Visticamāk, vismaz militārās dienas prasīs izsaukt rezerves spēkus, veikt karaspēka izvietošanu, lai virzītos uz Gazas pilsētu un ļautu piespiedu evakuēt desmitiem tūkstošu palestīniešu no jaunajiem kaujas apgabaliem.
Ministru kabinets apstiprināja arī piecus kara izbeigšanas principus, ieskaitot:
- Hamas atbruņošana;
- Visu 50 ķīlnieku atgriešanās, no kuriem 20 tiek uzskatīts, ka tie ir dzīvi;
- Gazas demilitarizācija;
- Izraēlas drošības kontrole pār anklāvu;
- Alternatīvas civilās administrācijas izveidošana, kas neietver ne Hamas, ne Palestīnas iestādi, konkurējošo, rietumu atbalstīto ķermeni, kas izmanto ierobežotu kontroli okupētās Rietumkrasta daļās.
Izraēlas militārpersonas ir teikušas, ka tā jau ir iekarojusi apmēram 75% Gazas. Piekrastes josla, kas stiepjas no Gazas pilsētas ziemeļos līdz Khan Younis dienvidos, ir galvenā teritorija, kas atrodas ārpus Izraēlas kontroles.
Daudzi no diviem miljoniem palestīniešu Gazā, ieskaitot tos, kas pārvietoti no savām mājām teritorijā, ir iespiedušies teltīs, maiņas patversmēs un dzīvokļos šajās teritorijās.
Netanjahu iepriekš sacīja, ka Izraēla plāno pārņemt kontroli pār visu Gazu, aizraujot Izraēlas militārpersonas un brīdinājumus, ka operāciju paplašināšana varētu apdraudēt tur turētos ķīlniekus un nogalināt vairāk Palestīnas civiliedzīvotāju.
Pirms drošības kabineta sanāksmes viņš izteica komentārus intervijā Fox Information.
Viņi nāca kā sarunas, lai sasniegtu pamieru, un ķīlnieku atbrīvošana ir saskārusies ar strupceļu, Izraēlas un Hamas amatpersonām vainojot viens otru par strupceļu.
Jautāts, vai Izraēla pārņems visu Gazu, viņš atbildēja: “Mēs plānojam”.
Netanjahu sacīja, ka solis “nodrošinās mūsu drošību”, noņems Hamas no varas un dod iespēju nodot Gazas civilo pārvalde uz citu pusi.
“Mēs vēlamies atbrīvot sevi un Gazas iedzīvotājus no šausmīgā Hamas terora,” viņš teica fragmentā no intervijas, nesniedzot sīkāku informāciju par plānotu operāciju.
Premjerministrs tomēr ierosināja, ka Izraēla nebija ieinteresēta saglabāt pastāvīgu kontroli pār visu anklāvu.
“Mēs nevēlamies to paturēt,” viņš piebilda. “Mēs nevēlamies to pārvaldīt. Mēs nevēlamies tur atrasties kā pārvaldes institūcija. Mēs vēlamies to nodot arābu spēkiem.”
Fox Information publicētajā fragmentā Netanjahu piedāvāja dažas specifikas par viņa plānu.
Daži analītiķi ir teikuši, ka viņš ir draudējis paplašināt ofensīvu, lai piespiestu Hamas piedāvāt piekāpšanos pamiera sarunās.
Hamas šodien paziņojumā sacīja, ka Netanjahu komentāri “atspoguļo skaidru sarunu kursa apvērsumu un skaidri atklāj patiesos motīvus, kas saistīti ar viņa izstāšanos no pēdējās kārtas”.
Izraēlas militārās darbības paplašināšana arī būtu izaicinājusi daudzas citas valstis, kas mudina izbeigt gandrīz divu gadu karu Gazā.
Pēdējo nedēļu laikā Izraēla ir izdarījusi pieaugošu spiedienu no dažiem ilgstošiem sabiedrotajiem, lai darītu vairāk, lai novērstu bada krīzi anklāvā.
Izraēlas militārpersonas štāba priekšnieks, ģenerālleitnants Ejals Zamirs, ir atgriezies pret plānu, saskaņā ar četrām Izraēlas drošības amatpersonām, kuras runāja par anonimitātes nosacījumu, lai apspriestu jutīgus jautājumus.
Viņu sacīja, ka viņš ir dalījies bažās par rezervistu izsīkumu un piemērotību un par militāro spēku, kas kļūst atbildīgs par miljoniem palestīniešu pārvaldību.
Pēc trim amatpersonām militārā vadība dod priekšroku jaunai pamierināšanai, nevis cīņai.
Lielākā daļa ministru uzskatīja, ka militārpersonu izvirzītie alternatīvie priekšlikumi neradīs Hamas sakāvi vai ķīlnieku atbrīvošanu, teikts Netanjahu biroja paziņojumā.
Iepriekšējos kara posmos Netanjahu un Izraēlas militārpersonas sadūrās par stratēģiju.
Jaunākā epizode, šķiet, bija visnozīmīgākā demonstrācija, kopš valdība februārī iecēla Zamiru.
