Izraēlā var šķist, ka tikai viena cita vieta patiešām ir svarīga. Vašingtona DC atrodas otrā pasaules malā, wager nodrošina Izraēlu ar ieročiem, visspēcīgāko militāro spēku atbalstu pasaulē un kritisku diplomātisko vairogu tādos forumos kā Apvienoto Nāciju Organizācija.
Tomēr valsts ekonomika ir daudz ciešāk saistīta ar Eiropu nekā Amerikas Savienotajām Valstīm. Trešdaļa tās tirdzniecības notiek ar Eiropas Savienību, galveno akadēmisko darbu atbalsta dotācijas no ES vairāku miljardu dolāru horizonta pētījumu fonda, un tas ir izraēliešu galvenais galamērķis, kas vēlas ceļot.
“Ģeogrāfija nemainās, un nav neviena partnera, izņemot AAE reģionā, nozīmē, ka Eiropa vienmēr būs vārteja. ASV vienmēr atradīsies 8000 km attālumā,” sacīja viens Rietumu diplomāts.
Šīs saites nekad nav pārveidojušās par daudz politisku ietekmi uz Eiropu, daļēji tāpēc, ka kontinentu jau sen ir apbrīnojusi nodaļas attiecībā uz Izraēlas politiku.
Izraēlas nelikumīgo apmetņu kritiķi un nesen tā karš Gazā vairākkārt ir atsvērts un ticis balsots ar tādu vecāku dalībvalstu, piemēram, Vācijas un Austrijas kombināciju, kuras vēsture ir saistīta ar Izraēlu, un jaunākas dalībvalstis, īpaši Ungārija, ko piesaista kopīga etnonacionālisma redze.
“Lai piesaistīts, tas nozīmē, ka jūs to vēlaties un spējat to izmantot,” sacīja Hosē Borrels, bijušais ES politikas vadītājs. “Ja jūs varat dzīvot nelikumīgā apmetnē un joprojām brīvi ceļot uz Eiropu un eksportēt [products] Kā mēs sagaidām, ka viņi nopietni uztvers mūsu nosodījumus? ”
Kad trīs no Izraēlas izteiktākajiem vēsturiskajiem sabiedrotajiem – Francijai, Lielbritānijā un Kanādā – pagājušajā mēnesī draudēja rīkoties pār Izraēlas karu Gazā, premjerministrs Benjamins Netanjahu apsūdzēja savus vadītājus par Hamas un uzkurināt antisemītismu.
Viņš izklausījās kā cilvēks, kurš savu valsti uzskatīja par neievainojamu, viņa uzbrukumu mērķi, bezzobainu un nebūtisku vai varbūt abus. Daudzus gadus tas, iespējams, bija saprātīgs spriedums, pamatojoties uz sajūtu, ka Izraēla varētu uztvert Eiropas atbalstu kā pašsaprotamu.
Attiecības ir bijušas tik tuvas, ka pirms divām desmitgadēm Havjers Solana, kurš bija ES ārpolitikas priekšnieks, aprakstīts Izraēla Kā neoficiāla locekle, vairāk integrēta nekā toreizējā kandidātu tauta Horvātija.
“Politiski mēs jūtamies kā pēcnācēji Izraēlas vadītājiem,” sacīja viens Eiropas diplomāts par mēģinājumiem ietekmēt politiku.
Tomēr pēdējos mēnešos nāves un iznīcināšanas mērogs Gazā un mesiānisko kolonistu vardarbība Rietumkrastā ir mainījusi sabiedrisko domu un politiskos aprēķinus visā blokā.
Starp līdz šim veiktajiem pasākumiem Lielbritānija ir sankcionējusi divus kabineta ministrus, Francija ir spēlējusi vienpusēju palestīniešu valsts atzīšanu, un Eiropas Savienība atbalstīja sankcijas ekstrēmistu kolonistiem.
Tagad, tad ES, ES nosaka, vai mēģināt izmantot visu savu ekonomiskā piesaistīto līdzekļu izmantošanu Izraēlas politikas maiņā.
Pagājušajā mēnesī Nīderlande, kas tradicionāli viena no Izraēlas visnotaļ eiropas sabiedrotajiem, pieprasīja steidzamu pārskatīšanu par to, vai Izraēla ir pārkāpusi cilvēktiesību saistības, kas ir pamatā tās brīvās tirdzniecības darījumam ar bloku.
