Sākot ar sestdienas pusdienlaiku, pret militārajiem un kodolieročiem tika uzsākti vairāk nekā 150 streiki, sacīja IDF. Tika nogalināti deviņi kodolzinātnieki kopā ar vairākiem vecākajiem Irānas komandieriem, ieskaitot Mohammad Bagheri, štāba priekšnieku valsts bruņotajiem spēkiem.
Teherāna piektdien atsitās pretī ar raķešu un dronu uzbrukumiem Telavivas apgabalā, kurā gāja bojā trīs civiliedzīvotāji un ievainoti 172.
Izraēla Katzs, Izraēlas aizsardzības ministrs, sacīja, ka Irānas vadība ir šķērsojusi sarkano līniju, izšaujot civiliedzīvotājus un ka “Teherāna sadedzinās”, ja tā turpināsies.
Runājot ar žurnālistiem, Starmers atteicās tikt pie aicinājuma par to, vai Lielbritānijas lidmašīnas varētu pievienoties amerikāņiem, aizstāvot Izraēlu no nākamajiem Irānas streikiem.
“Es vienmēr pieņemšu pareizos lēmumus Lielbritānijai. Mēs pārvietojam aktīvus uz reģionu, ieskaitot reaktīvās lidmašīnas, un tas ir paredzēts ārkārtas atbalstu.”
Saprotams, ka Apvienotā Karaliste izvieto ātras strūklas, piemēram, taifūnas, kā arī degvielas uz degvielas uzpildes kuģus, lai atbalstītu aizsardzības operācijas.
RAF ir gaisa bāze Akrotiri, Kiprā, no kuras pagājušā gada oktobrī tika sagrautas kara lidmašīnas, lai palīdzētu aizstāvēt Izraēlu pret Irānas streikiem.
Lielbritānijas leiboristu partijas un Izraēlas attiecības kopš tā laika ir pasliktinājušās, un Lielbritānija pagājušajā nedēļā sankcionēja divus Izraēlas ministrus.
Vaicāts, vai Apvienotā Karaliste piedāvās savu atbalstu tagad Izraēlai atkal ir uzbrukums, Starmers atbildēja: “Tas ir ne tikai ātri mainīgs, tas ir intensīvi”.
“Tie acīmredzami ir operatīvi lēmumi, un situācija turpinās un attīstās, un tāpēc es negrasos iekļūt precīzās detaļās.
“Wager mēs jau esam pārvietojuši aktīvus, ieskaitot reaktīvās lidmašīnas, un tas ir paredzēts ārkārtas atbalstu visā reģionā. Tātad tas notiek.”
Mēs neesam iesaistīti
Kamēr ASV nebija iesaistīta Izraēlas sākotnējos streikos pret Irānu, tas palīdzēja Telavivam aizstāvēties pret Teherānas atriebību.
Lielbritānija nepievienojās šiem centieniem, un atšķirībā no Baltā nama Izraēla nav uzskatījusi, ka to nav brīdinājis, ka tā plāno uzbrukt Irānai.
Saprotams, ka atšķirībā no pagājušā gada Izraēla neprasīja Apvienotās Karalistes palīdzību, aizstāvoties pret Irānas uzbrukumiem.
Premjerministrs sacīja, ka sarunas laikā ar Izraēlas vadītāju Benjaminu Netanjahu piektdienas pēcpusdienā viņi bija apsprieduši “Izraēlas drošību”.
“Mūsu pastāvīgais vēstījums ir deeskalēt, un tāpēc viss, ko mēs darām, visas diskusijas, kas mums ir, ir saistītas ar deeskalāciju,” sacīja Starmers.
“Mums ir ilgstošas bažas par Irānas kodolprogrammu. Mēs atzīstam Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību.
“Wager es esmu absolūti skaidrs, ka tas ir jānovērtē. Reģionā pastāv milzīgs eskalācijas dangers. Un, protams, tas viss ir saistīts ar to, kas notiek Gazā.”
