“Mums ir nopietnas šaubas par ienaidnieka atbilstību tās saistībām, ieskaitot pamieru, mēs esam gatavi reaģēt ar spēku”, ja viņš atkal uzbruka, viņš piebilda, sešas dienas par pamieru, kuru paziņoja ASV prezidents Donalds Trumps.
Konflikts ir grabējis jau drebošās attiecības starp Irānu un ANO starptautisko atomenerģijas aģentūru.
Irāna ir noraidījusi IAEA lūgumu pārbaudīt tās bombardētās kodolenerģijas vietas, apsūdzot tā vadītāju Rafaelu Grossi par “viņa pienākumu nodošanu”, nenosodot Izraēlas un ASV uzbrukumus.
Irānas likumdevēji šonedēļ nobalsoja par sadarbību ar aģentūru.
Ārlietu ministrs Abbas Araghchi sauca Grossi lūgumu apmeklēt mērķtiecīgos objektus par “bezjēdzīgu” un, iespējams, ļaundabīgu nodomu ”.
Teherāna arī minēja 12. jūnija IAEA rezolūciju, kritizējot Irānas kodolieroču caurspīdīgumu kā ieganstu, ko Izraēla izmantoja, lai attaisnotu savu ofensīvas uzsākšanu nākamajā dienā.
Satrice izraisīja asu pārmetumu no Vācijas un Argentīnas, Grossi dzimtenes.
“Es atzinīgi vērtēju ģenerāldirektoru Rafaelu Grossi un viņa komandu par viņu nepielūdzamo profesionalitāti. Draudi pret viņiem no Irānas ir ļoti satraucoši, un viņiem ir jāapstājas,” uz xhann Wadephul rakstīja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadepuls.
Argentīnas ārlietu ministrija sacīja, ka tā “kategoriski nosoda draudus pret viņu, kas nāk no Irānas”.
Nav norādīts, uz kuriem draudiem viņi atsaucas, wager Irānas īpaši konservatīvi Kayhan Laikraksts nesen apgalvoja, ka dokumenti parādīja, ka Grossi ir Izraēlas spiegs.
“Tāpēc oficiāli jāpaziņo, ka viņš tiks tiesāts un izpildīts pēc ierašanās Irānā par spiegošanu Mossad un piedalīties mūsu valsts apspiesto cilvēku slepkavībā,” teikts laikrakstā.
“Kompensācija”
Vēstulē ANO galvenajam Antonio Guterress Irānas ārlietu ministrs Abbas Araghchi pieprasīja, lai Drošības padome oficiāli turētu Izraēlu un Amerikas Savienotās Valstis, lai vainotu karā, “un atzīst viņu turpmāko atbildību, ieskaitot kompensācijas un reparāciju samaksu”.
Amerikas Savienotās Valstis veica streikus trīs galvenajās telpās, kuras tika izmantotas Irānas atomu programmai.
Trumps ir apdraudējis turpmākus streikus, ja Irāna bagātina urānu līdz līmenim, kas spēj ražot kodolieročus.
IAEA paziņoja, ka Irāna iepriekš ir bagātinājusi urānu līdz 60%, kas ir krietni virs 3,67% ierobežojuma, ko noteikusi 2015. gada kodollīgums, no kura Trump vienpusēji izstājās sava pirmā termiņa laikā 2018. gadā.
Lai izveidotu ieroci, Irānai būtu jāprot bagātināt urānu līdz 90%.
Izraēla ir saglabājusi neskaidrību par savu atomu arsenālu, ne oficiāli neapstiprinot, ne noliedzot, ka tas nepastāv, wager Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts ir lēš, ka tam ir 90 kodolgalviņas.
“Jauns ceļš”
Irānas Veselības ministrija saka, ka karā ar Izraēlu tika nogalināti vismaz 627 civiliedzīvotāji un 4900 ievainoti.
Irānas atriebības raķešu uzbrukumi Izraēlai nogalināja 28 cilvēkus, apgalvo Izraēlas varas iestādes.
Kara laikā Irāna arestēja desmitiem cilvēku, kuru tā apsūdzēja par Izraēlas spiegošanu, sakot, ka tā konfiscēja aprīkojumu, ieskaitot dronus un ieročus.
Irānas parlaments nobalsoja par to, lai aizliegtu nesankcionētu sakaru aprīkojuma izmantošanu, ieskaitot tehnoloģiju miljardiera Elona Muska Starlink satelīta interneta pakalpojumu, sacīja oficiālā ziņu aģentūra Irna.
Nedēļas nogalē Vašingtonas sūtnis uz Turciju sacīja, ka Irānas un Izraēlas karš varētu bruģēt ceļu jauniem Tuvajiem Austrumiem.
“Tas, kas tikko notika starp Izraēlu un Irānu, ir iespēja mums visiem pateikt:“ Laiks. Izveidosim jaunu ceļu ”,” vēstnieks Toms Baraks, kurš ir arī ASV īpašais sūtnis Sīrijā, sacīja ziņu aģentūrai Anadolu štatā.
“Tuvie Austrumi ir gatavi jaunam dialogam, cilvēkiem ir apnicis tas pats vecais stāsts,” viņš piebilda.
-Agence France-Presse
