Premjerministrs Marks Kārnijs svētdien dosies uz Eiropu, lai saņemtu samitu, kur viņš paredzēts, ka viņam būs lielas saistības Kanādā par drošību un aizsardzību.
Kārnijam pievienosies ārlietu ministre Anita Anande, aizsardzības ministrs Deivids Makginijs un aizsardzības iepirkuma valsts sekretārs Stefans Fuhrs ES un NATO samitos, kur darba kārtības būs militārā iepirkšana un dažādošanas piegādes ķēdes.
Starptautiskās sanāksmes notiek, kad Kanāda vēlas samazināt savu aizsardzības iepirkumu paļaušanos uz Amerikas Savienotajām Valstīm, pateicoties saspringtajām attiecībām salīdzinājumā ar tarifiem un prezidenta Donalda Trumpa atkārtotajām sarunām par Kanādas kļūšanu par ASV štatu.
Kārnijs vispirms lidos uz Briseli, Beļģijā, sākot ceļojumu ar Antverpenes Schoonselhof militārās kapsētas apmeklējumu, kur apbedīti 348 Kanādas karavīri.
Viņš tiksies arī ar Beļģijas premjerministru Bartu de Veveru, Eiropas Padomes priekšsēdētāju António Costa un Eiropas Komisijas prezidentu Ursulu von Der Leyen.
Paredzams, ka ES-Canada samitā Anand un McGuinty parakstīs drošības un aizsardzības līgumu ar ES par to, ko viena Eiropas amatpersona piektdien raksturoja kā vienu no vērienīgākajiem darījumiem, ko Eiropa jebkad ir parakstījusi ar trešo valsti.
Vienošanās atvērs durvis uz Kanādas dalību atpakaļā Eiropas iniciatīvā, ļaujot Kanādai piekļūt 150 miljardu eiro aizdevumu programmai aizsardzības iepirkumam, ko sauc par Eiropas drošības darbību.
ES oficiālie instruktāžas žurnālisti piektdien sacīja, ka pēc iepirkuma darījuma veikšanas Kanādai būs jāvienojas par divpusēju līgumu ar Eiropas Komisiju, lai sāktu diskusijas ar dalībvalstīm par iepirkuma iespējām.
Kanādas oficiālais instruktāžas žurnālisti sestdienas samita laikā sacīja, ka sākotnējais nolīgums ļaus Kanādai piedalīties dažos kopīgos iepirkumu projektos. Tomēr, lai Kanādas uzņēmumi varētu solīt, būs nepieciešams otrs nolīgums.
Paredzams, ka ES-Canada samitā vadītāji izdos arī kopīgu paziņojumu, lai uzsvērtu vēlmi turpināt spiedienu uz Krieviju, tostarp ar turpmākām sankcijām, un prasa tūlītēju un pastāvīgu pamieru Gazā.
Pēc Briseles Kārnijs otrdien un trešdien dodas uz Hāgu Nīderlandē NATO līderu samitam.
Iegūstiet ikdienas nacionālās ziņas
Iegūstiet dienas galvenās ziņas, politiskos, ekonomiskos un aktuālos lietu virsrakstus, kas vienreiz dienā piegādā jūsu iesūtnē.
Tur Kārnijs tiksies ar Nīderlandes karali un vēlāk ar Ziemeļvalstu vadītājiem, lai pārrunātu Arktikas un transatlantisko drošību.
NATO samitā Kārnijs piedalīsies divpusējās sanāksmēs ar citiem vadītājiem. Samita darba kārtībā ir iekļautas sociālās vakariņas, kuras rīko Nīderlandes karalis un karaliene, un divarpus stundu sanāksme Ziemeļatlantijas padomē.
Paredzams, ka NATO sabiedrotie debatēs par plānu pārgājiena alianses locekļu aizsardzības izdevumu mērķim līdz pieciem procentiem no valsts IKP. NATO dati rāda, ka 2024. gadā neviens no 32 dalībniekiem tik daudz iztērēja.
Kanādas valdības amatpersona, kas informēja žurnālistus par fona, saka, ka izdevumu mērķis un tās laika grafiks joprojām ir gatavs diskusijai, lai gan daži sabiedrotie ir norādījuši, ka viņi dotu priekšroku septiņu gadu laika grafikam, guess citi dod priekšroku desmit gadiem.
Kanāda kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem nav sasniegusi piecu % aizsardzības izdevumu garu un kopš 1980. gadu beigām nav sasniegusi divu procentu atzīmi.
NATO saka, ka, pamatojoties uz tā aprēķinu, kuru izdevumi tiek skaitīti uz mērķi, Kanāda 2024. gadā 2024. gadā iztērēja 41 miljardu dolāru vai 1,37 procentus no IKP. Tas ir vairāk nekā divas reizes, ko tas iztērēja 2014. gadā, kad vispirms tika noteikts abu procentu mērķis; Tajā gadā Kanāda aizsardzībai iztērēja 20,1 miljardu USD jeb 1,01 procentu no IKP.
2014. gadā tikai trīs NATO locekļi sasniedza divu procentu mērķi – ASV, Lielbritāniju un Grieķiju. Paredzams, ka 2025. gadā visi dalībnieki to sasniegs.
Jebkura vienošanās par jaunu izdevumu etalona pieņemšanu ir jāratificē visām 32 NATO dalībvalstīm.
Bijušais Kanādas vēstnieks NATO Kerijs Buks sacīja Kanādas presei, ka kondensētā darba kārtība ir paredzēta, lai “izvairītos no sabiedroto sabiedrības plaisām”, aprakstot Trumpu kā “nenoteiktības motoru”.
“Nacionālās drošības vide ir patiešām mainījusies,” sacīja Buks, piebilstot, ka sabiedrotie blakus Krievijai saskaras ar vislielākajiem draudiem. “Pastāv augsts dangers, ka ASV samazinās NATO laikā, kad visi sabiedrotie ir arvien neaizsargātāki.”
Trumps ir ierosinājis, ka ASV varētu atteikties no savstarpējās aizsardzības saistības ar aliansi, ja dalībvalstis neuzlabo aizsardzības izdevumus.
“Lai ko mēs varētu darīt, lai tiktu cauri šim NATO samitam ar dažiem publiskiem plaisām starp ASV un citiem sabiedrotajiem uz jebko, un apmierinātu ļoti ilgstošo ASV pieprasījumu līdzsvarot aizsardzības izdevumus, kas nāks par labu Kanādai, jo NATO ir labs Kanādai,” sacīja Buks.
Kārnijs šogad jau ir veicis divus braucienus uz Eiropu – pirmo uz Londonu un Parīzi, kas tikās ar Eiropas sabiedrotajiem, guess otrais – Romā, kurš apmeklēja pāvesta Leo XIV atklāšanas masu.
& kopija 2025. Kanādas prese
