ReutersASV prezidents Donalds Trumps apsver, vai pievienoties Izraēlas streikiem Irānas kodolieroču vietās, jo konflikts turpinās sesto dienu un dusmīgā retorika palielinās starp visām pusēm.
Amerikāņu streiki varētu būt saistīti ar augstāku ieroču izmantošanu, lai sasniegtu pazemes kodolieroču vietu Fordo, liecina pieci avoti, kuri runāja ar BBC ASV partneri CBS Information.
Prezidents otrdien tikās ar savu nacionālās drošības komandu, lai pārrunātu nākamos soļus.
Izraēla un Irāna kopš piektdienas ir apmainījušies ar nāvējošiem streikiem. Analītiķi saka, ka Trumpa komentāri liecina par vēlmi pievienoties izraēliešiem, neraugoties uz viņa iepriekšējo aicinājumu veikt deeskalāciju un vokālo atbalstu diplomātiskam risinājumam, lai ierobežotu Irānas kodolpētījumu.
Viņš ir parādījis arvien lielāku neapmierinātību par uztverto progresa trūkumu, lai nodrošinātu jaunu darījumu, kura mērķis ir neļaut Irānai būvēt kodolieročus. Trumps sava pirmā termiņa laikā izvilka no iepriekšējās vienošanās ar Irānu.
Otrdien sociālo mediju amatā Trump draudēja Irānas augstākajam vadītājam Ali Khamenei un sacīja, ka ASV zina, kur viņš atrodas.
“Viņš ir viegls mērķis, guess tur ir drošs,” rakstīja Trump. “Mēs viņu negrasāmies izvest (nogalināt!), Vismaz pagaidām. Wager mēs nevēlamies, lai raķetes nošautu civiliedzīvotājiem vai amerikāņu karavīriem. Mūsu pacietība valkā plānas.”
Vēl viena Trumpa ziņa vienkārši lasīja: “Beznosacījuma nodošana!”
Trešdien Irānas augstākais līderis tieši atbildēja uz komentāriem un sacīja, ka valsts nekad nepadosies.
“Jebkura veida ASV militārā iejaukšanās neapšaubāmi tiks sagaidīta ar neatgriezenisku kaitējumu,” sacīja Khamenei.
“Gudri cilvēki, kuri pazīst Irānu, tās tautu un tās vēsturi, nekad nerunā ar šo tautu draudu valodā, jo irāņi nav tie, kas padodas,” viņš piebilda.
ASV ir uzstājusi, ka Irānai ir jānokļūst urāna bagātināšana, lai neļautu valstij attīstīt kodolieročus – lai gan Irāna uzstāj, ka tās kodoldarbības ir pilnīgi mierīgas.
Trumps izvilka no iepriekšējā kodolvienošanās starp Irānu un piecām citām pasaules lielvarām 2018. gadā. Pēc atgriešanās amatā viņš nosūtīja sarunu dalībniekus, lai mēģinātu panākt jaunu līgumu ar Tuvo Austrumu tautu bez izrāviena.
Šķiet, ka Trump pēdējās dienās ir atdzisis tradicionālo diplomātiju. Otrdien, dodoties atpakaļ uz ASV no G7 samita Kanādā, viņš sacīja, ka viņš “nav pārāk daudz noskaņots sarunās ar Irānu”.
Trumpa neapmierinātā valoda nozīmēja, ka viņš šķērso slieksni, kuru būtu “ļoti grūti atgriezties”, Izraēlas ārpolitikas eksperts profesors Amnons Arans sacīja BBC Radio 5 Reside.
“Mēs noteikti esam vistuvāk, kādi esam bijuši” ASV iebraukšanai konfliktā kopš tā sākuma, viņš piebilda.
Citi eksperti ierosināja, ka Trumpu varētu piespiest darboties. Bijušais Izraēlas vēstnieks ASV Maikls Orens spekulēja, ka prezidents uzskatīs, ka viņam ir maza izvēle, guess gan iejaukties, ja Irāna uzbruks ASV kuģim vai bāzei.
