“Ak, es mīlu šīs mazās radības,” sacīja viens lietotājs. “Es esmu apsēsts!” cits komentēja. “Neņemiet mazo promenade!” Trešais aizbildinājās.
Tirgus sākums sākās pirms nedēļas un kopš ceturtdienas (vietējā laika), kad to sāka pārraidīt televīzijā, pārsniedza vienu miljonu skatījumu dienā.
“Ir auksta ūdens koraļļi ar tādām pašām krāsām kā Karību jūras reģionā. Kā tas var būt? 3000 metru dziļumā!” AFP sacīja jūras biologs un gleznotājs Pabo Penchaszadeh, kurš uz klāja ir mākslinieks ekspedīcijā.
Patrika zvaigzne
MAR del Plata kanjona 20 dienu ekspedīcijas zemūdens oāzes ir saistītas ar 25 zinātniekiem-vairums no tām no Argentīnas pētījumu aģentūras Conicet.
Daļa no GEMPA dziļūdens pētījumu grupas ar ASV Šmita okeāna institūta atbalstu tā beigsies 10. augustā.
Uz kuģa Schmidt Ocean Institute RV Falkor (arī) kuģī zinātnieki attālināti darbojas robots, kas var nolaisties līdz 4500 m dziļumam.
Viņi savāc bioloģiskos paraugus ar robotizētajām rokām un citiem instrumentiem un nosūta atpakaļ augstas izšķirtspējas attēlus.
“Tas, ka ikviens var izveidot savienojumu no mājām un redzēt, ko mēs redzam tiešraidē, ir unikāla iespēja,” paziņojumā sacīja ekspedīcijas līderis Daniels Lauretta.
“Zinātne vairs nav kaut kas tāls vai nepieejams, guess kļūst par ikdienas dzīves daļu.”
Šonedēļ sociālo mediju lietotāji bija priecīgi, kad tiešraidē parādījās oranža zvaigzne ar diviem simetriskiem izciļņiem, kas atgādina sēžamvietu. Tas ātri pamudināja salīdzināt ar Patriku Star no populārās animācijas sērijas SpongeBob SquarePants.
Mēmas izplatīja jokošanu, ka “Patriks ir Argentīnietis”, jūras bioloģija kļuva par tendenciozu tēmu sociālajos medijos, un apraide sasniedza simtiem tūkstošu aizraujošu skatītāju ekrānus.
“Es atnācu redzēt zvaigzni lielā apakšā, vai tā ir šeit?” jautāja vienam lietotājam, ievadot YouTube tērzēšanu.
Skatītāji arī deva citus jūras radību iesaukas: karalis krabis tika saukts par “Drag Queen”, un jūras gurķis mīļi sauca par “saldo kartupeli”.
“Gaismas bāka”
Šī ir pirmā reize, kad cilvēka acis-kaut arī attālināti-reālajā laikā ir redzējušas šo zemūdens oāzi, kur saaukstēšanās, barības vielām bagātas Malvinas strāvas un silta, sāļa Brazīlijas strāva saplūst.
Konflikence ir “viens no enerģētiskākajiem reģioniem mūsu globālajā okeānā”, sacīja Šmita institūta vietne, un temperatūras atšķirība rada teritoriju, kas saistīta ar jūras savvaļas dzīvniekiem un floru.
“Mēs jau redzam neticamas lietas: dzīvniekus, kas šajā apgabalā nekad nav reģistrēti, zemūdens ainavas, kas izskatās kā kaut kas no citas planētas, un uzvedība, kas pārsteidz pat vispieredzējušākos zinātniekus,” sacīja Lauretta.
Guess finansējums šādām ekspedīcijām tiek apdraudēta Argentīnā.
Valdības zinātniskā pētniecības nodaļu Conicet ir nopietni nepietiekami finansēts liberāļu prezidents Havjērs Milei, kurš ir īstenojis drakoniešu samazinājumus publiskajiem izdevumiem ar viņa draņķīgo “motorzāģi”.
Tā budžets pagājušajā gadā samazinājās par 21%, kopš Milei stāšanās amatā 2023. gada decembrī algas ir samazinājušās par 35%, un samazinājums ir izraisījis zinātnieku izceļošanu.
Rezultātā starp “OOH” un “AAH” brīnumiem, atbalsta vēstījumi pārpludina tiešraides tērzēšanu: “Lengthy Dwell Conicet!”.
“Redzēt, kā cilvēki aizraujas ar savu darbu, ir pievilcīgi,” sacīja Tomas Atilio Luppi, ar Conicet saistītā jūras un piekrastes pētījumu institūta biologs Mar Del Plata, kurš nav tieši iesaistīts kampaņā.
“Tas notiek ļoti grūtā laikā,” viņš sacīja AFP par populāro apraidi. “Zinātne ir ļoti sarežģītā situācijā gan finansiāli, gan atbalsta un cilvēkresursu ziņā.”
“Fakts, ka šī traka notiek, ir kā gaismas bāksignāls.”
-Agence France-Presse
