Azerbaidžānas un Armēnijas vadītāji parakstīja vienošanos, kuras mērķis bija izbeigt konfliktu gadu desmitiem, jo piektdien Baltajā namā viņus uzņēma prezidents Donalds Trumps.
Azerbaidžānas prezidents Ilham Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pashinyan paspieda rokas pēc tam, kad ASV prezidents šo notikumu raksturoja kā “vēsturisku”.
“Ir pagājis ilgs laiks,” Trump sacīja par vienošanos, kas no jauna atver dažus galvenos transporta ceļus starp valstīm un palielinās ASV ietekmi reģionā.
Azerbaidžāna un Armēnija cīnījās par Nagorno-Karabahu, etniski armēņu anklāvu Azerbaidžānā, astoņdesmitajos un 1990. gados, un kopš tā laika vardarbība ir uzliesmojusi gadu laikā.
Piektdien Trumps sacīja, ka Armēnija un Azerbaidžāna ir apsolījuši pārtraukt visas cīņas “Eternally”, kā arī atvērt ceļojumus, biznesa un diplomātiskās attiecības.
“Mēs šodien nodibinām mieru Kaukāzā,” sacīja Alijevs. “Mēs zaudējām daudzus gadus, kad esam noraizējušies par kariem un okupāciju un asinsizliešanu.”
Pashinyan parakstīšanu sauca par “nozīmīgu pagrieziena punktu” attiecībās starp abām valstīm.
“Trīsdesmit piecus gadus viņi cīnījās, un tagad viņi ir draugi un viņi ilgi būs draugi,” pasākumā sacīja Trumps.
Baltais nams sacīja, ka darījuma ietvaros ASV arī palīdzēs izveidot galveno tranzīta koridoru, kas tiks nosaukts par Trumpa ceļu uz starptautisko mieru un labklājību.
Maršruts savienos Azerbaidžānu un tā autonomo Nakhchivan Excrave, kurus atdala Armēnijas teritorija. Agrāk Alijevs ir pieprasījis, lai Armēnija savai valstij piešķirtu dzelzceļa koridoru Nakhichevanam.
Armēnija vēlējās kontrolēt ceļu, un Azerbaidžānas līderis pagātnē ir draudējis paņemt koridoru ar spēku. Jautājums ir apturējis un apstādinājis iepriekšējās miera sarunas.
Abi vadītāji visu sanāksmes laikā slavēja Trumpu un viņa komandu: “Prezidents Trumps sešu mēnešu laikā izdarīja brīnumu,” sacīja Alijevs.
Trumps sacīja, ka ir arī parakstījis divpusēju līgumu ar abām valstīm, lai paplašinātu enerģijas un tehnoloģiju tirdzniecību.
ASV prezidents ir mēģinājis veikt miera darījumus starp vairākām karojošām valstīm otrā termiņa laikā.
Piektdienas samits nozīmē arī ASV paplašināt savu ietekmi reģionā uz Krievijas rēķina. Vairāk nekā gadsimtu Kremlis tur ir spēlējis varas un miera brokera lomu.
Pavisam nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir darbojies kā galvenais starpnieks konfliktā. Pēdējo līgumu, ko parakstīja Alijevs un Pashinyan, izstrādāja Putins.
Kad Trump tagad apvieno abas valstis, Putins lielākoties ir atstumts. Maskava ir strādājusi, lai savas intereses ievietotu miera sarunās, taču abas puses atteicās no šiem priekšlikumiem par labu amerikāņu risinājumam.
Paziņojums piektdien nāca neilgi pirms Trump paziņoja, ka nākamnedēļ tiksies ar Putinu sarunām Aļaskā.
