“Es gribu nokļūt mājās”: tūkstošiem britu, kas ieslodzīti Izraēlā kā konflikts ar Irānu Ragi

Tūkstošiem britu ir iesprostoti Izraēlā un nespēj aiziet, jo Irāna un Izraēla turpina uzbrukt viens otram pastiprinošā konfliktā, kas notiek vairākas dienas.

Izraēlas gaisa telpa ir slēgta līdz turpmākam paziņojumam un visi lidojumi ir iezemēti, bez nenovēršamas karadarbības apturēšanas.

Irāna pēdējās dienās ir izlaidusi simtiem raķešu un dronu Izraēlā, lai piektdien atriebtos par Izraēlas streikiem tās militārajā infrastruktūrā.

Runājot ar BBC, Lielbritānijas pilsoņi Runāja par negulētām naktīm, kuras atcēla sirēnu kliedziens, pastāvīgi braucieni uz priekšu un atpakaļ, lai bombardētu patversmes, un nenoteiktība nezināt, kad viņi varēs nokļūt mājās.

Daudzi no iesprostotajiem piespiež Apvienotās Karalistes valdību darīt vairāk, lai viņiem palīdzētu, wager BBC saprot, ka šajā posmā nav plānots evakuēt.

Lielbritānijas valdībai ir ieteica pret visiem ceļojumiem uz Izraēlu un lika Lielbritānijas pilsoņiem valstī sekot vietējiem norādījumiem.

Debora Klidona, 41 gads, skolotāja no Hertfordšīras, pagājušajā trešdienā lidoja uz Izraēlu, lai iegūtu trīs dienu ceļojumu, lai apmeklētu viņas māsīcas kāzas.

Tagad viņa ar savu 81 gadu veco māti atrodas ieslodzījumā Herzliya Izraēlas centrālajā krastā, kad raķetes lido virs galvas.

Trīs stundas pēc tam, kad viņi atgriezās no kāzām pagājušās ceturtdienas vakarā, “mēs dzirdējām sirēnas un nācās doties uz bumbas patversmi”, viņa stāstīja BBC.

“Tas bija divu pusi: no pacilātības līdz bailēm.”

Katru vakaru kopš tā laika Klidonas kundze saka, ka viņu vairākas reizes ir pamodinājusi trauksme, brīdinot par ienākošajām raķetēm un noskaitīt, lai nokļūtu patversmē. Viņiem ir paveicies, viņa saka, jo viņu viesnīcai ir labi aprīkota patversme, wager “tā ir biedējoša un daudzi cilvēki ir paniski”.

“Es palieku pozitīvs, jo mana mamma ir šeit kopā ar mani,” saka trīs māte. “Guess tas ir briesmīgi. Es vairs negribu šeit atrasties. Es negribu, lai mani pamodina trīs reizes naktī, domājot, ka mani varētu notriekt raķete. Es gribu atgriezties mājās un maniem bērniem.”

Pēc Izraēlas premjerministra biroja datiem Izraēlā ir nogalināti vismaz 24 cilvēki. Irānas Veselības ministrija sacīja, ka no svētdienas Izraēlas streiki visā valstī ir nogalinājuši vairāk nekā 200 cilvēku.

Kad karadarbība ienāca otrdien piektajā dienā, abas valstis apsolīja turpmāku atriebību.

Telavivas galvenā starptautiskā lidosta piektdien tika aizvērtēta un netiks atvērta līdz turpmākam paziņojumam, paziņoja varas iestādes. Visi lidojumi uz un no Izraēlas ir apturēti un tūkstošiem cilvēku atcelti.

Aptuveni 40 000 tūristu ir iestrēguši valstī, paziņoja Izraēlas Tūrisma ministrija. Starp tiem ir tie, kas devās uz Telavivu, lai saņemtu ikgadējo Delight parādi, kurai bija paredzēts notikt piektdien, wager tika atcelts pēc karadarbības izcēluma.

Daži cilvēki apsver iespēju pamest Izraēlu, izmantojot sauszemes krustojumus uz kaimiņu Jordāniju vai Ēģipti un no turienes nokļūst.

Otrdien Claydon kundze kopā ar tūristu grupu no citām valstīm sāka garu braucienu ar automašīnu uz robežu ar Ēģipti, kur viņa plāno ceļot uz Sharm El-Sheik un lidot mājās.

Viņa sacīja, ka ir “pārāk riskanti” atnest māti, kura paliks pie brāļa kaimiņu pilsētā.

Runājot ar BBC pirms ceļojuma, Klaidona kundze sacīja, ka viņa ir “nobijusies”.

“Tā ir ļoti nestabila, nenoteikta situācija, nezinot, vai man ir drošāk iet, vai arī man ir drošāk palikt? Neviens nav drošs. Jūs nezināt, kad lidosta gatavojas atvērt. Varētu būt dienas, varētu būt nedēļas.”

Dažiem britiem ceļošana pa zemi ir neiespējamība.

Hanna Lyons-Singer, 43 gadi, pagājušajā otrdienā ieradās Jafā, lai rūpētos par savu tēvu pēc tam, kad viņš tika hospitalizēts, brīvdienās Izraēlā kopā ar māti. Dažas stundas pēc tam, kad viņš tika izrakstīts pēc sirds procedūras, “izcēlās karš,” viņa saka.

