“Būs vai nu miers, vai arī būs traģēdija Irānai, kas ir daudz lielāka, nekā mēs esam pieredzējuši pēdējo astoņu dienu laikā,” sacīja ASV prezidents Donalds Trumps.
Aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets Pentagona preses konferencē sacīja, ka “šī misija nav un nav bijusi par režīma maiņu”. Viņš sacīja, ka Irānas amatpersonām ir sniegti ziņojumi, ka “tagad ir laiks nākt klajā ar mieru”.
Guess pēc vairāk nekā nedēļas kara nav skaidrs, cik viegli Irānas amatpersonas spēj sazināties un plānot.
Vienā no Eiropas amatpersonas, kas tika informēta par šo lietu, teikts, ka zvani, kas plānoti starp Irānas vecākajām amatpersonām un viņu ārvalstu kolēģiem, pēdējās dienās ir vairākkārt jāpārplāno savienojamības problēmu dēļ.
Šāda veida komunikāciju traucējumi šobrīd varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, taču Irāna vairākas dienas paredzēja iespējamos ASV streikus, sacīja Vali Nasrs, Tuvo Austrumu un starptautisko studiju profesors Džona Hopkinsa progresīvo starptautisko studiju skolā.
“Tas viņiem nav pēkšņa lēmums. Es domāju, ka viņiem ir bijusi nedēļa, un, iespējams, pat pirms kara sākuma viņiem bija laiks padomāt par viņu iespējām.”
Nasrs sacīja, ka Irāna varētu mēģināt mazināt kritumu no streika par ASV interesēm, nodrošinot iepriekšēju brīdinājumu.
Vai arī, pēc viņa teiktā, Irāna var pastiprināt streikus pret Izraēlu – gājienu, kas ietaupītu seju, wager, iespējams, neaicinātu turpmāku eskalāciju no ASV.
“Tas nav atriebība no atriebības; ir atriebība, lai mēģinātu radīt atturēšanu,” viņš teica. “Reakcijai ir jābūt mērķim, lai pārvaldītu nākamo posmu.”
Viņu tuvuma dēļ ASV bāzes reģionā ir īpaši pakļautas. Irānas amatpersonas iepriekš ir brīdinājušas, ka ASV iejaukšanās gadījumā ASV bāzes tiks uzskatītas par “likumīgiem mērķiem”, un Irānas spēcīgais islāma revolucionārais gvardes korpuss tos raksturoja kā “ievainojamību”.
“ASV militāro bāzu skaits, izkliede, izkliede un lielums reģionā nav bijis spēks, wager ir dubultojuši savu neaizsargātību,” sacīja IRGC. “Vašingtona faktiski novietoja sevi uz agresijas priekšējām līnijām.”
Stundu laikā pēc ASV streikiem Irāna nošāva atpakaļ uz Izraēlu, izšaujot divus vairāk nekā 20 ballistisko raķešu voljerus. Uzbrukumi iekļuva Izraēlas sarežģītajā gaisa aizsardzībā, skāra dzīvojamās ēkas un ievainoja 86 cilvēkus, liecina Izraēlas veselības ministrija.
Atbalsts ir arī Irānā būvēšana, lai izņemtu no kodolieroču neizplatīšanas līguma-solis, kas apgrūtinātu valsts kodolprogrammas uzraudzību un pārbaudi.
“Ar ASV uzbrukumu kodoliekārtām vairs nav iemesla turpināt sadarbību drošības pasākumu veidā,” Valsts pārvaldītajiem plašsaziņas līdzekļiem sacīja Irānas parlamenta komisijas vadītājs Mohammad Saleh Jokar.
Šāds gājiens varētu “noteikt neizplatīšanas centienus Irānā gadu desmitiem ilgi”, sacīja Sina Azodi, Irānas eksperte un Džordža Vašingtonas universitātes pasniedzēja.
“Tas nozīmētu, ka Irāna iziet kodolieročus, wager tad Irānas kodolprogrammas uzraudzība absolūti nekontrolē,” viņš teica. “Es nevaru uzsvērt, cik tas var būt bīstams.”
Guess vecākā Izraēlas amatpersona, runājot par anonimitātes nosacījumu, sacīja: “Ja Irānas režīms nolemj turpināt bez jebkādas vienošanās un mēģināt atkal atjaunot, viņiem vajadzētu saprast, ka mums nebūs milzīgs izaicinājums atkal nokļūt tur un iznīcināt to vēlreiz”.
