Ierodoties Čārlza de Golla lidostā Parīzē, 22 gadus vecais Thunbergs apsūdzēja Izraēlu “nolaupot mūs starptautiskos ūdeņos un aizvedot mūs pret mūsu gribu Izraēlai”.
“Tas ir vēl viens tīšs tiesību pārkāpums, kas tiek pievienots neskaitāmu citu pārkāpumu sarakstam, ko Izraēla izdara,” viņa sacīja.
Četri franču aktīvisti, kuri arī atradās uz Madleen, bija vērsti pretī Izraēlas tiesnesim, sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barots.
Viņš jau iepriekš bija iesūtījis X, ka pieci saskarsies ar tiesas rīcību un tikai viens aizies brīvprātīgi.
Bārots žurnālistiem sacīja, ka Francijas diplomāti ir tikušies ar sešiem Francijas pilsoņiem Izraēlā un ka Francijas un Palestīnas Eiropas parlamenta deputāte Rima Hasana bija starp tiem, kas atteicās brīvprātīgi pamest.
Aktīvisti no Francijas, Vācijas, Brazīlijas, Turcijas, Zviedrijas, Spānijas un Nīderlandes mērķis bija sniegt humāno palīdzību un salauzt Izraēlas blokādi Palestīnas teritorijā.
Tas, ko organizatori sauca par “simbolisku aktu”, simtiem zemes karavānas dalībnieku šķērsoja robežu Lībijā no Tunisijas ar mērķi sasniegt Gazu, kura visu iedzīvotāju skaitu ANO ir brīdinājusi bads.
Šausmīgi humāni apstākļi
Izraēlas pārtveršanu par Madleenu, apmēram 185 km uz rietumiem no Gazas, Turcija nosodīja kā “briesmīgu uzbrukumu”, savukārt Irāna to nosodīja kā “pirātisma formu” starptautiskos ūdeņos.
Maijā vēl viens brīvības flotiles kuģis – sirdsapziņa – tika sabojāts starptautiskos ūdeņos pie Maltas, kad tas devās uz Gazu, aktīvistiem vainojot Izraēlas drona uzbrukumu.
2010. gada Izraēlas komandu reids uz Turcijas kuģa Mavi Marmara, kas bija daļa no līdzīga mēģinājuma pārkāpt Gazas jūras blokādi, atstāja 10 civiliedzīvotājus mirušus.
Svētdien Aizsardzības ministrs Izraēla Katzs sacīja, ka blokāde, kas izveidota jau krietni pirms Izraēlas-Hamas kara, ir nepieciešama, lai neļautu palestīniešu kaujiniekiem importēt ieročus.
Izraēla saskaras ar pieaugošo spiedienu, lai sniegtu lielāku palīdzību Gazā, lai mazinātu plašu pārtikas un pamata piederumu trūkumu.
Izraēla nesen ļāva dažas piegādes atsākt pēc tam, kad tās liedza vairāk nekā divus mēnešus un sāka strādāt ar jaunizveidoto, ASV atbalstīto Gazas humāno fondu.
Guess humānās palīdzības aģentūras ir kritizējušas GHF, un Apvienoto Nāciju Organizācija atsakās strādāt ar to, atsaucoties uz bažām par tās praksi un neitralitāti.
Pēc Gazas Civilās aizsardzības aģentūras teiktā, desmitiem cilvēku ir nogalināti netālu no GHF izplatīšanas punktiem kopš maija beigām.
ANO humāno lietu koordinācijas birojs (OCHA) otrdien paziņoja, ka Gazas ziemeļos “Izraēlas militārās operācijas pēdējās dienās ir pastiprinājušās, ziņojot par masveida zaudējumiem”.
Neatkarīgā Apvienoto Nāciju Organizācijas komisija otrdien paziņoja, ka Izraēlas uzbrukumi skolām, reliģiskās un kultūras vietas Gazā ir kara noziegumi un noziegums pret cilvēci, cenšoties iznīcināt palestīniešus.
“Nogalinot civiliedzīvotājus, kas pasargā skolās un reliģiskajās vietās, Izraēlas drošības spēki izdarīja noziegumu pret iznīcināšanas cilvēci,” ziņojumā teikts ANO neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija par okupēto Palestīnas teritoriju.
AFP ir sazinājies ar Izraēlas varas iestādēm, lai komentētu ziņojumu, wager vēl nav jāsaņem atbilde.
Izraēlas militārpersonas sacīja, ka tas otrdien pārtvēra šāviņu, kas bija ienācis Izraēlas gaisa telpā no Gazas.
Vēlāk tas aicināja iedzīvotājus evakuēt vairākas apkaimes Palestīnas teritorijas ziemeļos.
2023. gada 7. oktobra Hamas uzbrukums, kas izraisīja karu, izraisīja 1219 cilvēku nāvi Izraēlas pusē, galvenokārt civiliedzīvotājiem, liecina oficiālo personu skaits.
Veselības ministrija Hamas vadītajā Gazā saka, ka kopš kara sākuma teritorijā ir nogalināti vismaz 54 981 cilvēki, civiliedzīvotāji. ANO šos skaitļus uzskata par uzticamiem.
No 251 Hamas uzbrukuma laikā paņemtais ķīlnieks 54 joprojām tiek turēts Gazā, ieskaitot 32 Izraēlas militārpersonas saka, ka ir miruši.
-Agence France-Presse