Tajā laikā pārvaldes koalīcijas locekļi cerēja, ka viņš būs vairāk saskaņots ar viņu pieeju nekā viņa priekšgājējs. Tomēr pēdējās dienās viņu ir kritizējuši daži valdības atbalstītāji.
Izraēlas militārpersonas šodien publiskoja Zamira komentārus, kuros viņš teica, ka “debašu kultūra” ir “būtiska IDF vispārējās kultūras sastāvdaļa – gan iekšēji, gan ārēji”, atsaucoties uz Izraēlas aizsardzības spēkiem.
“Mēs turpināsim izteikt savu nostāju bez bailēm,” viņš piebilda. “Tādas ir cerības, ka mums ir arī mūsu komandieri. Atbildība ir šeit, tieši pie šī galda.”
Militārpersonas uzskata, ka tā varētu sagrābt atlikušās Gazas daļas dažu mēnešu laikā, wager, izveidojot sistēmu, kas līdzīga tai, kuru tā pārrauga Izraēlas okupētajā Rietumkrastā, būtu nepieciešama līdz piecu gadu ilgai ilgstošai kaujai, sacīja trīs drošības amatpersonas.
Šīs nedēļas sākumā Netanjahu birojs paziņojumā paziņoja, ka Izraēlas militārpersonas izpildīs jebkuru drošības kabineta pieņemtu lēmumu.
Izraēlas opozīcijas locekļi un Hamas un Palestīnas islāma džihāda turēto ķīlnieku ģimenes ir brīdinājušas nepaplašināt militāro operāciju.
“Gazas iekarošana ir slikta operatīva ideja, slikta morāla ideja un slikta ekonomiska ideja,” žurnālistiem vakar pēc tikšanās ar Netanjahu žurnālistiem sacīja parlamenta opozīcijas vadītājs Yair Lapid.
Ķīlnieku ģimenes uztraucas, ka Izraēlas kontroles paplašināšana var likt militārpersonām netīšām nogalināt savus mīļos vai Hamas, lai tās izpildītu.
2023. gada 7. oktobra laikā tika nogādāti apmēram 250 cilvēku, Hamas vadītais uzbrukums Izraēlai, un nebrīvē ir nogalināti vairāk nekā trīs desmiti ķīlnieku, liecina izmeklēšana, ko veica izmeklēšana New York InstancesApvidū
Izraēlas varas iestādes ir teikušas, ka tiek uzskatīts, ka līdz 20 ķīlniekiem Gazā ir dzīvi. Viņi saka, ka arī 30 citu ķermeņi tiek turēti teritorijā.
“Hamas ir brutāla teroristu organizācija, un viņi nogalinās ķīlniekus, ja militārpersonas nonāks pie viņiem,” sacīja Elhanans Danino, kura dēlu Ori nogalināja viņa sagūstītāji pirms gada, kad Izraēlas karavīri darbojās netālu no tuneļa Gazas dienvidu daļā, kurā viņš tika turēts.
“Katru brīdi, kad viņi tiek turēti tur – badā, pakļauj savu dzīvību,” piebilda Danino. “Es negribu redzēt, ka citi ķīlnieki mirst tāpat kā mūsu dēls.”
Palestīnas civiliedzīvotājiem iespēja, ka Izraēla varētu saasināt savu darbību, ir palielinājusi bailes, ka var nogalināt vēl daudzus iedzīvotājus un ka viņu jau nožēlojamie dzīves apstākļi Gazā varētu pasliktināties.
“Viņi runā par okupācijas apgabaliem, kas ir piepildīti ar tik daudziem cilvēkiem,” sacīja 34 gadus vecais Mukhlis al-Masri, kurš bija spiests pamest savas mājas Gazas ziemeļos un tagad atrodas Khan Younis.
“Ja viņi to izdarīs, notiks neaprēķināma nogalināšana. Situācija būs bīstamāka, nekā jebkurš var iedomāties.”
Pirmdien Al-Masri sacīja, ka viņa brālis, vīramāte un četri brāļadēli un brāļameitas ir nogalināti un ka viņa māsa ir nopietni ievainota, kad Khan Younis tika bombardēts ar skolu pagriezto skatītāju.
Viņš sacīja, ka viņš uzturas teltī netālu no Al-Nasr slimnīcas pilsētā, lai būtu netālu no savas māsas, kura atrodas tur intensīvās terapijas nodaļā.
Izraēlas militārpersonas lūdza vairāk informācijas par bombardēšanu, wager nesniedza turpmāku komentāru.
Militārie spēki ir teikuši, ka tās streiki ir vērsti uz kaujiniekiem un viņu ieroču infrastruktūru Gazā un uzsvēra, ka Hamas ir iestrādājusi civilās telpās.
Šis raksts sākotnēji parādījās The New York TimesApvidū
Raksta: Adam Rasgon, Natan Odenheimer, Ronen Bergman un Isabel Kershner
Fotogrāfijas: Saher Alghorra
© 2025 The New York Instances
