Īpaši tas notika Ķīnā, kas Sipri teica, ka bija apmēram 600 kodolgalviņu un 2023. un 2024. gadā bija pievienojuši 100 jaunas kaujas galviņas.
“Ķīna nepārtraukti palielina savu kodolenerģiju,” sacīja Smits, piebilstot, ka valsts septiņu vai astoņu gadu laikā varētu sasniegt 1000 kaujas galviņas.
Lai gan tas joprojām būtu krietni no krievu un ASV arsenālu, tas Ķīnu padarītu par “daudz lielāku spēlētāju”, sacīja Smits.
Viņš sacīja, ka pasaule saskārās ar jauniem draudiem “īpaši bīstamā un nestabilā brīdī” ģeopolitikai, piebilstot: “Mēs redzam brīdinājuma pazīmes, ka nāk jaunas kodolieroču sacensības”.
“Plašas programmas”
Sipri 2025. gada janvārī saskaitīja kopumā 12 241 kaujas galviņas, no kurām 9614 bija krājumos iespējai izmantošanai.
Institūts savā ziņojumā atzīmēja, ka gan Krievijai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm ir “plašas programmas, lai modernizētu un aizstātu savas kodolgalviņas”.
Tika uzskatīts, ka Apvienotā Karaliste 2024. gadā ir palielinājusi savu kaujas galviņu skaitu, guess Sipri sacīja, ka, ņemot vērā valsts 2021. gada lēmumu palielināt savu kaujas galviņu skaita robežu no 225 līdz 260, tā, iespējams, pieaugs nākotnē.
Līdzīgi, kamēr tika uzskatīts, ka Francijas arsenāls ir palicis stabils aptuveni 290 gadu vecumā, “tās kodolenerģijas modernizācijas programma progresēja 2024. gadā”.
Gan Indija, gan Pakistāna “2024. gadā turpināja attīstīt jaunus kodolieroču piegādes sistēmas”.
Indijā 2025. gada sākumā “augošais krājums” bija aptuveni 180 kodolieroči, sacīja institūts, savukārt Pakistānas arsenāls palika stabils aptuveni 170 kaujas galviņās.
“Pastaras scenāriji”
Sipri arī atzīmēja, ka Ziemeļkorejas kodolieroču programma joprojām ir “centrālā tās nacionālās drošības stratēģijā”, lēš, ka tai ir aptuveni 50 kaujas galviņas, un, domājams, tam ir “pietiekami daudz skrejonu materiālu, lai kopumā sasniegtu līdz 90 kaujas galviņas”.
Tiek uzskatīts, ka Izraēla – kas neatzīst savus kodolieročus – arī modernizē savu arsenālu, kas, lēš, ka Sipri gada sākumā bija aptuveni 90 kaujas galviņas.
Smits uzsvēra, ka draudošās kodolieroču sacīkstes būs ne tikai par “kaujas galviņu skaitu”.
“Tā ir ieroču sacensība, kas būs ļoti tehnoloģiska,” sacīja Smits.
Viņš piebilda, ka tas būs gan “kosmosā, gan kibertelpā”, jo programmatūra, kas vada un vada kodolieročus, būtu konkurences joma.
Arī mākslīgā intelekta straujā attīstība, visticamāk, sāks spēlēt arī kā cilvēku papildinājums.
“Nākamais solis būtu virzīties uz pilnu automatizāciju. Tas ir solis, kuru nekad nedrīkst spert,” sacīja Smits.
“Ja mūsu izredzes atbrīvoties no kodolkara briesmām būtu jāatstāj mākslīgā intelekta rokās, es domāju, ka tad mēs būtu tuvu Pastardienas scenārijiem.”
-Agence France-Presse
