Motosporta celmlauži
Teksts: Skrapcis
Foto: Motormuzejs
Datums: 23.10.2006.
Rubrika: Sports
Ar motociklu braucu apmēram sešus gadus. Runājot ar vecākiem braucējiem, kuri pa Latviju un Rīgu brauc jau gadus piecpadsmit divdesmit, nācu pie secinājuma, ka pirms nieka desmit gadiem satikt uz ielas Rīgā vēl kādu motociklu bija gandrīz vai notikums. Neviļus aizdomājos – ko es zinu par tiem cilvēkiem, kuri brauc ar motocikliem? Kas viņi ir? Kamdēļ viņi izvēlējušies nevis ērtu un drošu automašīnu, bet paaugstināta riska un no lakapstākļiem tik ļoti atkarīgo motociklu? Kad tas viss sākās un kas bija tie cilvēki, kuri iesāka motociklistu kustību Latvijā?
Veci ļaudis runā, ka ir svarīgi zināt savas saknes. Nolēmu, ka vajag nedaudz parakt, un saknes vēl var ieraudzīt. Vēl ir dzīvi cilvēki, kuri stāvējuši blakus tiem, kurus varētu nosaukt par motobraukšanas Celmlaužiem Latvijā! Pirmā vieta, kur meklēt saknes motociklistiem – Rīgas Motormuzejā. Tur es satiku muzeja motosporta vēstures nodaļas speciālisti Zentu Rešetniku. Zenta pati savulaik braukusi motošosejā, un atceras lielu pulku gan moto sportistu, gan moto tusētāju. Viņai tad arī lūdzām pastāstīt par cilvēkiem, kuri bija vieni no pirmajiem motociklistiem Latvijā.
Kārlis Vītoliņš (1872-1953)

K. Vītoliņš savas sporta gaitas iesāka 1888.g. Toreiz sensācija bija velosipēds, un Vītoliņš bija viens no pirmajiem latviešiem, kas šajā sporta veidā piedalījās un guva godalgotas vietas. Riteņbraukšanā Vītoliņš bija liels mākslinieks un viņa dažādie triki uz velosipēda sporta aprindās bija sensācija. Kad Rīgā parādījās pirmie motocikli, Vītoliņš bija viens no pirmajiem (1904.g.) latviešiem, kas pārgāja uz motosportu. Viņš ņēma dalību daudzās motociklu sacīkstēs, kur ar savu braukšanas veidu guva daudzreiz godalgotas vietas. Vītoliņš bija viens no L.M.B. dibinātājiem.
Būdams gravieris, izgatavojis daudzas sporta balvas un dāvājis tās uzvarētājiem.
Jēkabs Bukse (1879-1942)

Bukse savas sportista gaitas sācis 1900.g., kad, strādādams Leitnera velosipēdu fabrikā, par grūtos pūliņos sakrātiem santīmiem iegādājās divriteni un sāka veikt grūtas distances. Viņa nenogurstošā enerģija un pasakainā izturība palīdzēja daudzās vēsturiskās velosipēdu sacīkstēs gandrīz vienmēr gūt godalgotās vietas.
Kad parādījās pirmie motocikli, Bukse pārgāja uz šo veidu kā mehāniķis, kā sporta veicinātājs un kā sacīkšu braucējs. Kā motociklu mehāniķis pirmskara gados Bukse skaitījās pirmais visā Rīgā; kā motosporta veicinātājs viņš ieguva slavu, palīdzot daudziem jauniem iesācējiem piedalīties šajā nozarē. Kā sacīkšu braucējs, Bukse bija nepārspējams. 1907., 1908. un 1909. gados vēsturiskās 100 verstu motociklu "ātruma sacīkstēs" Bukse ieguva "Baltijas čempiona" nosaukumu.
Lieli nopelni Buksem bija pirmklasīgo motociklu marku popularizēšanā. Toreiz labuma ziņā pirmā vietā stāvēja angļu motorriteņi. Bukse ieveda slavenos BSA motociklus, kuru pārstāvniecību viņš vēlāk pārņēma. Ar BSA Bukse 1914.g. piedalījās lielās Maskava-Pēterburga-Maskava motociklu sacīkstēs (1350 km, 84 dalībnieki), attīstot vidējo ātrumu 90 km stundā. Neskatoties uz to, ka pēc avārijas četras stundas Bukse remontēja riepas un motociklu, viņš Maskavā iebrauca kā otrais. Arī ārzemēs (Stokholmā) Bukse sacensībās piedalījās ar labiem panākumiem.
Fricis Vagulēns (1893-1974)

Ar sportu sāk nodarboties 1910.g. riteņbraukšanas sporta biedrībā "MARSS" (dibināta 1909.g.). Ar riteņbraukšanu nodarbojas gan šosejā, gan trekā. Vēlāk arī ar ātrslidošanu un svarcelšanu.
Pirmo motociklu nopirka tirgū no angļu jūrnieka par 40 rubļiem. Tas bija vecs "Duglass", ko ar stumšanu nogādāja savā dzīves vietā Stabu ielā. Rīgā tajā laikā bija desmit "Duglasu". Vagulēna "Duglass" – vienpadsmitais. Mēneša laikā to salaboja. Pirmā dalība ir demonstrāciju braucieni trekā. Pirmā motosacīkste, kurā piedalās Vagulēns, ir 1913.g. posmā Rīga-Sigulda. Vagulēns izcīna pirmo vietu ar motociklu "Indian".
Vagulēns aktīvi piedalās riteņbraukšanas dzīvē "MARSS" biedrībā. Riteņbraukšanas sacīkstēs piedalās arī pēc pasaules kara 1921.-1923.g., dzīvodams Krievijā izcīna Pēterburgas kausu. 1922.-1923.g. piedalās divās motosacīkstēs Pēterburgas hipodromā ar "Harley Davidson".
1923.g. divās un 1924.g. divās sacīkstēs piedalās Pēterburgā ar "Mercedes Benz" automobili (domājams, ar armijai piederošu, jo dienē automehanizētā pulkā).
1924.g. beidz nodarboties ar riteņbraukšanu. Sakarā ar mātes slimību atgriežas Latvijā. Pēc atgriešanās Latvijā iegādājas "Indian" motociklu ar blakusvāģi.
F.Vagulēns piedalās 100km ātrumsacīkstēs, uzstāda Latvijas rekordu Marsa trekā, izcīna Latvijas "Grand Prix" Ventspils trekā.
1926.g. izcīna 2. godalgu braucienā arī ar automobili (Peugeot) sacīkstēs Rīga-Liepāja-Rīga. 1930.g. beidz nodarboties ar motosportu, bet turpina piedalīties autosacīkstēs līdz 1939. gadam, izcīnot pirmās vietas Zvaigžņu braucienos.
Pēc II pasaules kara aktīvi iesaistās auto-moto sporta darbā. ir sporta biedrības "Spartaks" motosekcijas priekšsēdētājs. Iegūst Republikas tiesneša kategoriju. Piedalās motosporta veterānu pasākumos.







Komentāri
Pēteris Ļvovs @ 21:52 14.01.2008.
Gribētu kaut ko tuvāk uzzināt
par Artūru Popu
Goblins @ 17:57 24.10.2006.
Manupraat buutu jaabuut vairaak tiem senajiem celmiem,vareetu par tiem arii ko uzrakstiit, kaa arii taisniiba skapim buutu interesanti palasiit arii par psrs periodu
Skapis @ 14:55 24.10.2006.
Būtu interese arī par kādiem ne tik seniem celmiem palasīt ;)
Pievienot komentāru
* - lauciņi ar zvaigznīti jāaizpilda obligāti