Izraēlas drošības kabinets ceturtdien tiekas, lai izlemtu, vai pasūtīt pilnīgu militāro pārņemšanu Gazas joslā – ANO teiktais riskētu “katastrofālas sekas”.
Izraēlas plašsaziņas līdzekļi saka, ka premjerministrs Benjamins Netanjahu to uzskata par vienīgo veidu, kā iznīcināt Hamas un bezmaksas ķīlniekus, kurus joprojām tur grupa pēc pamiera sarunu sabrukuma.
Tomēr ziņojumi saka, ka militārpersonu vadītājs un daži ministri nepiekrīt, brīdinot, ka šāds solis varētu būt postošs ķīlniekiem un Palestīnas civiliedzīvotājiem.
ANO augstākā amatpersona Miroslavs Jenča šonedēļ ANO Drošības padomei sacīja, ka tas būs pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un ir “dziļi satraucoša” izredzes.
Izraēlas militārpersonas šobrīd kontrolē apmēram trīs ceturtdaļas Gazas. Lielākajai daļai Gazas iedzīvotāju jau ir pārvietojusi karš, un vēl daudzi citi būtu sakausēti, ja armija pārņemtu atlikušās teritorijas.
Plānots, ka augstāko valdības ministru drošības kabinets tiksies ceturtdien plkst. 18:00 vietējā laikā (15:00 GMT).
Pēc Izraēlas plašsaziņas līdzekļu domām, desmitiem tūkstošu Izraēlas karavīru būtu jānosūta uz Gazu, lai veiktu pārņemšanu.
Ziņojumos teikts, ka plāns sākotnēji ir vērsts uz pilnīgas kontroles pārņemšanu pār Gazas pilsētu, pārceļot savu vienu miljonu iedzīvotāju tālāk uz dienvidiem. Spēki arī pārņemtu kontroli pār bēgļu nometnēm Gazas centrālajā daļā un apgabalos, kur tiek uzskatīts, ka ķīlnieki tur.
Ziņojumos teikts, ka otra uzbrūkoša notiks nedēļas vēlāk paralēli humānās palīdzības palielināšanai.
ASV vēstnieks Izraēlā Maiks Huckabejs sacīja, ka Fox Information stāstīja, ka būs ievērojama izplatīšanas vietu palielināšana, ko pārvalda Izraēlas un ASV atbalstītais Gazas humānais fonds (GHF).
GHF ir stingri kritizējis ANO un palīdzības aģentūras, kuras ir apsūdzējušas to par haotisko un piespiedu izsalkušajiem palestīniešiem bīstamos apstākļos nobraukt lielus attālumus, lai mēģinātu iegūt pārtiku.
Simtiem ir nošauti miruši četrās vietās, kuras vada GHF kopš tā sākšanas maijā. Hamas pārvaldītā veselības ministrija un liecinieki ir apsūdzējuši Izraēlas spēkus par atbildību. Izraēlas aizsardzības spēki (IDF) ir noliedzis mērķauditorijas atlasi civiliedzīvotājus, sakot, ka karavīri ir izšāvuši brīdinājuma šāvienus, lai saglabātu pūļus atpakaļ vai reaģētu uz draudiem.
Karš ir radījis humāno katastrofu Gazā, no kuriem lielākā daļa neatbalstīto ekspertu saka, ka tā ir bada vietā pārtikas patēriņa ziņā. Teritorija piedzīvo arī masu trūkumu, pateicoties Izraēlai noteikto smago ierobežojumu dēļ – kaut kas, pēc tā teiktā, ir paredzēts Hamas vājināšanai.
Tiek ziņots, ka Netanjahu pēdējās dienās ir izlēmis par Gazas iekarošanu, palielinot spriedzi ar militāriem priekšniekiem.
Otrdien, tikšanās laikā ar Netanjahu, tiek apgalvots, ka IDF štāba priekšnieks Eyal Zamir ir brīdinājis, ka Gazas kontrole var ieslodzīt karaspēku un vēl vairāk apdraudēt ķīlniekus. Tiek ziņots, ka viņš ir iesniedzis alternatīvu plānu, kas saistīta ar atlikušo Hamas cietokšņu apņemšanu, nevis pilnu nodarbošanos.
Izraēlas plašsaziņas līdzekļi saka, ka, neskatoties uz dažām šaubām, paredzams, ka drošības kabinets apstiprinās Netanjahu plānu.
Ķīlnieku ģimenes ir reaģējušas ar trauksmi, baidoties, ka šāda rīcība varētu viņu sagūstīt viņu nogalināšanā.
ASV prezidents Donalds Trumps otrdien paziņoja, ka Gazas pārņemšana ir “patiešām līdz Izraēlai”. ASV vairākus mēnešus ir starpniecībā netiešās pamiera sarunās starp Izraēlu un Hamas, wager sarunas pārtrauca pirms divām nedēļām.
Karš sākās pēc tam, kad Hamas 2023. gada 7. oktobrī uzbruka Izraēlai, nogalinot apmēram 1200 cilvēkus un aizvedot 251 atpakaļ uz Gazu kā ķīlniekiem. Izraēla uzsāka milzīgu militāro ofensīvu, reaģējot, kurā ir nogalināti vismaz 61 158 palestīnieši, liecina Gazas Veselības ministrija.
