Austrālijai ir jāveic oficiālas sarunas par jaunu aizsardzības līguma pievienošanos Eiropas Savienībai, un premjerministrs gatavojas apspriest uzlabotas sadarbības plānus šīs nedēļas G7 samitā Kanādā.
Starp starptautiskās drošības ainavas pasliktināšanos Entonijs Albānietis izmantos sarunas ar ES komisijas prezidentu Ursulu fon Der Lejenu un Eiropas Padomes priekšsēdētāju António Costa Alberta, lai pagājušajā mēnesī Romas inaugurācijas masai, kas ierosināta Romas pāvesta leo xiv, kas ierosināta Romas, ierosināja drošības un aizsardzības partnerību.
Tas varētu ietvert militārus vingrinājumus un citu sadarbību savstarpējas intereses jomās, ieskaitot ārvalstu iejaukšanos, kiberdrošību, pretterorismu, aizsardzības nozares un kritiskās tehnoloģijas.
Austrālija bija forša par šo ideju, wager tā tika apspriesta ar aizsardzības ministru Ričardu Marlesu Šangri-La dialogā Singapūrā, un pagājušajā nedēļā ES vēstnieks Austrālijā Gabriele Visentina apstiprināja, ka Briselē notiek sarunas.
Pēc ierašanās Kalgari svētdien vietējā laikā Albāņi apstiprināja, ka Austrālija varētu parakstīties uz darījumu, kas līdzīgs tiem, kas vienojās starp ES un Japānu, Dienvidkoreju un Lielbritāniju.
Marlesam un ārlietu ministram Penny Wong ir apsūdzēts par plānu izstrādi, strādājot ar viņu kolēģiem.
Von der Lejens sacīja, ka vienošanās varētu būt abu pušu interesēs, jo ES bija “paredzama” un tām bija tādas pašas vērtības kā Austrālijai.
Gan Eiropa, gan Austrālija ir pakļauta pieaugošam ASV prezidenta Donalda Trumpa spiedienam ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus. NATO ģenerālsekretāram Markam Rutte šonedēļ brīdināja, ka valstis, kas nav gatavas tērēt vairāk, vajadzētu “iemācīties runāt krievu valodā”.
“Es iebraukšu šajās diskusijās konstruktīvi, wager mēs vēlamies sadarboties, lai stiprinātu Austrālijas spēju,” sacīja Albānieši.
Pēc biļetenu veicināšanas
“Mēs ieguldām savās spējas un ieguldām savās attiecībās. Abas lietas ir svarīgas, un bieži vien ieguldījums mūsu attiecībās var arī ekonomiski radīt ļoti efektīvus rezultātus.”
Albāņi sacīja, ka valdības piesardzība pēc sarunām Romā atspoguļoja faktu, ka tā bija pirmā reize, kad priekšlikumu peldēja ES puse.
Sarunas notiek, kad pieaugošais karš starp Izraēlu un Irānu aizēno sarunas starp pasaules lielākās ekonomikas līderiem. Austrālija apmeklē kā uzticamu G7 valstu partneri.
Albānieši tikās ar Kanādas premjerministru Marku Kārniju neilgi pēc ierašanās no ASV. Abi līderi apsprieda Kanādas interesi pievienoties Aukus kodollīguma otrajam pīlāram, kas ir paredzēts, lai labāk dalītos tehnoloģijās un militāros lietojumos, ieskaitot mākslīgo intelektu, hipersoniku un superapstrādi.
“Mums ir kopīga pieredze un kopīgas vērtības, un bieži vien esam cīnījušies līdzās, Austrālijā un Kanādā,” sacīja Albānieši.
Kārnijs izveidoja sadarbību ar Austrāliju tādos projektos kā Horizon Radar Undertaking, kas ir agrīnā karavīra radaru sistēma gar Kanādas un ASV robežu Arktikā. Austrālija ir līderis uzlabotajā sistēmā, kas ļauj nepārtraukti izsekot plašai teritorijai.
“Tā kā pasaule kļūst arvien bīstamāka, Kanāda un Austrālija padziļinās savas divpusējās attiecības un palielinās kopīgu izaugsmi,” teikts Kanādas premjerministra biroja lasījumā.
Albānieši rīkos divpusējas sarunas ar Japānas, Dienvidkorejas, Vācijas un Francijas vadītājiem, atrodoties Kanādā. Viņa tikšanās ar Trumpu ir visnozīmīgākā sešu dienu aizjūras ceļojuma iecelšana.
Paredzams, ka ASV veic īslaicīgu pārskatu par ASV un Lielbritānijas nolīguma pārskatīšanu, lai dalītos ar kodolieroču tehnoloģiju ar Austrāliju un albāžu, un tas prasīs atbrīvojumu no tērauda un alumīnija tarifiem, ko uzliek Baltais nams.
“Mums ir dažas lietas, par kurām runāt,” sacīja Albānieši.
