A klases iekarotāja
Teksts: Ilona Ķirse
Datums: 06.08.2007.
Rubrika: Sievietēm
Motocikls nav vienkārši transportlīdzeklis,- par to pilnā mērā var pārliecināties vien tad, kad personiski saskaries ar tā varenību un šarmu. Līdz šim biju aktīva pasažiere un kaislīga atbalstītāja, nu esmu topošā braucēja jeb nenogurdināma mācekle.

Kopš sāku mācīties, katrs garāmbraucošs mocis man, pie stūres sēdošajai avantūristei, liek čokurā sarauties sirdij un novibrēt pavēderei,- līdzīgas sajūtas rodas, laižoties lejā no augsta kalna.
Atgriežos pie sākuma. Par mācību vietu izvēlamies lielu asfaltētu laukumu pie vecas lidostas. Oriģināli neesam, daudzi vīrieši šeit bojā savus nervus, ļaujoties apmācāmo dāmu automobiļa pedāļu jaukšanai.
Pirmais posms bija pats grūtākais, kā jau jebkāda veida tehnikas apgūšanas sākuma stadijā. Sajūgs, bremzes- pavisam citādākas nekā mašīnai...Konstatēju, ka mocis man pa lielu (100 zirgi)- ar milzu grūtībām spēju aizsniegties līdz zemei un vēl jo vairāk - to noturēt. Apgriezt riņķī tukšgaitā nevarētu. Slāpst nost tikpat bieži, kā savulaik darbinot auto. Protams, tas pats princips- sajūgs jālaiž lēnāk, līganāk, un vispār: "Izjūti!". Večiem vienmēr bijis viegli spriest par to izjušanu, bet sākumposmā tas nav iespējams.
Ķivere ierobežo kakla, līdz ar to - galvas kustības, tāpēc, lai paskatītos lejup un ieraudzītu ātrumkloķi vai kāpsli, jāpiepūlas. Izrādās, man neesot uz tiem jāskatās.
Bet nu, jau braucu. Pirmajā reizē vēl nespēju kājas uzlikt uz kāpšļiem, tās diagonāli sastingušas kā lidmašīnas spārni. No krampjainā tvēriena sāp rokas- tik bail kaut ko sajaukt un salaist dēlī. Ar bremzēšanu rodas zināmas problēmas - neizdodas to izdarīt mierīgi, un pēc strauja rāviena plauksta uztraukumā neapzināti griež gāzi. Skaļš gārdziens un agresīva rūkoņa paralizē, tāpēc nospiežu sarkano avārijas pogu, lai noslāpētu verķi. Un te nu es esmu, mocis gāžas, mēģinu to noturēt, taču neveiksmīgi, tas ir pārāk smags, lai novērstu pāris skrambas vēl glancētajā krāsojumā.

Nākamajā reizē jau spēju pa laukumu riņķot, uz pagriezieniem neaizmirstot par bausli: rokas bremzes nedrīkst spiest, kad stūre nav iztaisnota. Tik ļoti iebiedēta, ka to ievēroju. Izmēģinu kājas bremzi, kas ne īpaši iepatīkas, jo braucot nevaru to atrast,- nav iespējams taustīties nepaskatoties. Kādā no taisnēm nu jau palielinu ātrumu un gāzēju, taču vēl ne tik ļoti, lai pārslēgtos uz otro ātrumu, turklāt to vēl arī īsti neprotu. Palielinoties ātrumam, bailes izgaist, rodas drošības un stabilitātes sajūta, kas arī ir loģiski.
Trešajā reizē man neklājas tik labi kā iepriekšējā. Lai gan šīs dienas mērķis ir pāriet pie otrā ātruma, līdz tam netiekam. Pirmkārt, tik īsā gabalā neuzdrošinos sasniegt 5-6 punktu apgriezienu atzīmi, otrkārt, joprojām nejūtos pārliecināta, ka īstajā brīdī ???atradīšu" ātruma slēdzi. Tāpēc, braucot ar pirmo, ar kāju mēģinu sataustīt īsto pedāli un pierast pie tā atrašanās vietas. Neraugoties uz to, ka vairs sākumā neslāpstu un uzdodu gāzīti arī pagriezienos, diezgan dramatiski apstājos: nezinu, kādēļ, bet, bremzējot ar roku, allaž saskaros arī ar ārprātīgo gāzi, kas atgādina, atvainojos, urlu radītās skaņas spolējot. Tas neiedvesmo, tāpēc nolemju turpināt citreiz.
Ja moci salīdzina ar mašīnu, tad auto ir kā padotais, bet dzelzs zirgs- augsta ranga priekšnieks. Mašīna regulējama vieglāk, tā samierinās ar daudzām kļūdām, netur ļaunu prātu, jo ir lādzīga (vismaz manējā). Piemēram, kad pārāk ātri braucu pa bedrēm, atliek vien nokaunēties un izlūgties piedošanu: ???Nu es tā gluži negribēju, mazā"...Ar moci ir citādāk - tas ir nežēlīgs egoists, bezkompromisu līderis, pašpārliecināts monstrs un nepārspīlējot- zvērs, turklāt pl#eše#js. Motocikla spēks un vara šokē, tai pat laikā- vilina. Es negribu būt pazemīga, vēlos ar viltu uzveikt, ar pacietību izdresēt. Un man izdosies, jo pēc dabas esmu iekarotāja.
P.S. Turklāt motociklisti (izņemot čoperistus) izskatās ļoti seksīgi.







