Albānijas valdība ieguva pārliecību, ka tā varētu atpazīt Palestīnas valsti, pirms pagājušajā mēnesī tika risināts saruna par divu valstu risinājumu, kas izvirzīja jaunu ceļu, lai atrisinātu gadu desmitiem ilgu Tuvo Austrumu konfliktu.
Ņujorkas deklarācija jūlija beigās bija viens brīdis vienmērīgā impulsa veidošanas plūsmā, lai atzītu Palestīnas valsti.
Wager tas bija nozīmīgs brīdis.
Augsta līmeņa starptautiskā konferencē, ko vada Francija un Saūda Arābija, Tuvo Austrumu un Eiropas lielvaras, kas apņēmušās veikt “laika” un “neatgriezeniskus” pasākumus Palestīnas jautājuma nokārtošanai un divu valstu risinājuma ieviešanai.
Tajā pašā dienā Ņujorkas deklarācija tika nokārtota, Apvienotā Karaliste paziņoja par savu nodomu atpazīt Palestīnas štatu pēc Francijas pārcelšanās dažas dienas iepriekš.
Kanāda paziņoja par nodomu atpazīt nākamajā dienā, un tagad ir sekojusi arī Austrālija.
Kopš konflikta uzliesmojuma Gazā pēc Hamas 7. oktobra terora akta, starptautiskā sabiedrība ir strādājusi pie plāna, kas varētu sniegt mieru reģionā.
Ņujorkas deklarācijā ir noteikti plāna pamati, kurus varētu ievērot “Diena pēc” kara beigām Gazā, un Palestīnas pilnvaras rīkot demokrātiskas vēlēšanas, pieņemt demitarizētu valsti un reformēt tās skolas mācību programmu, lai veicinātu mieru.
Tās politika-saukta par vienu valsti, vienu valdību, vienu likumu, vienu pistoli-izprot programmu, lai gada laikā rīkotos vēlēšanas, lai izraisītu paaudžu atjaunošanu un atbalstītu Hamas atbruņošanos saskaņā ar noteiktu laika kadru.
Apmaiņā pretī Palestīnas iestādei tiks sniegts finansiāls atbalsts, turpinot savas reformas, saskaņā ar iestudētu plānu, kas, domājams, tiks sīkāk aprakstīts septembra ANO sanāksmē.
Lai atbalstītu Gazas rekonstrukciju, finansiālais atbalsts tiks veikts arī starptautiskā trasta fonda starpniecībā, un grupa atbalsta Arābu līgas plānu, kas atgūšanas centieniem nodrošinātu 53 miljardus dolāru.
Gazas atjaunošanas plānu atbalsta galvenās Eiropas un Tuvo Austrumu valstis. (Reuters: Mahmuds Issa)
Pēc pamiera palestīniešu varas pārejas administrācija nekavējoties tiktu izveidota, lai darbotos Gazā, izņemot Hamas no pārvaldības.
Lai nodrošinātu stabilitāti, tiks izvietoti starptautiski miera uzturēšanas spēki, kas varētu arī attīstīties, lai uzraudzītu jebkuru nākotnes miera līgumu.
Palestīnas pašpārvaldes ārlietu ministrs Varsens Aghabekians sacīja, ka iestāde ir pārliecinājusi Austrāliju un pasauli tā reformēs.
“Mēs pārvietojamies pa grāmatu un iepazīstinām ar saviem ziņojumiem par sasniegtajiem mērķiem,” ABC sacīja Dr Aghabekian.
“[And] Prezidents Abbas ir ļoti skaidri pateicis pasaules vadītājiem, šīs vēlēšanas ir arī Palestīnas pieprasījums.
“Tagad mums ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības atbalsts, lai nodrošinātu, ka vide veicina Gazas, Austrumjeruzalemes un Rietumkrasta iespējas piedalīties šajā vēlēšanu procesā.”
Varsens Aghabekian Shaheen sacīja, ka Palestīnas autoritāte progresē savu reformu programmu. (Noushad thekkayil/nurphoto, izmantojot Getty Photographs)
“Unikāla iespēja” progresēt mieru
Apvienotajā paziņojumā dienā, kad tika nokārtota deklarācija, vairāku valstu ārlietu ministri, ieskaitot Austrāliju, pauda atbalstu Palestīnas pašpārvaldes saistībām. Viņi arī pauda apņēmību strādāt “dienā pēc” arhitektūras, lai atjaunotu Gazu pirms septembra ANO Ģenerālā asamblejas.
Vienošanās iezīmēja globālās politikas maiņu, jo Arābu līgas valstis parakstīja plānu ar Rietumiem, lai atzītu Izraēlu, pieprasītu Hamas atbruņošanos un nosodītu terora grupas 7. oktobra uzbrukumu, atverot durvis gan Izraēlas, gan Palestīnas štata starptautiskai atzīšanai.
