Ceļojums uz Laimīgo zemi
Autors: skrapcis
Datums: 20.03.2007.
Rubrika: Lietotāju raksti
Tāpat kā musulmaņi dodas svētceļojumā uz Meku, arī es nolēmu doties uz motociklu lielzemi - Vāciju. Banāla mērķa vadīts - iepirkties kādā no motolietu lielveikaliem: Louis, Polo vai kādā citā. Nevarētu teikt, ka šāds izbrauciens būtu ārkārtīgi rentabls naudas ziņā - visu nepieciešamo var iegādāties arī šeit pat, mazajā Latvijā. Tomēr izvēles iespējas šeit ir stipri ierobežotas. Ja tev ir vajadzīgi liela izmēra zābaki, tad ir lieliski, ja atrodas vismaz viens pāris, kurš nepatīk vai ir par dārgu.
Sāku taujāt cilvēkiem, vai kāds vēl nevēlās piedalīties šādā avantūrā. Dzirdīgas ausis atradās. Atradās arī busiņš, kurš varētu uzņemt sešus braucējus un laimīgi izturēt nepilnos 3000 km garo ceļa gabalu. Atlika tikai vienoties par izbraukšanas laiku un aptuveno galamērķi.
Visi mēs esam strādājoši cilvēki un savus atvaļinājumus tērējām vasarās, kad var braukt ar motocikliem. Šī iemesla dēļ mēs braucienam uz Berlīni un atpakaļ varējām ziedot tikai proletariātam svētāko nedēļas laiku - piektdienas vakaru, sestdienu un svētdienu.
Galamērķi - gigantisku motolietu iepirkšanās vietu - atrast nebija grūti. Louis katalogā pēdējās lapās ir visu veikalu adreses. Nolēmām, ka iebrauksim Berlīnē, un tad meklēsim tuvāko.
Izbraucām piektdienas vakarā. Plānotā laika vietā - 18:00 - izbraucām ar divu stundu novēlošanos.
Kā jau minēju, bijām seši braucēji. Sadalījāmies divās daļās - trīs šoferi virzienā uz Berlīni, trīs - mājās vedēji. Normunds, būdams busa īpašnieks, izmantoja priekšroku braukt pirmais. Tad - es, un pēdējais - Zūča. Otrā maiņā - Wests, Goblins un Xoct.
Otrās maiņas trijotne nolēma, ka nav ko laist postā piektdienas vakaru. Vai tad nav vienalga, kur pievilkt mūli? Pie tam, kompānija piemērota, laika atliku likām, atlūšanai vietas - pietiekami. Līdz Lietuvas robežai visi turējās braši. Goblins, kā parasti, pārbļāva visus, stāstīdams vecas anekdotes un atgadījumus no dzīves; Westiņš kļuva aizvien filozofiskāk noskaņots, Xoct tik visus mudināja uz iedzeršanu, un arī pats nekautrējās. Pie Polijas robežas veicām rotāciju: Normis pievienojās otrās maiņas trijotnei un ātri iedzina nokavēto, es apsēdos pie stūres, bet Zūča blakussēdeklī iekārtojās uz gulēšanu.
Polijas vidiene. Otrā maiņa bija sasniegusi dīvainu esamības stāvokli - kaut kas starp komu un nirvānu. Goblins skaļi un veselīgi krāca, ik pēc piecām minūtēm mostoties un mudinot iedzert. Westiņš kaut ko pie sevis murrāja par pasaules ļaunumu un bezjēdzīgo naidu starp cilvēkiem, Xoct kļuva agresīvs un piesējās Goblinam ar jautājumu, kā būtība bija: "Vai tu mani cieni?"; Normis, savilcies čokurā, gulēja.
Piestāju ceļmalā izstaipīties un atliet. Atgriezies busā, nospriedu, ka arī man varētu būt promiles no tā vien, ka elpoju vienu gaisu ar otrās maiņas šoferiem. Droši vien promiles uzrādītu arī tās automašīnas vadītājam, kurš pabrauktu mūsu busam astē vismaz pāris kilometrus.
Ausa gaisma. Otrā maiņa pamazām modās no komas. Goblins itin mundri atkal stāstīja tās pašas anekdotes. Lai cīnītos ar miegu, arī es iesaistījos sarunās un saderēju ar Goblinu par tādu sīkumu, kā jautājumu: vai sieviete var palikt stāvoklī mēnešreižu laikā (nez, kā lasītājam šķiet?).
