Viņš sauca valsti par ļoti grūti tirgoties ar.
Iespējams, ka Kanāda ir saudzējusi dažus no Trumpa vissliktākajiem pienākumiem, piemēram, 10% nodevu gandrīz visiem ASV tirdzniecības partneriem, taču tā saskaras ar atsevišķu tarifu režīmu.
Trumps ir arī uzlicis stāvas nodevas tērauda, alumīnija un automašīnu importam.
Pagājušajā nedēļā Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs sacīja, ka Otava koriģēs savus 25% prettarifus uz ASV tēraudu un alumīniju-reaģējot uz ASV nodevu divkāršošanos līdz 50%-ja divpusējs tirdzniecības darījums netika sasniegts 30 dienu laikā.
“Mēs turpināsim veikt šīs sarežģītās sarunas kanādiešu interesēs,” piektdien sacīja Kārnijs, piebilstot, ka pēc ASV prezidenta paziņojuma viņš nav runājis ar Trumpu.
Trumpa jaunākais glābšanas līdzeklis, kas vērsts uz Kanādu, nāca neilgi pēc Vašingtonas, un Pekina apstiprināja, ka tiek pabeigta sistēma, lai virzītos uz priekšu tirdzniecībā.
Pekina sacīja, ka Vašingtona paaugstinās “ierobežojošus pasākumus”, kamēr Ķīna “pārskatīs un apstiprinās” priekšmetus eksporta kontrolē.
Vašingtonas prioritāte sarunās ar Pekinu bija nodrošinājusi retzemju piegādi produktiem, ieskaitot elektriskos transportlīdzekļus, cietos diskus un valsts aizsardzības aprīkojumu.
Ķīna, kas dominē globālo elementu ražošanā, aprīļa sākumā sāka pieprasīt eksporta licences, kas plaši tiek uzskatīts par reakciju uz Trumpa pūslīšu tarifiem.
Abas puses vienojās pēc sarunām Ženēvā maijā, lai īslaicīgi samazinātu straujo zīli par tatiem, kas saistīti ar otra produktiem.
Ķīna arī apņēmās atvieglot dažus prettarifu pretpasākumus, wager ASV amatpersonas vēlāk apsūdzēja Pekinu par pakta un lēnām pastaigas licences apstiprinājumiem retzemju retzemju apstiprinājumiem.
Viņi galu galā vienojās par ietvaru, lai turpinātu līdz ar savu Ženēvas vienprātību pēc sarunām Londonā šomēnes.
Baltā nama amatpersona ceturtdien AFP sacīja, ka Trumpa administrācija un Ķīna ir “vienojušies par papildu izpratni par sistēmu Ženēvas līguma īstenošanai”.
Šis paskaidrojums notika pēc tam, kad ASV prezidents pasākumam teica, ka Vašingtona ir noslēdzusi vienošanos par tirdzniecību ar Ķīnu, nesniedzot sīkāku informāciju.
Saskaņā ar darījumu Ķīna “pārskatīs un apstiprinās pieteikumus eksporta kontroles priekšmetiem, kas atbilst prasībām saskaņā ar likumu”, sacīja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.
“ASV puse attiecīgi atcels virkni ierobežojošu pasākumu pret Ķīnu,” tā piebilda.
Desmitiem ekonomiku, kaut arī ne Ķīna, saskaras ar 9. jūlija termiņu, lai straujākie pienākumi sāktu darboties – pieaugot no pašreizējiem 10%.
Atliek redzēt, vai citas valstis, kas saskaras ar augstākajiem ASV tarifiem, veiksmīgi sasniegs nolīgumus, lai no tām izvairītos pirms termiņa.
ASV Valsts kases sekretārs Skots Bessents piektdien sacīja, ka Vašingtona līdz septembrim varētu apkopot savu darba kārtību tirdzniecības darījumiem, norādot, ka varētu noslēgt vairāk līgumu, lai gan sarunas, iespējams, pagarinājās pagājušā gada jūlijā.
Runājot ar Fox Enterprise, Bessent atkārtoja, ka ir 18 galvenie partneri, kas Vašingtona ir koncentrējusies uz paktēm ar.
“Ja mēs varam tinti 10 vai 12 no svarīgajiem 18, ir vēl viena svarīga 20 attiecības, tad es domāju, ka mums varētu būt, ka Darba diena ir iesaiņota tirdzniecībā,” sacīja Bessens, atsaucoties uz ASV svētkiem 1. septembrī.
Baltais nams ceturtdien ierosināja, ka jūlija termiņu var pagarināt, vai arī Trump varētu izvēlēties tarifu likmi valstīm, ja vienošanās nebūtu vienošanās.
Volstrītas galvenie indeksi, kas piektdien atgriezās piektdien, cerot uz darījumiem, zaudēja zināmu vietu pēc tam, kad Trump izsauca Kanādas sarunas.
– Agence France-Presse