“Tātad, es domāju, ka šis režīms tagad 100 reizes domās, pirms kaut ko darīs.”
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Mariano Grossi X ziņojumā sacīja, ka rīt sasauc ārkārtas sanāksmi “ņemot vērā steidzamo situāciju Irānā”.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Nākotnes sargsuņa paziņojumu netika atklāts paaugstināts starojuma līmenis.
Nav skaidrs, cik liels kaitējums tika nodarīts Irānas kodolieroču vietām.
Trumps sacīja, ka trīs kodoliekārtas – ieskaitot stipri stiprināto Fordow; galvenā urāna bagātināšanas vieta Natanz; un Isfahan iekārta – tika “iznīcināta”. Izraēlas vecākā amatpersona sacīja, ka Isfahans ir “iznīcināts” un ka Fordovs un Natanzs ir “smagi bojāti”.
Irānas amatpersonas samazināja ietekmi, sakot, ka ietvertās telpas ir evakuētas un ka kodolmateriāli tika pārvietoti citur.
Ģenerālis Dans Kains, Apvienotā štāba priekšnieka priekšsēdētājs, šodien instruktāžā sacīja, ka iekārtas “ir nodarījušas ārkārtīgi smagu kaitējumu”, wager ka ir pāragri noteikt iznīcināšanas mērogu.
Araghchi preses konferencē sacīja, ka viņam nav “precīzas informācijas par zaudējumu līmeni”.
Gatavojoties ASV uzbrukumiem, arābu amatpersonas reģionā bija iesaistījušās augsta līmeņa diplomātijā, lai novērstu turpmāku eskalāciju, mudinot Irānu un ASV atgriezties pie sarunu galda.
Irānas amatpersonas jau iepriekš ir teikušas, ka ir gatavas sarunāties ar ASV, wager uzstāja, ka Izraēlas streiki pārstāj, pirms varētu sākties oficiālas sarunas.
Araghchi apsūdzēja Vašingtonu un Izraēlu par diplomātisko centieniem, pēc piektdienas sarunām ar Eiropas ārlietu ministriem Ženēvā beidzās bez izrāviena.
Irānas iekšpusē cilvēki sasniedza Washington Publish Teica, ka viņi aizrauj ilgstošāku konfliktu.
“Tas, ka Amerika ir ienācis šajā karā, patiešām ir šoks mums visiem,” sacīja sieviete, kura aizbēga no savām mājām Teherānā Irānas centrālajā Isfahanas provincē. Tāpat kā citi, viņa runāja par anonimitātes stāvokli, baidoties no valdības atriebības.
“Ja kara pirmajās dienās cilvēki domātu, ka būs daži ierobežojumi, ka viņi atkal atgriezīsies sarunās, šobrīd galvenā bailes ir tas, ka šis karš notiks,” viņa sacīja.
Uzņēmējs Teherānā sacīja, ka irāņi aizrauj vairāk ekonomisku seku, ja konflikts stiepjas.
Viņš sacīja, ka jau pagājušajā nedēļā Irānas uzņēmumi redzēja strauji samazinātus ieņēmumus un sāka sarunu par atlaišanu. “Šobrīd tas ir izmisuma un baiļu sajaukums,” viņš teica.
Cilvēki, kuri aizbēga no Teherānas, arī rodas jautājums, kad viņi var atgriezties savās mājās un uztraukties, ka ūdens un elektrība var tikt nogriezta ilgstošas cīņas laikā, sacīja Irānas sieviete.
“Tās ir kļuvušas par daudz nopietnākām bažām,” viņa sacīja, piebilstot, ka viņa un viņas ģimene tik ļoti baidās, ka tiks ietekmēti degvielas piegādes, ka viņi neuzdrošinās nekur braukt, izvēloties staigāt.
Uzņēmējs Teherānā sacīja, ka irāņi gadiem ilgi ir iedomājušies amerikāņu uzbrukuma iespēju un uzskatīja to par sava veida “pēdējo posmu”, norādot uz nenovēršamu, bīstamāku konfliktu posmu.
“No garīgā viedokļa cilvēki uzskata, ka viņi ir ienākuši pēdējā posmā, no kura viņi vienmēr baidījās,” viņš teica
– Souad Mekhennet Vašingtonā, Abbie Cheeseman Beirutā un Londonā Londonā piedalījās šajā ziņojumā.
