Ainārs Vilciņš motosportā ar sirdi un dvēseli
un "visiem pautiem"

Saruna: Uldis Ķirsis
Datums: 21.01.2008.
Rubrika: Intervijas

Aizvadītais gads amatieru motokrosa cienītājiem sagādāja patīkamu pārsteigumu – Durka Racing čempionātu. Viens no galvenajiem organizatoriem ir Ainārs Vilciņš, kurš motosportā jau ir 32 gadus, bet 2007. gada decembrī sasniedza kulmināciju savā karjerā un ar domubiedriem nodibināja Latvijas alternatīvo Motosporta Asociāciju (LAMA), kas jau pa šo laiku ir paspējusi iegūt sabiedriskā labuma statusu.

Kāpēc nodibinājāt LAMA?

Jo pie mums tautas sports sāk izčabēt.

To nevar salīdzināt ar IMBAs (Internationaler Motorsport Bund f?�r Amateure) čempionātu, kur dalībnieku skaits 800 reizes (!) pārsniedz FIM braucējus. Dienā uz starta stājas no 300 līdz 500 sportistu.

Ar ko atšķiras LAMA no LaMSF!

Pirmkārt, sports - tā ir disciplīna! Tā anarhija, kas notiek federācijā, pie mums netiek pieļauta. Mums katrās sacensībās cilvēki atnāk, smuki nostājas rindā un smuki sasveicinās... Bet tu aizej apskaties, kas notiek federācijā! Sanāk visi vienā barā, viens cilvēks sāk runāt, bet citi pieci viņu sāk močīt. Ja organizators nespēj noorganizēt disciplīnu, tas nozīmē, ka pats pie tā ir vainīgs.

Agrāk, krievu laikos, sportists, kas novilka līniju, kur sastāties pārējiem dalībniekiem, atpakaļ nāca strojevim šagom (ierindas solī) un organizatoram godu atdeva... Protams, nevajag aiziet līdz tādām galējībām, bet ir normāli cienīt gan organizatorus, gan trases saimniekus, un arī sponsorus vajadzētu. Tas ir pats sākums.

Kā jauniešiem uzsākt savas sportistu gaitas?

Jāsāk ar tehniku, kas ir nobraukta. To vajag "pacelt augšā". Nopērc pēdējo mēslu, bet sataisi un sāc braukt ar tādu... Mūsdienās gan notiek pavisam citādāk – man vajag jaunu. Es nesaprotu tos cilvēkus, kas ņem kredītu, lai nopirktu jaunu motociklu. Tas kredīts taču ir arī jāatdod. Kas notiks, ja jūs kaut ko salauzīsiet? Ne tev būs motocikls, ne tev būs dzīvoklis, kuru būsi ieķīlājis.

Tāpēc es vienmēr saku: "Veči, darbojieties ar tādu tehniku, kādu jūs varat pavilkt!"

Es savā mūžā nevienu kredītu neesmu ņēmis. Ja es pasaku, ka nevaru, tad nevaru. Es neblefoju.

Ko darīt tiem jauniešiem, kam motosports ir tuva nodarbe, bet neļauj finansiālais stāvoklis?

Tas nozīmē, ka vecāki pa maz pievērš bērniem uzmanību. Viņi nozog uzmanību, sev neko neliedzot, bet bērniem liedzot. Es, piemēram, kad dēls Toms piedalījās federācijas sacensībās, katru gadu ieguldīju tādus līdzekļus, pa kuriem varētu nopirkt mazās klases Mersīti. Katru gadu!

Kāpēc visi bēg no federācijas un iet uz amatieriem?

Tur pirmais piecinieks ir ļoti stiprs. Tur fāterīši ir tādi paši fanāti kā es. Ja tu tur esi, tad tev jābūt pašam labākajam. Riepas uz katru braucienu jaunas, virzulīši pēc trim, četrām gonkām jāmaina. Cilvēks, kas atnāk no malas, ar tādiem nav spējīgs cīnīties.

Kāpēc viņam braukt sacensībās, kur viņu pa trīs apļiem apdzen? Labāk viņš nāk pie mums, kur tas bars ir liels un kur līmenis ir līdzīgs. Paskaties, kā viņi mačojas!

LAMA ir amatieru vai tomēr alternatīvā motosporta asociācija?

Šādu jautājumu mums uzdeva arī ministrijā, kad piešķīra sabiedriskā labuma statusu. LAMA ir alternatīvā motosporta federācija, jo amatieru asociācija izklausās sekli. Ja mēs kā amatieru asociācija gribētu kaut ko lielāku noorganizēt, tad neko nopietnu nevarētu piesaistīt. Līdz ko mēs esam alternatīva asociācija, mēs varam piesaistīt gan vairāk ļaužu, gan arī valsts naudu.

Runājot ar Edgaru Šnepu (Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos), tas arī izklausās reāli. Vienīgais nosacījums ir tikt zem IMBAs jumta. Tāds ir arī mūsu mērķis. Jau šogad tiks rīkots Baltijas amatieru čempionāts ar posmiem gan Valgā Igaunijā, gan Lietuvā.

Kurā brīdī amatieris kļūst par profesionāli?

