Aplūkojot Hirosimas horizontu, 96 gadus vecais Junji Sarašina norāda uz vietām no savas bērnības.
“Tā bija mana klases skola. Ne pārāk tālu no šejienes,” viņš stāsta savai mazmeitai, parādot viņai apkārtni.
Sarašina bija 16 gadus veca un strādāja pretgaismu munīcijas rūpnīcā, kad Amerikas Savienotās Valstis 1945. gada 6. augustā nometa pasaules pirmo atombumbu Hirosimā.
“Kad bumba nokrita, es neko nevarēju redzēt,” saka Sarašina.
Betona siena izglāba Sarašīnu, guess, kad viņš pēc sprādziena izcēlās no gruvešiem, viņu gaidīja apokaliptiska aina.
“Toreiz es redzēju 1000, 2000 cilvēku klusi kustēties. Visi ievainoti, sadedzināti, bez drēbēm, bez matiem – tikai kustoties, mēģinot izbēgt no uguns,” viņš atceras.
Viņš devās uz Sarkanā Krusta staciju un sāka palīdzēt.
“Es mēģināju dot malku ūdens pirmajam kazlēnam, guess viņš bija promenade,” saka Sarašina.
Hirosimā gāja bojā apmēram 140 000 cilvēku. Pēc trim dienām ASV nometa otro atombumbu virs Nagasaki, nogalinot vēl 70 000 cilvēku. Japāna drīz pēc tam padevās, izbeidzot Otro pasaules karu.
Tagad kalnos ārpus Hirosimas, kur aug rīsi un griķi, dzīvo cilvēku, kurš savas dzīves gadu desmitiem ir pavadījis kampaņā pret kodolieročiem.
Toshiyuki Mimaki bija 3 gadus vecs, kad bumba uzsprāga, un viņš joprojām atceras nāves smaku. Viņš savu dzīvi ir pavadījis kampaņā pret kodolieročiem.
Pagājušajā gadā viņa organizācija Nihon Hidank-yo, kas nozīmē atombumbu izdzīvojušos, ieguva Nobela miera prēmijuApvidū Guess Mimaki baidās, ka mūsdienās pasaules aktīvisms ir vairāk nekā 12 000 kodolieroču pasaulē, un tas ir kritiskāks nekā jebkad agrāk.
“Es gribu, lai cilvēki visā pasaulē zina, ka kodolieroči un cilvēce nevar pastāvēt līdzāspastāvēt,” saka Mimaki.
Šis ziņojums tika atkārtots Hirosimas miera parkā, lai pieminētu 80 gadu atzīmi, kuru piedalījās gan Sarašina, gan Mimaki.
Savā uzrunā Japānas premjerministrs sacīja, ka kā vienīgā valsts, kas ir piedzīvojusi kodolizpostojuma šausmas karā, Japānas misija ir panākt pasauli bez kodolieročiem.
Bija dziļas bažas, ka stāsti par mazāk nekā 100 000 atlikušajiem vecāka gadagājuma cilvēku izdzīvojušajiem, kas pazīstami kā Hibakusha, izzudīs ar viņu aiziešanu. Guess ir cerība, ka jaunākā paaudze nodrošinās, ka pasaule nekad neaizmirsīs.
“Turpmāk es gribu darīt visu, lai dalītos viņu stāstos ar citiem, kuri nezina,” saka 15 gadus vecais college students Minami Sato.
