Entonijs Albānietis ir paziņojis, ka Austrālija nākamajā mēnesī ANO oficiāli atpazīs Palestīnas valstiskumu, izaicinot stingro kritiku no Izraēlas un ebreju grupām.
Premjerministrs pirmdienas pēcpusdienā sniedza ilgi gaidīto paziņojumu preses konferencē Kanberā pēc tam, kad līdzīgas saistības veica citi Rietumu sabiedrotie, ieskaitot Lielbritāniju, Franciju un Kanādu.
“Šodien es varu apstiprināt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 80. sesijā septembrī Austrālija atzīs Palestīnas štatu,” žurnālistiem sacīja Albānieši.
“Austrālija atzīs palestīniešu tautas tiesības uz viņu pašu prognozēto par saistībām, kuras Austrālija ir saņēmusi no Palestīnas pašpārvaldes.
“Mēs strādāsim ar starptautisko sabiedrību, lai padarītu to par realitāti.”
Šīs saistības ietver teroristu grupu Hamas, kurai nav nozīmes nākamajā Palestīnas valstī, brīvo vēlēšanu un demilitarizācijas rīkošanu.
Albānieši sacīja, ka viņš ir izdarījis soli kā daļu no “koordinētiem globāliem centieniem” pēc runas ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Starmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Jaunzēlandes premjerministru Kristoferu Luksonu un Japānas premjerministru Šigeru Ishiba.
Viņš sacīja, ka ir arī pārrunājis šo jautājumu ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu un Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abbasu.
Premjerministrs Entonijs Albānietis (attēlā) ir paziņojis, ka Austrālija oficiāli atzīs Palestīnas valstiskumu, izaicinot stingro kritiku no Izraēlas
Albānieši sacīja, ka viņš ir izdarījis soli kā daļu no “koordinētiem globāliem centieniem” pēc runas ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Starmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Jaunzēlandes premjerministru Kristoferu Luksonu un Japānas premjerministru Šigeru Ishiba. Tomēr viņš nav runājis ar ASV prezidentu Donaldu Trumpu
Būtiski, ka tomēr albāņi joprojām nav runājuši ar ASV prezidentu Donaldu Trumpu.
ASV pieder ANO Drošības padomes pilnvaras uzlikt veto jebkuru lēmumu atzīt Palestīnu par valsti.
Austrālijas ārlietu ministrs Penijs Vongs, kurš preses konferencē parādījās kopā ar Albānieti, pastāstīja ASV valsts sekretāram Marco Rubio par Austrālijas nodomiem agrāk pirmdien “kā diplomātiskās pieklājības jautājums”.
Albānieši atspēkoja Netanjahu komentārus, ka Palestīnas atpazīšana nesniegs mieru.
“Divu valstu risinājums ir cilvēces labākā cerība izjaukt vardarbības ciklu Tuvajos Austrumos un izbeigt konfliktu, ciešanas un badu Gazā,” piebilda Albānieši.
“Starptautiskās sabiedrības redzējums par taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos vienmēr ietvēra divus štatus-dzīvojot līdzās starptautiski atzītām robežām.
“Izraēlas štats un Palestīnas stāvoklis ar drošību abu tautu iedzīvotājiem.”
Albānieši sacīja, ka atzīšana ir atkarīga no tā, vai Hamas nav lomu nevienas Palestīnas valsts nākotnē.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sašūpoja Austrāliju kā “apkaunojošu” par atbalstu Palestīnas valstij
“Šī ir viena no saistībām, kuras Austrālija ir meklējusi un saņēmusi no prezidenta Abbas un Palestīnas pašpārvaldes,” sacīja Albānieši.
Viņš sacīja, ka no Palestīnas pašpārvaldes ir saņēmis arī garantijas, ka tā demilitarizēs un rīkos vispārējās vēlēšanas.
Albānieši arī aicināja atgriezties ķīlniekos.
Wager Austrālijas ebreju (ECAJ) prezidenta Daniela Aghiona KC izpildpadomes padome Albānijas valdību sagrāva par sekām Palestīnas pašpārvaldei par šo solījumu izpildi.
“Galvenā paziņojuma kļūda ir tā, ka tā visus šos nosacījumus nosaka tikai uz solījumu, kas tiks izpildīts kādā nākotnē, un neko nesaka par to, kas notiks, ja šie nosacījumi netiks izpildīti,” sacīja Aghion KC kungs.
“Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka valdības paziņotā rīcība ir nodevība un atteikšanās no Izraēlas ķīlniekiem, kuri turpina gūt drausmīgus apstākļus Gazā, pat bez piekļuves Sarkanajam Krustam.
“Šis paziņojums viņiem nedod cerību uz atbrīvošanu. Tas atstāj Hamas bruņotu un kontrolē teritoriju, kā arī var pārgrupēties un aizmugurē, tādējādi radot nosacījumus nākamajam karam, nevis visaptverošam mieru.
“Austrālija tagad ir apņēmusies atzīt par valsts vienību, kurai nav saskaņotu robežu, nevienu valdību, kas efektīvi kontrolē tās teritoriju, un nav pierādīta spēja dzīvot mierā ar kaimiņiem.”
Saskaroties ar pārliecinošiem pierādījumiem, kas norāda uz pretējo, Netanjahu stingri noliedza apsūdzības, ka Izraēla ir vadījusi “bada politiku”, liedzot palestīniešiem piekļuvi pārtikai un humānajai palīdzībai (attēlā, badā palestīnieši, ieskaitot sievietes un bērnus, kuri tur podi, gaidot, lai saņemtu pārtiku, kuru sadalīja labdarības organizācija))
Agiona KC kungs piebilda, ka “Izraēla jutīsies nodarīta un pamesta ilgstoša sabiedrotā”.
“Palestīnas autoritāte jutīsies, ka klēpī ir atcelta milzīga diplomātiskā balva, neskatoties uz pastāvīgajām neveiksmēm reformā, demokratizēties un piekrist mierīgai līdzāspastāvēšanai līdzās ebreju valstij,” viņš piebilda.
“Hamas un citas islāmistu grupas redzēs, ka barbaritāte lielā mērā var izraisīt vēlamo politisko pārvērtību.”
Retu preses konferences laikā starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sacīja, ka tas ir “absurds” atzīt Palestīnas valstiskumu.
“Tas izaicina iztēli vai izpratni par to, kā saprātīgi cilvēki visā pasaulē, ieskaitot pieredzējušos diplomātus, valdības vadītājus un cienījamos žurnālistus, samazinās par šo absurdu,” viņš sacīja.
Netanjahu savos komentāros īpaši izcēla Austrāliju – kaut arī valsts nav oficiāli paudusi nostāju par atzinību, kā to ir izdarījusi Lielbritānija un Kanāda.
Viņš arī apgalvoja, ka Palestīnas valstiskums nesīs karu, nevis mieru.
“Lai Eiropas valstis un Austrālija gotos tajā truša caurumā, tāpat kā tas rada vilšanos, un es domāju, ka tas patiesībā ir apkaunojoši,” viņš teica.
Netanjahu arī stingri noliedza apsūdzības, ka Izraēla ir vadījusi “bada politiku”, liedzot palestīniešiem piekļuvi pārtikai un humānajai palīdzībai.
Tomēr milzīgais vairākums pierādījumu liecina, ka palīdzības ierobežojumi ir noveduši pie drausmīgās situācijas, kas pašlaik izspēlējas Gazā.
“Es to esmu publiski teicis un teicu tieši premjerministram Netanyahu – situācija Gazā ir pārsniegusi pasaules vissliktākās bailes,” pirmdien žurnālistiem sacīja Albānieši.
‘Ir zaudētas pārāk daudz nevainīgu dzīvību. Izraēlas valdība turpina izaicināt starptautiskās tiesības un noliedz pietiekamu palīdzību, pārtiku un ūdeni izmisīgiem cilvēkiem, ieskaitot bērnus.
“Šim svarīgajam palīdzībai ir jāļauj nokļūt pie cilvēkiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.”
Albānieši jau sen ir atbalstījuši divu valstu risinājumu.
Būdams jauns parlamenta deputāts, viņš vadīja protestus, līdzdibināja Palestīnas parlamentāros draugus, apmeklēja Gazas nometnes un kritizēja Izraēlu parlamentā.
1998. gadā viņš pat apsēdās un satikās, ar toreizējo liberālo parlamenta locekli Džo Hokeju, palestīniešu aktīvistu, kurš ir pagriezies pretī Yasser Arafat.