Trīs māte no Londonas sacīja, ka situācija ir slodze viņas vecāka gadagājuma vecākiem, it īpaši, ja viņas tēvam, kurš ir astoņdesmitajos gados, vajadzētu atgūties.

“Mēs dzirdam eksploziju ārpusē,” viņa stāstīja BBC. “Daži no tiem izklausās patiešām tuvu. Dažu kilometru attālumā no mums abi ir bijuši tiešie hits.”

Viņa piebilda, ka patversmē tas ir “apslāpējis karsts”.

Lyons-Singer kundze izmisīgi vēlas nokļūt mājās pie saviem bērniem, un viņas tēvam ir nepieciešama turpmāka ārstēšana Lielbritānijā, taču viņa pašreizējā stāvoklī nav iespējams veikt stundu garu ceļojumu uz robežu.

Viņa ir aicinājusi Lielbritānijas valdību labāk atbalstīt Lielbritānijas pilsoņus atgriezties mājās.

“Nav citu norādījumu, kā tikai brīdinājums nebraukt uz Izraēlu,” viņa saka.

“Viņi varētu piedāvāt drošu ceļojumu uz Ēģipti vai pārliecināt mūs, ka, kad gaisa telpa tiks atvērta, viņi nodrošinās evakuācijas ceļus, wager viņi mums vispār nav piedāvājuši nekādu palīdzību.

“Es baidos, ka pat tiklīdz gaisa telpa tiek atvērta, komerciālie lidojumi var nekavējoties sākt no jauna.”

Hovards Youngerwood, 79 gadi, no Londonas, šomēnes devās uz Izraēlu mazmeitas bārā Mitzvah. Ebreju sasniegšanas ceremonija tika saīsināta, kad izcēlās karadarbība, un viņiem tika pavēlēts evakuēt Kibbutzu netālu no Jeruzalemes.

“Mēs esam izsmelti,” viņš teica. “Mēs pavadām daudz laika – manā gadījumā, nokļūstot patversmēs. Tas prasa nodevu, it īpaši, ja dzirdat par zaudējumiem.”

Atvaļinātais tiesnesis, kuram ir vairākas kaites, ieskaitot mobilitātes jautājumus, nespēj mēģināt panākt zemes šķērsošanu un neuzskata to par drošu iespēju.

Anguss Edijs, 52 gadi, kurš ir iestrēdzis Telavivā kopā ar savu 22 gadus veco dēlu Samuēlu, sacīja, ka situācija ir “šausminoša” un “aprūpes trūkums”, ko Apvienotās Karalistes valdība parādīja pret iesprostotiem britiem “šokējošiem”.

Kopš viņu lidojuma atcelšanas piektdien viņi ir bijuši patversmēs un ārpus tās. Pirmdien pēc tam, kad viņi sajuta masīva sprādziena atskanēšanu no viņu patversmes Gymnasia Isrotel, pretī Telavivas biržai, viesnīca paziņoja, ka tā tiek slēgta, un sacīja, ka viņiem vajadzētu meklēt patversmi tālāk pazemē.

“Šķiet, ka situācija kļūst arvien grūtāka,” viņš teica.

Edijs piebilda, ka viņi katru dienu ir piezvanījuši Lielbritānijas konsulātam, kuri viņiem ieteica reģistrēties e -pasta brīdinājumiem.

“Mēs pat klātienē gājām uz vēstniecību [on Monday] Un viņi pat nerunātu ar mums. Tas ir tikai šokējoši par aprūpes trūkumu. ”

Līdz Ārlietu birojs (FCDO) ir ieteicis visus ceļojumus uz Izraēlu Sakarā ar “strauji mainīgu situāciju, kas rada ievērojamu risku”, kam ir “potenciāls pasliktināties vēl vairāk, ātri un bez brīdinājuma”.

Arī oficiālais padoms Iesaka pret visiem ceļojumiem uz IrānuApvidū

Arī tūristi no citām tautām ir iesprostoti. BBC svētdien runāja ar Joyner ģimeni, no ASV, kuri bija starp tiem, kas ķērās pie tā, kad un kā mēģināt aizbraukt.

Polija ir paziņojusi, ka tuvākajās dienās tā sāks evakuēt apmēram 200 tās pilsoņu.

Pirmdien ārlietu ministra vietnieks Henryka Moscicka-Dendys sacīja, ka tie, kas “iestrēguši kā tūristi”, aizbrauks caur Jordānijas galvaspilsētu Ammānu un pēc tam lidos uz Varšavu.

Tikmēr Vācijas Ārlietu ministrija ir aicinājusi pilsoņus gan Irānā, gan Izraēlā iekļūt viņu kontaktinformācijā tiešsaistes ārkārtas sistēmā. Apmēram 4000 to ir izdarījuši Izraēlā un apmēram 1000 Irānā. Pārstāvis sacīja, ka no abām valstīm nav pašreizējo evakuācijas plānu.

Guess citas tautas ir evakuējušas tās pilsoņus – otrdienas rītā Čehijas valdības lidmašīna nolaidās Prāgā, pārvadājot 66 cilvēkus no Izraēlas, apstiprināja aizsardzības ministrs.

Tiek lēsts, ka apmēram 100 000 izraēliešu atrodas ārzemēs un nespēj atgriezties Izraēlā. Varas iestādes ieteica izraēliešiem nemēģināt zemes šķērsošanu drošības risku dēļ un gaidīt drošākas ceļojuma iespējas.