Ietekme uz Lielbritāniju
Starmers brīdināja, ka spriedze Tuvajos Austrumos jau “ietekmē” Lielbritānijas ekonomiku pēc tam, kad viņi nosūtīja naftas cenas.
Neviens 10 nezinās, ka plašāks konflikts varētu izraisīt jaunu dzīves izmaksu, paaugstinot enerģijas cenas laikā, kad mājsaimniecības cīnās.
Rietumu valstis ir stiprinātas vēl vairākas dienas karadarbības starp abām valstīm, ieskaitot notiekošos Izraēlas streikus.
Netanjahu sestdien draudēja streikot “katram ajatolla režīma mērķim” Irānā, piebilstot, ka Izraēla jau ir izskatījusi “īstu triecienu” Teherānas kodolprogrammai.
“Mēs esam bruģējuši ceļu uz Teherānu. Tuvākajā nākotnē jūs redzēsit Izraēlas lidmašīnas, Izraēlas gaisa spēkus, mūsu pilotus virs Teherānas debesīm.”
Kāpēc tas uzbruka
Pamatojot savus uzbrukumus, Izraēla sacīja, ka ir izlūkošana, lai parādītu, ka Irāna plāno ieročus bagātināto urānu.
Izraēla apgalvo, ka Irānai ir pietiekami daudz bagātināta urāna, lai izveidotu 15 kodolbumbas. Lai arī tas nav neatkarīgi pārbaudīts, tas pārsniegtu iepriekšējās aplēses. Ceturtdien ANO kodola sargsuns lēš, ka Irāna ir bagātinājusi pietiekami daudz urāna deviņām bumbām.
Kaut arī Irānas kodolieroču bagātināšanas vietu satelītattēli parādīja zināmu kaitējumu, nebija uzreiz skaidrs, cik lielā mērā Teherānas kodolprogramma tika nodarīts kaitējums.
Triecienā cerot uz diplomātisko risinājumu, sestdien tika atcelta sestā sarunu kārta starp Teherānu un Vašingtonu, kas tika plānota, sacīja starpnieks Omāna.
Jaunākajā telefona sarunā starp pāriem ASV prezidents Donalds Trumps sacīja Krievijas līdera Vladimiram Putinam, ka Baltais nams ir gatavs atsākt kodolieroču sarunas ar Irānu, neskatoties uz to, ka Teherāna iepriekš teica, ka turpmākās sarunas būs “bezjēdzīgas”.
Telefona zvana laikā Trump sacīja, ka karš starp Izraēlu un Irānu ir jābeidzas.
“Prezidents Putins šorīt aicināja ļoti labi novēlēt man daudz laimes dzimšanas dienā, guess vēl svarīgāk parunāt par Irānu – valsti, kuru viņš ļoti labi pazīst,” uz savas patiesības sociālās platformas rakstīja ASV prezidents, kuram 79 gadu vecumā apritēja 79 gadi.
“Viņš jūtas, tāpat kā man [in Ukraine] vajadzētu arī beigties. ”
Atjaunināt karadarbību
Izraēlas gaisa streiki turpinājās sestdien, un sprādzieni tika dzirdami Teherānā. Izraēla sacīja, ka tas ir pārsteidzoši desmitiem raķešu palaišanas ierīču pēc tam, kad Teherāna izšāva vairākas baržas Izraēlas virzienā.
Vismaz divi cilvēki tika nogalināti un 20 ievainoti Rišonā Lezionā, Telavivas priekšpilsētā, savukārt viena no Irānas ballistiskajām raķetēm, kurai ir tonna augsta sprādzienbīstama, arī ievainota apmēram 50.
Turpmākajā atriebībā Irāna apsver iespēju slēgt piekļuvi Hormuza šaurumam, ziņoja Reuters, atsaucoties uz Parlamenta Drošības komisijas locekli Esmail Kosari paziņojumiem.
Starp Omānu un Irānu, Hormuzas šaurums ir pasaulē nozīmīgākie naftas pārvadājumu vārti, kas veido gandrīz vienu piektdaļu globālu naftas sūtījumu.