Piestāju pie benzīntanka, un visi iegājām iedzert kafiju. Pie viena, sīki apmazgāties tualetes izlietnē un savesties kārtībā. Secināju, ka mēs visi esam briesmīgi, netīri dzīvnieki. Vienmēr tik solīdie Xost un Zūča neizskatījās daudz labāk par netīrā dzīvnieka etalonu Goblinu. Arī visnotaļ cienīgais Westiņš bija saburzīts un nedaudz iesmirdis. Ko nu, iesmirduši bijām visi - seši pieauguši tēviņi, kuri pavadījuši desmit stundas divos kubikmetros slēgtas telpas,- kas nu no mums par smalkiem kungiem?
Vācijas robeža. Poļu lielceļš nemanot pārvēršas par Vācijas bāni. Man pašam, pirms daudziem gadiem pirmo reizi vērojot šo pārmaiņu, šķita, ka līdzīgi jūtas cilvēki, pirmo reizi šķērsojot ekvatoru. Pēkšņi tev un tavam braucamajam noņem visas važas. Nav ātruma ierobežojuma! Tas šķiet neaptverami. Toreiz, sen atpakaļ, es nenocietos un mocim izgriezu visu, cik nu viņš gāja. Šoreiz šī eiforija mani nepārņēma. Laikam vecums spēlē savu. Tomēr uzjundīja patīkamas atmiņas.
Laidu pie stūres Zūču, lai plosās. Viņam tas pirmo reizi. Cik nu var no dīzeļbusa izplosīt. Pa vējam no kalna - 142km/h.
Vācijā nokļūt no vienas pilsētas otrā ir ātri un viegli. Bāņi ir kā zirnekļa tīkls, kas pārvilkts pār visu Vāciju. Neviens attālums nešķiet attālums. Sākumā interesanti, vēlāk - tracina. Siena, siena, siena, siena.... Kaut ko redzi tikai no tiltiem. Klāt - arī Berlīne. Nobraucām no bāņa un iegriezām tuvākajā autostāvvietā. Kamēr Goblins stāstīja, ka viņš Berlīnē orientējoties kā savā kabatā, es piegāju pie kioska, nopirku karti un palūdzu vācu puisim ar vienu krustiņu atzīmēt kartē vietu, kur mēs atrodamies un ar otru krustiņu - konkrētu adresi, kurā atradās Louis Gigastors. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Apsēdos pie stūres, nomainot nogurušo Zūču, kurš uzņēmās stūrmaņa pienākumus un pēc kartes mūs izvadīja no punkta A uz punktu B - mūsu Meku, Louis lielveikalu.
Turpinājums varbūt sekos.
Komentāri
****** @ 16:03 28.03.2007.
Ir diezgan maza varbūtība, bet daži vieglprātīgi cilvēki ir ieberzušies
nelien @ 12:30 28.03.2007.
mēnešreižu laikā var palikt stāvoklī. man liekas, ka pēc tam kādu brīdi nevar.
Chirix @ 17:17 22.03.2007.
Mēnešreižu laikā nevar palikt stāvoklī. Bļin, es vismaz ļoti ceru, ka tā ir.
Goblins @ 15:19 20.03.2007.
Tu tikai nemuldi, katalogu shkjirstiit nekad nav par veelu
uk @ 13:19 20.03.2007.
kad esi vācijā, tad jau ir pa vēlu šķirstīt katalogu.
Goblins @ 13:06 20.03.2007.
Louis katalogi nav jaapeer tos vaacijaa dala pa velti :)
Goblins @ 11:05 20.03.2007.
Nu ibio Skrapci, par netiiraa dziivnieka etalonu, es tev kaadreiz iedoshu bietee :))
ir doma par braukshanu,pashlaik notiek kombineeshanas ar laikiem un $
****** @ 11:02 20.03.2007.
Šajā weekendā aizbruksim uz Tartu, nopirkt motoizstādē Luisa katalogu un tad jau redzēs :)
pp @ 10:15 20.03.2007.
shogad arii kaads uz louis brauks?
Pievienot komentāru
* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti
