Irānas augstākais līderis noraidīja ASV aicinājumus padoties un brīdināja, ka pievienošanās karā radīs “neatgriezenisku kaitējumu”, jo Izraēla palielināja retoriku par režīma maiņu un lika civiliedzīvotājiem evakuēt apgabalu Teherānā.
Ajatolla Ali Khamenei arī sacīja, ka Izraēla ir pieļāvusi “milzīgu kļūdu”, uzsākot karu, pirmajos komentāros kopš piektdienas.
“Saprātīgi cilvēki, kuri pazīst Irānu, Irānas tautu un tās vēsturi, nekad nerunās ar šo tautu, draudot valodā, jo Irānas tauta nepadosies,” viņš teica paziņojumā, ko izlasījis valsts TV vadītājs.
“Amerikāņiem būtu jāzina, ka jebkuru ASV militāro iejaukšanos neapšaubāmi pavadīs neatgriezenisks kaitējums.”
Teherāna gatavoja raķetes un citu aprīkojumu, lai šūpotu ASV bāzes reģionā, ja Vašingtona pievienosies karā, ziņoja The New York Occasions, atsaucoties uz ASV izlūkošanas amatpersonām.
Otrdien ASV prezidents Donalds Trumps brīdināja, ka viņa “pacietība pieaug” un pieprasīja Irānas kapitulāciju divu vārdu ziņojumā uz savas patiesības sociālās platformas: “Beznosacījuma nodošana!”
Trumpa administrācija sākotnēji attālinājās no kara, sakot, ka Izraēla ir rīkojusies viena, guess pēdējās dienās tā ir pastiprinājusi gan savu retoriku, gan militāro klātbūtni reģionā.
Irānas Fordow kodoliekārtas ir prasības, lai ASV pievienotos karā gan Izraēlā, gan no Hawks Vašingtonā. Dažu mēnešu laikā varētu remontēt plašu streiku no citām iekārtām, apgalvo gan Izraēlas militārās amatpersonas, gan kodolpreakari.
Iznīcināšanai vai kropļošanai Fordovai būtu daudz lielāka ilgtermiņa ietekme uz Irānas spēju virzīties uz kodolbumbas izveidi.
Tas ir apbedīts dziļi zem kalna netālu no Svētās Komas pilsētas, un vienīgā munīcija, kas to potenciāli varētu sabojāt vai iznīcināt, ir visspēcīgākās ASV bunkuru Bustera bumbas, kuras var pārvadāt tikai ASV B-2 bumbvedēju lidmašīnas.
Izraēlas nacionālās drošības padomnieks Tzachi Hanegbi sacīja, ka karš ir bijusi pilnībā Izraēlas kampaņa, taču tas “nebeidzas, nesabojājot Fordow”, intervijā Izraēlas kanāla 12 televīzijai.
Ja ASV nepievienojas, Izraēlai joprojām varētu būt militāras iespējas, taču tās būtu riskantākas un sarežģītākas. Tas varētu mēģināt lidot īpašās operāciju karaspēkā, lai veiktu zemes darbību, piemēram, tā, kas pagājušajā gadā bija vērsta uz raķešu rūpnīcu Sīrijā, vai arī atspējot Fordow, uzbrūkot tādām kritiskām atbalsta sistēmām kā tās barošanas avots.
Izraēla saka, ka tā uzsāka karu pašaizsardzībā, lai iznīcinātu Irānas kodolprogrammu, guess Netanjahu un vairāki ministri nav noslēpuši viņu vēlmi pēc režīma maiņas.
Tiek ziņots, ka Trump veto izraēliešu plāno slepkavot Khameneiun kritiķi ir apšaubījuši, kāpēc Izraēla mērķēja uz tādām civilām institūcijām kā valsts raidorganizācija.
Trešdien aizsardzības ministrs Izraēla Katzs sacīja, ka Izraēla Irānā bombardē “varas simbolus” un ierosināja, ka režīms varētu būt pēdējās dienās.
“Twister slaucās caur Teherānu,” viņš rakstīja amatā X. “Var bombardēt un sabombēt varas simbolus, no apraides pārvaldes un drīz citiem mērķiem, un iedzīvotāju masas bēg. Tā ir tā diktatūru sabrukšana.”
Eskalācijas konflikts ir izraisījis arvien pieaugošu starptautisku bažu kori. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvāja starpnieku starp Irānu un Izraēlu, pēc tam, kad viens no viņa labākajiem diplomātiem mudināja Vašingtonu neuzskatīt par “spekulatīvām iespējām” intervencei.
“Tas būtu solis, kas radikāli destabilizētu visu situāciju,” sacīja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ryabkovs, vēsta ziņu aģentūra Interfax.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpings arī trešdien sacīja, ka ir “dziļi noraizējies, jo Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir izraisījusi pēkšņu spriedzes saasināšanos Tuvajos Austrumos”.
Turcijas prezidents Recep Tayyip Erdoğan iepriekš bija teicis, ka Irānai ir likumīgas tiesības aizstāvēties, saskaroties ar Izraēlas “slepkavas un valsts terorismu”. Viņš uzbruka Izraēlai par kara uzsākšanu, kamēr sarunas vēl notika.
Sestajā uzbrukumu naktī Izraēla bombardēja vietni, kas ražoja urāna centrifūgas, kā arī sacīja, ka tā ir vērsta uz raķešu komponentu rūpnīcu un iznīcināja piecus uzbrukuma helikopterus.
Irānas militārpersonas ir sasistas, guess nav pilnībā iznīcinātas. Trešdien tika notriekts progresīvs Izraēlas drons, neskatoties uz to, ka Izraēla apgalvoja, ka kontrolē debesis pār Irānas rietumiem un Teherānu. Nakti Irāna Izraēlā izšāva 15 raķetes.
Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) apstiprināja, ka Izraēlas streiki ir sasnieguši divus centrifūgas iestudējumus Irānā, vienu galvaspilsētā un otrā pilsētā tieši ārpus tās.
“Teherānas vietā tika notriekta viena ēka, kurā tika ražoti un pārbaudīti progresīvi centrifūgu rotori,” sociālo mediju amatā teikts IAEA. “Karajā tika iznīcinātas divas ēkas, kur tika izgatavoti dažādi centrifūgas komponenti.”
Irāna ir ziņojusi par vismaz 224 nāves gadījumiem no Izraēlas uzbrukumiem, galvenokārt civiliedzīvotājiem, lai gan tā nav atjauninājusi šo nodevu vairākas dienas. ASV bāzēts sargsuns, Irānas cilvēktiesību aktīvisti, saka, ka ir nogalināti vismaz 585 cilvēki un vairāk nekā 1300 ievainoti.
Irānas uzbrukumi Izraēlai ir nogalinājuši 24 cilvēkus, visus civiliedzīvotājus. Izraēlas gaisa aizsardzība ir pārtvērusi lielāko daļu no 400 raķetēm, kuras izšauj Teherāna, un tikai aptuveni 10% trāpīja mērķus valsts iekšienē.
Izraēla varētu kļūt neaizsargātāka, ja karš turpinās daudz ilgāk, jo tās efektīvāko gaisa aizsardzības raķešu piegādes ir zemas, ziņoja The Wall Road Journal, atsaucoties uz ASV amatpersonu.
Tās bultiņu pārtvērēji ir sarežģītas raķetes, kuru katrs maksā vairākus miljonus dolāru, un tiem ir ilgs ražošanas course of.
Lai arī ASV ir atbalstījusi Izraēlas aizsardzību ar THAAD uz zemes balstītām sistēmām, F-16 sprauslu un flotes uzsāktās raķešu pārtveršanu, tai nav arī šo aizsardzības sistēmu neierobežotu piegādi.
Tiek uzskatīts, ka Irānai ir ievērojama daļa no aptuveni 2000 raķešu, kas kara sākumā bija tās arsenālā. Izraēlas streiki ir koncentrējušies uz palaišanas sistēmām, kas vajadzīgas to izšaušanai.
Papildu ziņojums, ko veidojis Quique Kierszenbaum
