bet es sāku skatīties uz to pusi, kur vajadzētu atrasties manam baikam. Jē, baiks gulēja tieši uz pašas mola malas! Kāds prieks, kāda laime! Taču slienot moci augšā, kļuva skaidri redzams, ka kaut kas neštimmē, jo deg eļļas lampiņa. Izrādās, pārsists motora vāks un iztecējusi eļļa,- ar tādu vairs nekur neaizbrauksi! Viss. Cēlām moci kāda drauga līdzi braukušajā Subaru Outback un vedām uz Vecāķiem.

Sezona noslēdzās ar krietnu devu balzama iekš ???Žako", karstu vannu un drudžainām domām par motocikla piedabūšanu pie dzīvības. Bet kamdēļ tad ir ziema? Lai jamahu piedabūtu pie dzīvības!

4.4

Komentāri

sahists @ 07:55 03.03.2007.
Vareeja jau Junona piekomenteet, ka liidzbrauceeja mocis ar blakjeni bija slavenais "CHAU, OOME!!" ar Westinju pie ragiem. :)

Jun @ 18:37 01.03.2007.
Nu, tas bija pirms divarppus gadiem, kad uz mola veel driiksteeja braukt, ja pareizi atceros. Un tas baltais baiks jau pashreiz, man domaat, citos mediibu laukos, jo es vinju nobraucu diezgan pamatiigi naakamajaa sezonaa...bet pacietiibu...turpinaajums sekos. :)

Ance @ 14:12 01.03.2007.
:) ir būts uz ta mola arī ar moci, tikai nebraucu gan pa to! :)

<b>uk</b> uk @ 13:39 01.03.2007.
es vienreiz 2 reizes peec kaartas noraavu uz gurkji... :) pie tam ziemaa. peec tam bija malziet auksti, jo biju slapsh. mocim stuures galu nofreezeeju un uz zaabakiem arii palika peedas.