Amatieris visu mūžu var būt amatieris, bet profesionālis nekad vairs nebūs amatieris. Amatieris brauc tik, cik viņš grib un tik, cik viņš var. Šajā ziņā federācija (LaMSF) ir pieļāvusi lietu kļūdu, jo profesionāli braucēji, tādi, kā Raivo Freibergs, brauc amatieros. Es pats Raivo esmu vedis uz Eiropas čempionātu. Kā tas var būt?

Vēl ir arī tāda daļa braucēju, kas sevi iedala trešajā grupā – iesācēji. Grūti gan nodefinēt, ko nozīmē iesācējs, jo sacensībās, iespējams, viņš brauc pirmo reizi, bet konkrētais iesācējs jau ir nobraucis vairākus močus... Tāpēc šogad mēs visus amatierus sadalīsim vairākās grupās: A, B, C... Nebūs vairs tādas iesācēju grupas.

Vai LAMA būs peļņas organizācija?

Mēs neesam tendēti uz to, lai pelnītu naudu. Esmu jau sen pierādījis, ka mans naudas avots ir pavisam kaut kas cits, bet LAMA tika noorganizēta tieši ar tādu mērķi, lai varētu piesaistīt ārējos investorus. Rēķiniet, kā gribat, peļņas nav nekādas. Ir tikai mīnusi, bet, neskatoties uz to, es gribu, lai viss notiek, un cilvēki saprot , kas tas ir.

Vislielākais gandarījums un vienlaicīgi mana peļņa no sacensību organizēšanas ir tad, kad varu vērot sportistus pēc sacensībām – gandarītus un mierīgus, kad nolaiduši tvaiku. Tāpēc arī es gribu, lai tādi, kā mēs, būtu vairāk. Lai attīstās motosports un moto klubi visos Latvijas nostūros. Šajā sakarā mēs pirmo reizi Latvijā rīkosim klubu čempionātu, kurā galvenā balva būs jauns motocikls. Kas to vēl ir izdarījis? Amatieru līga, LAMA! Lūdzu!

Kāds labums LAMAi no klubiem?

Jo vairāk būs klubu dažādos Latvijas nostūros, jo vairāk būs trašu.

Jau šogad mums nāk klāt vairākas jaunas trases: piemēram, Grīga trase, netālu no Jaunpils pie Anneniekiem un daudz trašu netālu no Rīgas. Pilnīgi jauna trase tiek veidota arī Daugmalē.

Trases, kas nav domātas amatieriem, mēs varam izmest ārā un tik un tā to pietiks visiem divpadsmit posmiem. Dažas no tādām trasēm ir Cēsu un Ikšķiles trase, Dzelzsāmurs.

Vai LAMA un LaMSF savā starpā konkurēs?

Nē! Un to es nemaz negribu! Vismazāk gribas, lai federācija domā, ka kāds tai kāpj uz varžacīm.

Es vēlētos, lai viņi rīko saturīgas sacensības profesionālajā līgā, bet mēs amatieru līgā. ...Līdz brīdim, kad mūsu amatieri izaugs līdz tādam līmenim, kad teiks: "Vecīt, mēs esam šeit visu dabūjuši un esam gatavi bliezt tālāk uz profiņiem."

Nav problēmu! Tas jau ir tas nākošais pakāpiens, jo reāli cilvēks no malas nevar ieiet federācijā, jo arī federācijas amatieru līgā tā latiņa ir ļoti augsta. Kaut nošaujies! Pirmais desmitnieks, divdesmitnieks brauc vienkārši lieliski, bet tas otrs gals ir pilnīgi nekulturāls.

Vai būs vēl citas disciplīnas?

Līdz šim mēs strādājām krosa un motošosejas disciplīnās. Doma nākotnē ir pievērsties endurokrosam, supermoto un enduro. Par enduro vēl gan jāpadomā, jo enduro grupa federācijā lielākā vai mazākā mērā ar iesācējiem strādā, bet, ja būs pieprasījums pēc amatieru enduro, tad noteikti mēs to darīsim.

Kas attiecas uz pārējām disciplīnām - tas vairāk ir atkarīgs no trases īpašniekiem un visiem, kas gribēs ar mums sadarboties. Mēs esam gatavi sadarboties ar visiem cilvēkiem, kas ir gatavi strādāt.

Kāda ir ideālā shēma, lai motosports sasniegtu tādu pašu popularitāti kā padomju laikos?

Tā formula man ir, un uz to mēs tiecamies, bet federācijai vajadzētu vairāk ieguldīt naudu profesionālā motosporta attīstībā, nevis cīnīties ar biedrībām, kas popularizē motosportu Latvijā.

Kādas ir Jūsu prognozes: cik būs vidēji dalībniekiu vienās LAMAs sacensībās?

Viena daļa braucēju aizies uz federāciju, un daļa pārskries no federācijas pie mums. Vēl, protams, nāks klāt arī jauni braucēji, tomēr reāli mēs varētu palikt pie tiem pašiem skaitļiem. Tie varētu būt 300 dalībnieki.

Ļoti daudz braucēju vēl joprojām uztraucas par startu. Kāds starts būs šogad?

Kopējais starts nav un nebūs! Man ir vajadzīgi veseli cilvēki, nevis invalīdi.

Pievienot komentāru

tavs vārds *
tavs viedoklis *
drošības kods

 

* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti

Sākumlapa Lietošanas noteikumi Vakances Reklāma Kontakti Trases Rss