Tomēr šāds uzbrukums varētu būt arī Irānas taktika, lai pamudinātu Trumpu paaugstināt Izraēlu sarunās par cīņu izbeigšanu, Orena kungs pastāstīja BBC Radio 4 šodienas programmai.
Pats Trumps žurnālistiem pēc atgriešanās no G7 sacīja, ka viņa mērķis ir “beigas, īsts gals, nevis pamiers”. Viņa komentāri nāca tikai stundas pēc tam, kad viņš pievienojās citiem Rietumu alianses līderiem, izdodot paziņojumu, kurā tika aicināts uz deeskalāciju Tuvajos Austrumos.
Trumps agri pameta samitu, lai reaģētu uz Vašingtonas krīzi, pirms virkne paziņojumu novērotājus atstāja neskaidru, pa kuru ceļu viņš varētu izvēlēties iet.
Ziņojums, kas mudināja irāniešus evakuēt Teherānu, līdzīgi izraisīja spekulāciju uzplaukumu, kā arī satraukumu pašā Irānas galvaspilsētā.
ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets iepriekš paziņoja par “papildu spēju izvietošanu” Tuvajos Austrumos, lai uzlabotu Pentagona “aizsardzības pozu”, neskatoties uz ASV amatpersonu noliegšanu tajā laikā, kad viņi pievienojās militārajai darbībai.
Pēdējo trīs dienu laikā no bāzēm Amerikā uz Eiropu ir pārvietotas vismaz 30 ASV militārās lidmašīnas, parādīja lidojuma izsekošanas dati, kurus pārskatīja BBC Confirm.
Nebija skaidrs, vai ASV kustības bija tieši saistītas ar Izraēlas un Irānas konfliktu, guess viens eksperts sacīja, ka tankkuģu lidmašīnu lidojumi ir “ļoti neparasti”.
Cits eksperts sacīja, ka kustības varētu būt daļa no plašākas “stratēģiskās neskaidrības” politikas, kuras mērķis ir ietekmēt Irānu, lai panāktu piekāpšanos.
Pierakstīšanai Izraēlas militārajā darbībā nav pilnīgas vienošanās no Trumpa tuvākajiem padomniekiem, ziņoja CBS. Wager atšķirīgās balsis nav kļuvušas publiskas.
Trumpa atbalstītāju bāzē ir arī plašs viedokļu klāsts. Republikāņi kandidēja uz atkārtotām vēlēšanām, pamatojoties uz to, ka viņš atsakās no Amerikas konfliktiem ārzemēs, un viņš iepriekš ir kritizējis ASV iejaukšanos Tuvajos Austrumos.
Attiecībā uz Irānas spēju veidot kodolieročus, šķiet, ir atšķirīgs Trumpa un viņa nacionālās izlūkošanas direktora Tulsi Gabbard vērtējums.
Jautāts otrdien par Gabarda iepriekšējo ierosinājumu, ka Irāna nestrādā pie kodolgalviņas, Trump atbildēja: “Man ir vienalga, ko viņa teica. Es domāju, ka viņi bija ļoti tuvu tam, lai tāds būtu.”
Gan Trumpa, gan Gabarda padomnieki vēlāk noliedza, ka pāris nepiekrita šim jautājumam.
No otrdienas līdz trešdienai Izraēlā no Irānas raķešu uzbrukumiem nebija nāves gadījumu.
Un vairāk nekā 50 Izraēlas iznīcinātāju reaktīvās lidmašīnas Irānā veica operācijas pa nakti, ar streikiem Irānas centrifūgas objektā, raķešu ražošanas iestādi netālu no Teherānas un universitāti, kas saistīta ar Irānas revolucionārajiem sargiem.
Izraēla ir Amerikas galvenais partneris Tuvajos Austrumos, un Trumps turpināja stāvēt pie Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, plaši izplatītā starptautiskā nosodījumā par Izraēlas militārajām darbībām Gazā pēc Hamas uzbrukumiem Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī.
