Premjerministrs Narendra Modi ir paredzēts ierasties Kalgari, Kanādā, vēlāk šodien apmeklēs G7 samitu, sākot ar savu trīs nāciju tūres otro posmu pēc Kipras.Apmeklējums notiek pēc oficiāla Kanādas premjerministra Marka Kārnija ielūguma. Tas iezīmē premjerministra Modi pirmo ceļojumu uz Kanādu kopš diplomātiskajām attiecībām starp Ņūdeli un Otavu, kas bija saistīta ar Khalistānas terorista Hardeep Singh Nijjar nogalināšanu.Premjerministrs iesaistīsies diskusijās ar G7 vadītājiem, uzaicināja informācijas valstis un starptautisko organizāciju vadītājus par galvenajiem globālajiem izaicinājumiem, koncentrējoties uz energoapgādes drošību, tehnoloģiskiem jauninājumiem un jauniem jautājumiem AI un enerģijas krustojumā, kā arī kvantu tehnoloģijās.“No Kipras es došos uz Kananaskis, Kanādā, lai apmeklētu G 7 samitu pēc premjerministra ielūguma, ka viņš atzīmē Kārniju. Samits nodrošinās vietu viedokļu apmaiņai par aktuāliem globāliem jautājumiem un globālā dienvidu prioritātēm. Es arī ceru iesaistīties partnervalstu vadītājus,” pirms Cypr atkāpšanās uz Cypr atkāpšanos no 15. jūnija sacīja premjerministrs Modi.
Kas ir G7?
G7 (septiņu grupa) ir neformāls starpvaldību boards pasaules vismodernākajās ekonomikās, ieskaitot Kanādu, Franciju, Vāciju, Itāliju, Japānu, Lielbritāniju un ASV, piedaloties arī Eiropas Savienībai, kā arī pārstāvjiem no tādām struktūrām kā SVF, Pasaules banka un ANO.Pēc 1973. gada naftas krīzes, kas izveidots pēc 1973. gada naftas krīzes, G7 sākās kā boards vadītājiem, lai koordinētu ekonomikas politiku, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par galveno platformu, lai risinātu galvenos globālos jautājumus, sākot no klimata izmaiņām un drošības līdz veselības krīzēm un ģeopolitiskiem konfliktiem.Lai arī tas nav oficiāla starptautiska institūcija, G7 ir ikgadējie samiti, kur dalībvalstis apspriež un atbilst aktuālām globālām problēmām. Lai arī tā lēmumi nav juridiski saistoši, G7 ir ievērojams politiskais svars, veidojot globālo diskursu un bieži nosakot darba kārtību plašākai starptautiskai sadarbībai, izmantojot tādus forumus kā G20.
Kas saņem ielūgumu?
Kamēr G7 joprojām ir ekskluzīvs septiņu galveno dalībnieku klubs, katrā samitā parasti ir izvēlēta viesu valstu un starptautisko organizāciju grupa. Šos ielūgumus izvēlas uzņēmējvalsts, pamatojoties uz pašreizējām globālajām prioritātēm, stratēģiskajām partnerībām un reģionālo pārstāvību. Uzaicinātajās valstīs bieži ietilpst topošās ekonomikas, reģionālie dalībnieki vai valstis, kas attiecas uz samita darba kārtību.Indija pēdējos gados ir bijusi regulāra uzaicinātāja, atspoguļojot tās pieaugošo globālo ietekmi un nozīmi kā globālo dienvidu balss. 2024. gada samitā, kuru rīkoja Itālija, uzaicinātie ietvēra Indiju, Brazīliju, Argentīnu, Türkiye un vairākas Āfrikas valstis, kas uzsver koncentrēšanos uz iekļaujošu attīstību, klimata darbību un ģeopolitisko sadarbību.
Kur notiek 2025. gada samits?
Pašlaik notiek 2025. gada G7 samits, kurš ir sākts 15. jūnijā un plānots noslēgt 17. jūnijā Kananaskisā, Alberta – gleznains kalnu kūrorta zons, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Kalgari. Kanāda, kurā šogad ir G7 prezidentūra, ir izvēlējusies atrašanās vietu dabiskā skaistuma un loģistikas kontroles kombinācijai.Tas iezīmē otro reizi, kad Kananaskis rīko G7/G8 samitu, kas ir pirmais 2002. gadā toreizējā premjerministra Žana Krétiena vadībā. Izvēle atspoguļo Kanādas uzsvaru uz drošību, privātumu un vidi, kas veicina augsta līmeņa apspriedes.Savēšanas sanāksmes galvenajā samitā jau ir plānotas, un ārlietu ministru sanāksme notika Čārlevoixā, Kvebekā, no 12. līdz 14. martam, kā arī finanšu ministri un centrālās bankas vadītāju sanāksme Banffā, Alberta, no 20. līdz 22. maijam.Koncentrējoties uz ekonomikas atveseļošanos, globālo drošību, klimata darbību un digitālo pārvaldību, sagaidāms, ka samits pievērsīs globālu uzmanību ne tikai par savu darba kārtību, guess arī par ģeopolitisko dinamiku dalībvalstu starpā un galvenajiem ielūgumiem, piemēram, Indijai un Brazīlijai.
Kas notiek darba kārtībā?
Šī gada samitā galvenā uzmanība tiks pievērsta trim plašām tēmām: globālā drošība, ekonomiskā noturība un sadarbība ar tehnoloģijām. Samita darba kārtību aizēno saasināts konflikts starp Izraēlu un Irānu un ASV prezidenta Donalda Trumpa neatrisināto tirdzniecības karu.Ekonomiskās diskusijas aptvers tīru enerģiju, kritiskas minerālu piegādes ķēdes un tirdzniecības spriedzi, savukārt sarunas par AI, kiberdrošību un digitālo pārvaldību veidos tehnoloģiju ceļvedi.Klimata darbība, dzimumu līdztiesība un attīstības partnerība ar globālajiem dienvidiem būs arī pamanāmi.Pārejot no tradīcijas, kā Summit uzņēmējs, Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ir nolēmis, ka samits nebeigsies ar kopīgu komunikāciju, Kanādā izvēloties priekšsēdētāja kopsavilkumu, lai atspoguļotu daudzveidīgo uzskatu.