ES un Izraēlas asociācijas līguma, pamatdaļas, kas ļauj brīvi tirdzniecību, brīvu ceļošanu un akadēmisko sadarbību, ir jāievēro cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošana kā attiecību “būtisks parts”.
Viņu pieprasījums ieguva atbalstu no 17 ES dalībvalstīm, negaidīti lielas grupas. Daļa no šī atbalsta nāca pēdējā brīdī, sacīja viens diplomāts, kas iesaistīts diskusijās, pieaugošā nozīmē, ka, ja Eiropa neuzliek izmaksas, lai ignorētu savas bažas, Izraēla turpinās pieņemt sabiedrotos uz tā sliekšņa par pašsaprotamu.
ES ārpolitikas dienests atklāja “norādes” par tiesību pārkāpumiem, teikts The Guardian redzamajā ziņojumā. Atbalsts konkrētai darbībai tiks pārbaudīts pirmdien, kad ES augstākais diplomāts Kaja Kallas to pasniedz ārlietu ministriem.
Lai arī tas neprasa tūlītējas sankcijas un nav pirmā reize, kad ES diplomāti ir izdarījuši šo secinājumu – pagājušajā gadā tika izdarīti līdzīgi atklājumi – tas notiek laikā, kad Eiropā ir vēl nepieredzēts iekšzemes spiediens.
“Situācija (Gazā) turpina pasliktināties, un lielais vairums eiropiešu vēlas redzēt vairāk nekā tikai vārdus. Pat Vācijā trīs no četriem cilvēkiem visā politiskajā spektrā atbalsta ieroču pārdošanas apturēšanu. Tātad valdības runā par sarunu, wager vai viņi ir gatavi staigāt pastaigā?” Teica Borrell, bijušais augstākais diplomāts.
“Būt vērtību kopienai… ir ES lielākā svira, wager mēs to zaudējam ar savu neatbilstību.”
Asociācijas līgumu kopumā nevar apturēt bez vienbalsīga balsojuma, kas šobrīd nav iespējams. Guess atsevišķus komponentus var apturēt, atbalstot vēlētājus, kas pārstāv “kvalificētu” vairākumu dalībvalstu un iedzīvotāju Eiropas Savienībā.
Jebkurai sankciju formai būtu nepieciešams arī Komisijas prezidenta Ursula fon der Leyen atbalstīšana. Padome var balsot tikai par priekšlikumiem, kas nāk no Komisijas, un viņa nosaka viņu sanāksmes darba kārtību.
Viņa ir kritizējusi karu, aprakstot civiliedzīvotāju mērķauditoriju kā “pretīgu” un sakot, ka “nesamērīgu spēka izmantošanu” nevar attaisnot, wager nav pārņēmusi pārcelšanos uz Izraēlas sankciju.
Vairākas Eiropas valdības aicina veikt pasākumus, kas svārstās no Izraēlas piekļuves tirgus bez tarifiem un Izraēlas universitāšu piekļuves pētniecības līdzekļiem, lai apturētu Izraēlas tūristu bez vīzu ceļojuma uz brīvdienu galamērķiem.
Tirdzniecības attiecības ir nesabalansētas, kas dod Eiropai vietu, lai nodarītu vairāk sāpju, nekā ciest, samazinot piekļuvi saviem tirgiem.
Izraēlas uzlabotie ieroči un kiberizturības produkti var tikt meklēti, wager kopējā tirdzniecībā ES tas atrodas aiz citām Vidusjūras valstīm, ieskaitot Maroku un Alžīriju, 31straujš vieta.
Diplomāti cer, ka daži citi potenciālie pasākumi varētu radīt netiešu spiedienu uz valdību Izraēlā, izmantojot to ietekmi uz vēlētājiem. Apturēt bezvīzu ceļojumu uz Eiropu būtu dziļi nepopulārs un nekavējoties jūtams.
“Varbūt ir mazliet cerība, ka apvienojumā ar šo iniciatīvu Izraēlas sabiedrībā arī lietas mainās,” sacīja viena Eiropas amatpersona, atsaucoties uz pieaugošajām demonstrācijām Izraēlā pret Palestīnas civiliedzīvotājiem. “Cilvēki nevēlas, lai viņu valsts būtu parijas valsts.”
