Paredzams, ka aizsardzība un tirdzniecība būs diskusiju centrā starp premjerministru Entoniju Albānieti un viņa Kivi kolēģi Kristoferu Luksonu, kad pāris sestdien tiekas Kvīnstaunā.
Iespējams, ka arī abas tautas turpina reaģēt uz humāno krīzi Gazā, un, visticamāk, tiks apspriests arī palestīniešu valsts atzīšanas jautājums, pēc tam, kad abi līderi runāja ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par šo jautājumu šonedēļ.
Ne Austrālija, ne Jaunzēlande nav noteikusi laika grafiku Palestīnas štata atpazīšanai, neskatoties uz citām līdzīgi domājošām valstīm, ieskaitot Franciju, Kanādu un Apvienoto Karalisti, visi signalizēja, ka viņi to darīs Apvienoto Nāciju Organizācijas sanāksmē nākamajā mēnesī.
Albāniešu kungs ceturtdien atzīmēja, ka tas būtu viens no apspriestajiem jautājumiem.
“Bez šaubām, arī mūsu sadarbība starptautiskos jautājumos, ieskaitot… mēs esam publiskojuši vairākus kopīgus paziņojumus kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm Tuvajos Austrumos,” viņš sacīja žurnālistiem.
Aizsardzība un tirdzniecība, visticamāk, būs liela darba kārtībā. (ABC ziņas: Lūks Stefensons)
Aizsardzība būs galvenā sarunās
Sarunas starp Austrāliju un Jaunzēlandi notiek katru gadu, un valstis pārmaiņus veic viesu apmeklējumus.
Ārpus tā abi līderi ir tikušies vairāku samitu malā, padarot to par savu septīto tikšanos.
Austrālijas Nacionālās universitātes aizsardzības analītiķe Dženifera Pārkere sacīja, ka aizsardzība atkal būs centrālais diskusijas punkts, ieskaitot iepirkumu.
Viņa spekulēja, ka Jaunzēlande šonedēļ varētu ievērot Austrālijas lēmumu piešķirt lielu līgumu Japānas Mitsubishi Heavy Industries, lai izveidotu jaunus karakuģus.
“Es domāju, ka Jaunzēlande, visticamāk, ir ļoti iespējams, ja vien viņiem nav cenu, kas nav paredzēta tirgū, pieņem lēmumu iegādāties arī Mogami fregatu,” viņa sacīja.
“Viņu divas ANZAC klases fregates… ir tāda pati problēma, kādu dara mūsējie. Viņi ir veci, viņi ir pārmērīgi izmantoti un tie ir jāaizstāj.”
Pārkeres kundze sacīja, ka pāris, visticamāk, arī apspriedīs aizsardzības izdevumus, ņemot vērā globālo spiedienu, it īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm, to palielināt – lai gan viņa sacīja, ka to varētu izdarīt privāti, lai izvairītos no turpmākiem jautājumiem par Austrālijas tēriņiem.
Jaunzēlande ir apņēmusies palielināt savus tēriņus līdz aptuveni 2 procentiem no IKP astoņu gadu laikā, savukārt Austrālijas prognoze ir aptuveni 2,33 procenti, kas ir daudz lielāks dolāru rādītājs, ņemot vērā ekonomikas lielumu.
Analītiķis arī cerēja, ka pāris pārrunās viņu “pieaugošo saskaņošanu” attiecībā uz Ķīnas izturēšanos reģionā un izmaiņām Amerikas Savienotajās Valstīs.
Entonijs Albānietis īsās ekskursijas ietvaros tiksies arī ar galvenajiem biznesa vadītājiem. (ABC ziņas: Lūks Stefensons)
Pirms apmeklējuma kungs Luksons izlaida paziņojumu, kurā uzsvēra alianses stiprumu.
“Mūsdienu neskaidrajā pasaulē viena noteiktība ir tāda, ka Austrālijas-Jaunzēlandes attiecības ir pamatieži, kad mēs skatāmies uz pasauli,” viņš teica.
Albānijas kungs pārsteidza līdzīgu toni.
“Kā kaimiņi, draugi un ģimenes locekļi, obligācijas starp mūsu valstīm, mūsu ekonomiku un mūsu kopienām ir nepārspējamas,” viņš teica paziņojumā.
Tirdzniecības saites, kas jāuzsver
Papildus oficiālām divpusējām sarunām Albāniešu kungs, kuram pievienosies viņa partneris Jodie Haydon -, sagaidāms, ka tiksies ar biznesa vadītājiem, apmeklēs Anzaka piemiņas dievkalpojumu un saņems ieskatu dabā.
Pirms sanāksmes abi vadītāji arī uzsvēra savu vēlmi veicināt ekonomiskās saites.
“Ar divvirzienu tirdzniecību 32 miljardu dolāru apmērā es ceru pārrunāt, ko mēs vēl varam darīt, risinot ekonomiskos izaicinājumus abās Tasmana pusēs,” sacīja Luksons.
Albāniešu kungs sacīja, ka viņš cer pārrunāt, kā tautas varētu “strādāt kopā, lai balstītos uz mūsu vienoto ekonomikas tirgu, modernizētu uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu, padziļinātu mūsu aliansi un atbalstītu mūsu Klusā okeāna partnerus”.
Kaut arī abi vadītāji ir uzsvēruši ilgstošo un ciešo draudzību starp valstīm, iepriekšējās sanāksmēs – tostarp citos vadītājos – ir parādījušās domstarpības, it īpaši par Austrālijas politiku, lai deportētu Kiwi noziedzniekus, pat ja viņi ir pavadījuši lielāko daļu savas dzīves Austrālijā.