Un kritiski tas nodrošināja risinājumu ilgstošam šķērslim. Nodrošinot ceļu palestīniešu atpazīšanai, kas pēc tam varētu izraisīt divu valstu risinājumu, tas piedāvāja veidu, kā virzīt divu valstu risinājumu, kuru nevar efektīvi veto nācijas, kas nevēlas sadarboties.
Atsaucoties uz deklarāciju, ārlietu ministrs Penijs Vongs sacīja, ka pagājušajā nedēļā starptautiskajā sabiedrībā ir “unikāla iespēja” izolēt un mazināt Hamas.
“Labākais veids, kā nodrošināt mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos, ir, lai būtu divi štati, un atzīšanas steidzamības iemesls ir tas, ka pastāv dangers, ka palestīnā neatzīs, vai pasaule nerīkojas,” sacīja senators Vongs.
Premjerministrs Entonijs Albānietis pirmdien apstiprināja, ka pasaule vairs nevar gaidīt, kamēr tiks garantēts panākumi
“Šeit ir iespēju brīdis, un Austrālija sadarbosies ar starptautisko sabiedrību, lai to sagrābtu,” sacīja Albāniešu kungs.
Hamas, Izraēla un ASV joprojām ir šķēršļi
Kamēr deklarācija sniedza stimulu un svaigu cerību uz mieru, joprojām ir lieli šķēršļi.
Pirmkārt, Hamas joprojām ir ķīlnieki, kas sagūstīti tā 7. oktobra terora aktā un neliecina par nodomu nodot Gazā.
Teroristu organizācija ir paziņojusi, ka tā nepadosies, kamēr netiks atzīta Palestīnas valsts.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir paudis savu iebildumu pret divu valstu risinājuma progresēšanu, kamēr karš Gazā niknās, un pirms dažām dienām paziņoja par plāniem saasināt Izraēlas militāro operāciju un okupēt Gazas daļas.
Tās vienošanās ar divu valstu risinājumu arī prasītu izstāties no Rietumkrasta norēķiniem, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiek uzskatīti par nelikumīgām.
Un ASV, galvenais spēlētājs, kuram ir spēka veto pilnīga Palestīnas dalība Apvienoto Nāciju Organizācijā, ir iebildusi pret atzinības centieniem, sakot, ka tā būtu “atlīdzība” Hamas.
Izraēla un ASV ir iebilduši pret nesenajiem gājieniem atzīt Palestīnas valsti. (Reuters: Elizabete Frantz)
Koalīcija ir izaicinājusi valdību izskaidrot savu pārtraukumu no ilgstošās divpusējās pozīcijas divu valstu risinājumā. Tā ir apšaubījusi, kā faktiski tiks sasniegti vairākas Palestīnas pašpārvaldes saistības, ieskaitot Hamas atbruņošanos.
Bijušais vēstnieks Izraēlā, liberālais senators Deivs Šarma sacīja, ka Austrālijas lēmums padarīs pamiera darījuma sasniegšanu grūtāku.
“Hamas ir attēlojis šo koncesiju no Austrālijas, Apvienotās Karalistes, Francijas un Kanādas kā uzvaru … tā ir mainījusi viņu pieeju pamiera sarunām,” sacīja senators Šarma.
Netanjahu kungs arī pirmdien sacīja, ka starptautiskais spiediens, pateicoties atzīšanai, nemainīs viņa pozīciju, marķējot šo push “maldīgo”.
Starptautisko attiecību speciālists profesors Amins Saikals sacīja, ka viņš negaida, ka Austrālijas atzinība būs daudz pārmaiņu “uz zemes” Tuvajos Austrumos, kur Palestīnas teritorijas palika Izraēlas okupācijas laikā, un Hamas atsakās padoties.
“Viņi vienkārši pievienosies vēl 147 pasaules valstīm, kuras ir atzinušas Palestīnas stāvokli. Wager šoreiz Rietumu alianses locekļi ir parādījušies, un es domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgi,” sacīja profesors Saikals.
“Izraēlas vadībai būs patiešām jāņem vērā, jo pretējā gadījumā Izraēla paliks izolētāka … nākamais solis būtu sankcijas, ja premjerministrs Netanjahu joprojām ir izaicinošs.”
Starptautisko tiesību profesors Dons Rotvels sacīja, ka Palestīnas valsts atzīšana, kamēr tās daļas palika Izraēlas okupācijas pakļautībā, būs nepieredzētas, piebilstot, ka pastāv dangers, ka established order paliks.
Viņš sacīja, ka Austrālijai nav jēgas pievienot savu balsi – guess bija grūti saprast, kā tiks izpildīti daži nepieciešamie miera nosacījumi.
“Ir tik liels impulss pret Austrāliju un daudziem līdzīgi domājošiem, padarot šo oficiālo paziņojumu par atzinību Apvienoto Nāciju Organizācijā, ir ļoti grūti saprast, kā kaut kas varētu to novirzīt,” sacīja profesors Rotvels.
“Ir arī ļoti grūti saprast, kā dažas no cerībām, kas Austrālijai ir attiecībā uz Palestīnas varas vēlēšanu reformu, notiks nākamā mēneša laikā.”
