Zelenskyy arī mudināja Ukrainas sabiedrotos veikt “skaidrus pasākumus” ilgtspējīga miera panākšanai, zvana laikā ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Starmeru.
Nacionālās drošības konsultanti no Kijevas sabiedrotajiem-ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, ES valstis un Lielbritānija-sestdien pulcējās Lielbritānijā, lai saskaņotu viņu uzskatus pirms Putina-Trumpa samita.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, sekojot telefona zvaniem ar Zelenskyy, Starmer un vācu kancleri Frīdrihu Merzu, sacīja, ka “Ukrainas nākotni nevar izlemt bez ukraiņiem” un ka arī Eiropai bija jāiesaista sarunās.
Vēlāk sestdien, savā vakara uzrunā, Zelenskyy piebilda: “Šim karam jābūt godīgam beigas, un Krievijai ir jābeidz karš, kas sākās.”
“Centīgs miers”
Trīs sarunu kārtas starp Krieviju un Ukrainu šogad nav spējušas nest augļus, un joprojām nav skaidrs, vai samits varētu tuvināt mieru tuvāk, jo karojošās puses pozīcijas joprojām ir tālu viena no otras.
Kopš Krievija 2022. gada februārī tika nogalināti desmitiem tūkstošu cilvēku, ir nogalināti kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un miljoniem bija spiesti bēgt no savām mājām.
Putins ir pretojies vairākiem zvaniem no Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas un Kijevas par pamieru.
Putins, bijušais VDK virsnieks, kas bija pie varas Krievijā, vairāk nekā 25 gadus, šajā posmā ir izolējis sarunu rīkošanu ar Zelensky.
Ukrainas līderis ir uzstājies uz trīsvirzienu samitu un bieži ir teicis, ka tikšanās Putins ir vienīgais veids, kā panākt progresu miera virzienā.
Tālu no kara
Samits Aļaskā, tālajā ziemeļdaļā, kuru Krievija 1867. gadā pārdeva Amerikas Savienotajām Valstīm, būtu pirmā starp ASV un Krievijas prezidentiem, kopš Džo Baidens tikās ar Putinu Ženēvā 2021. gada jūnijā.
Deviņus mēnešus vēlāk Maskava nosūtīja karaspēku uz Ukrainu.
Zelenskyy par atrašanās vietu sacīja, ka tas ir “ļoti tālu no šī kara, kas plosās uz mūsu zemes, pret mūsu cilvēkiem”.
Kremlis sacīja, ka izvēle ir “loģiska”, jo Arktikas tuvumā esošā valsts atrodas uz robežas starp abām valstīm, un tieši šeit viņu “ekonomiskās intereses krustojas”.
Maskava ir arī uzaicinājusi Trumpu vēlāk apmeklēt savstarpēju vizīti Krievijā.
Trumps un Putins pēdējoreiz sēdēja kopā 2019. gadā G20 samita sanāksmē Japānā Trumpa pirmā termiņa laikā. Kopš janvāra viņi vairākas reizes ir runājuši pa tālruni ar Trumpu, mēģinot brokerot mieru Ukrainā, neveicot izrāvienu.
Piektdien Putins rīkoja zvanu kārtu ar sabiedrotajiem, ieskaitot Brazīliju, Ķīnu un Indiju, diplomātiskā uzplaukumā pirms Aļaskas samita.
40 minūšu telefona sarunā sestdien starp Putinu un prezidentu Luizu Inacio Lula Da Silva Brazīlijas līderis atkārtoja atbalstu dialogam “un mierīga risinājuma veikšanu”, sacīja viņa birojs.
ASV prezidents jau iepriekš bija uzlicis papildu tarifu Indijai par Krievijas naftas iegādi, lai Maskavu ielūgtu sarunās. Viņš arī draudēja uzlikt līdzīgu nodokli Ķīnai, wager līdz šim tas ir atturējies to darīt.
Cīņa turpinās
Krievija un Ukraina turpināja ieliet desmitiem dronu viens otra amatos, apmaiņā no uzbrukumiem sestdienas agrā stundā.
Autobuss, kas pārvadā civiliedzīvotājus, tika notriekts Ukrainas frontes pilsētā Khersonā, nogalinot divus cilvēkus un ievainojot 16.
Krievijas armija apgalvoja, ka ir paņēmusi Yablonovka, vēl vienu ciematu Doņeckas reģionā, visintensīvāko cīņu vieta austrumos un viens no pieciem reģioniem, ko Putins saka, ir daļa no Krievijas.
Pēc Krievijas lobīšanas no sestdienas rītā tika nogalināti četri cilvēki, paziņoja Ukrainas varas iestādes.
2022. gadā Kremlis paziņoja par četru Ukrainas reģionu – Doņecka, Luganskas, Zaporizhzhijas un Khersona – aneksiju, neskatoties uz to, ka viņiem nebija pilnīgas kontroles pār tiem.
Krievija iepriekš bija pievienojusi Krimas pussalu no Ukrainas 2014. gadā.
Kā priekšnoteikums jebkurai miera apmetnei, Maskava pieprasīja, lai Kijevs izvilktu savus spēkus no reģioniem un apņemas būt neitrālai valstij, izvairīties no Rietumu militārā atbalsta un jāizslēdz no pievienošanās NATO.
Kijevs sacīja, ka tas nekad neatzīs Krievijas kontroli pār savu suverēno teritoriju, lai gan tā atzina, ka, lai iegūtu zemi, kuru sagūstīja Krievija, būs jānāk caur diplomātiju, nevis kaujas laukā.
– Agence France-Presse