Komentāri
GSX @ 18:15 11.10.2007.
Kam iesācējam labs griezes moments?
smuki - dāma uz moča @ 18:25 09.08.2007.
rozā čībiņas autorei neatvairāmas :) SALUTĒJU!!!
DM @ 16:40 07.08.2007.
Nu rakstiņa autore cik var noprast, caur stāstījumu uzdod jautājumu - Vai es visu daru pareizi? :)
Domāju, ka pareizi ir mācīties slēgtā laukumā un vispār apsveicami ka ir vēlēšanās un apņēmība! bet laikam jau 100zs un nepiemērots moča izmērs laikam nav pareizā izvēle. Kā pirmo(!) vajadzētu pabraukt ar 125ccm, iemacīties pārslēgt ātrumus, manevrēt utt., tad uz motoskolu, apgūt iemaņas (pareizi vadīt), tad nokārtot A kategoriju.
Junona @ 14:33 07.08.2007.
Man gan bija po. Kaa gaaju pie instruktora, taa aizgaaju - no nulles uz nu jau septinju sezonu staazhu. Galvenais ir gribeeshana un praktizeeshanaas. Tad i uzbuuvi iemaaciisies, i braukt iemaaciisies. Bet tagad jau citi laiki, plachi paarbaazti ar maciities gribeetaajiem. :)
cun @ 11:32 07.08.2007.
Mārtiņ: domā pie intruktora iemācīties būs ātrāk? manupraat instruktori ir paarslogoti, taapeec tev tur individuaala pieeja netiks veikta, bet ja tu nemaaki taadas elementaaras lietas kaa mocha uzbuuve un braukshanas uzsaakshana, tad jau pie intruktora nav ko dariit.
nelien @ 09:13 07.08.2007.
man vienmēr ir licies, ka sieviete pie stūres - tā ir katastrofa.
Mārtiņš @ 00:05 07.08.2007.
Un tomēr nesaprotu, kādēļ jāmokās ar nepiemērotu moci lidostas laukumā. Mana draudzene pēc vēlmes iemācīties braukt ar moci devās uz motoskolu, 1 mēnesis ar mācībām piemērotu moci intruktora uzraudzībā un nu nav ne pārslēgu peciņas jāmeklē ne no 100zs moča jābaidās, pie tam arī tiesības kabatā.
MAD_DOG @ 18:32 06.08.2007.
P.S. Turklāt sievietes vadītājas (izņemot mociklistes) izskatās ļoti seksīgi.
pluščis @ 16:02 06.08.2007.
vai tad būs jūtama atšķirība 180 vai 200 kg?
Furry @ 15:34 06.08.2007.
Labaakais iesaaceeju ar labu griezes momentu, Kawa ZX7 galiigi nederees, labaaka maaciities ar Kawu ER5, ER6f! Ducati Monster 620/695, BMW F650, Suzuki SV650 ! Tie ir laabaakie iesaaceeju mochi, nav smagi un ar labu giezes momentu!
Pievienot komentāru
* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti