Seulas korespondents
BbcTūkstošiem ziemeļkorejiešu tiek nosūtīti uz darbu vergiem līdzīgos apstākļos Krievijā, lai aizpildītu milzīgu darbaspēka trūkumu, ko saasina Krievijas notiekošais iebrukums Ukrainā, uzzināja BBC.
Maskava vairākkārt ir pievērsusies Phenjanai, lai palīdzētu tai cīnīties ar karu, izmantojot tās raķetes, artilērijas čaumalas un tā karavīrus.
Tagad, kad daudzi Krievijas vīrieši ir nogalināti vai sasaistīti ar cīņu vai aizbēguši no valsts – Dienvidkorejas izlūkdienestu amatpersonas ir teikušas BBC, ka Maskava arvien vairāk paļaujas uz Ziemeļkorejas strādniekiem.
Mēs intervējām sešus Ziemeļkorejas darbiniekus, kuri kopš kara sākuma ir aizbēguši no Krievijas, kā arī valdības amatpersonas, pētnieki un tie, kas palīdz glābt strādniekus.
Viņi sīki aprakstīja, kā vīrieši tiek pakļauti “ļaunprātīgiem” darba apstākļiem un kā Ziemeļkorejas varas iestādes stingrina kontroli pār darbiniekiem, lai apturētu viņus aizbēgšanu.
Viens no darbiniekiem Džins sacīja BBC, ka, nolaižoties Krievijas Tālajos Austrumos, Ziemeļkorejas drošības aģents viņu no lidostas pārcēla uz būvlaukumu, kurš lika viņam nerunāt ar nevienu vai neskatīties uz kaut ko.
“Ārējā pasaule ir mūsu ienaidnieks,” aģents viņam teica. Viņš sacīja, ka viņš tika nogādāts taisni uz darbu, veidojot augstceltņu daudzdzīvokļu blokus vairāk nekā 18 stundas dienā.
Visi seši darbinieki, par kuriem mēs runājām, aprakstīja tās pašas sodīšanas darba dienas-pamodoties pulksten 6:00 un bija spiesti būvēt augstceltnes līdz nākamajam rītam līdz pulksten 2:00, tikai divas dienas gadā.
Mēs esam mainījuši viņu vārdus, lai tos aizsargātu.
Getty Photographs“Pamodināšana bija drausmīga, saprotot, ka jums bija jāatkārto tajā pašā dienā vēlreiz,” sacīja cits celtniecības darbinieks Tae, kuram pagājušajā gadā izdevās aizbēgt no Krievijas. Tae atgādināja, kā viņa rokas no rīta sagrābs, nespējot atvērt, paralizēja no iepriekšējās dienas darba.
“Daži cilvēki atstāja savu amatu gulēt dienā vai aizmiguši pieceļoties, guess uzraugi tos atradīs un sita. Tas bija patiesi kā mēs mirstu,” sacīja cits no strādniekiem Čan.
“Apstākļi ir patiesi ļaunprātīgi,” sacīja Kang Dong-Wan, Dienvidkorejas Dong-A universitātes profesors, kurš vairākas reizes ir devies uz Krieviju, lai intervētu Ziemeļkorejas strādniekus.
“Darbinieki ir pakļauti ļoti bīstamām situācijām. Naktīs gaismas tiek izrādītas, un viņi strādā tumsā, ar nelielu drošības aprīkojumu.”
Escape mums stāstīja, ka darbinieki ir ierobežoti ar savām celtniecības vietām dienu un nakti, kur viņus vēro Ziemeļkorejas Valsts drošības departamenta aģenti. Viņi guļ netīros, pārpildītos pārvadāšanas konteineros, inficēti ar kļūdām vai uz nepabeigtu dzīvokļu bloku grīdas, ar tarpiem, kas izvilkti virs durvju rāmjiem, lai mēģinātu iziet no aukstuma.
Viens strādnieks Nam sacīja, ka viņš reiz nokrita četrus metrus no savas būvlaukuma un “sagrāva” seju, atstājot viņu nespēju strādāt. Pat tad viņa uzraugi neļāva viņam pamest vietu, lai apmeklētu slimnīcu.
Agrāk desmitiem tūkstošu ziemeļkorejas strādāja Krievijā, nopelnot miljoniem mārciņu gadā Ziemeļkorejas līdera Kima Jong Un un viņa naudas trieciena režīmam. Pēc tam 2019. gadā ANO aizliedza valstīm izmantot šos darbiniekus, mēģinot nogriezt Kima līdzekļus un apturēt viņu būvēt kodolieročus, kas nozīmē, ka lielākā daļa tika nosūtīti mājās.
Wager pagājušajā gadā uz Krieviju tika nosūtīti vairāk nekā 10 000 strādnieku, saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkošanas amatpersonu, kas runāja ar BBC par anonimitātes nosacījumu. Viņi mums teica, ka tika gaidīts, ka šogad ieradīsies vēl vairāk, un Phenjana, iespējams, nosūta vairāk nekā 50 000 darbinieku.
Pēkšņais pieplūdums nozīmē, ka Ziemeļkorejas darbinieki tagad ir “visur Krievijā”, piebilda amatpersona. Kamēr lielākā daļa strādā pie liela mēroga būvniecības projektiem, citi ir norīkoti apģērbu rūpnīcās un IT centros, viņi sacīja, ka, pārkāpjot ANO sankcijas, kas aizliedz izmantot Ziemeļkorejas darbu.
Krievijas valdības dati liecina Tas, ka vairāk nekā 13 000 ziemeļkorejiešu ienāca valstī 2024. gadā, kas ir 12 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Gandrīz 8000 no viņiem ienāca studentu vīzās, guess, pēc izlūkdienesta amatpersonas un ekspertu domām, šī ir taktika, ko Krievija izmanto, lai apietu ANO aizliegumu.
Jūnijā Krievijas vecākā amatpersona Sergejs Šoigu pirmo reizi atzina, ka 5000 ziemeļkorejiešu tiks nosūtīti uz Kurskas atjaunošanu – Krievijas reģionu, kuru pagājušajā gadā konfiscējis Ukrainas spēki, guess kurš kopš tā laika ir atgriezts.
Dienvidkorejas amatpersona mums teica, ka arī “ļoti iespējams” daži ziemeļkorejieši drīz tiks izvietoti, lai strādātu pie rekonstrukcijas projektiem Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
“Krievija šobrīd cieš no smaga darbaspēka trūkuma, un ziemeļkorejieši piedāvā perfektu risinājumu. Viņi ir lēti, čakli un neiedziļinās nepatikšanās,” sacīja Andrejs Lankovs, Seulas Kookminas universitātes profesors un slavens eksperts Ziemeļkorejas un Krievijas attiecībās.
KcnaŠie aizjūras celtniecības darbi ir ļoti iekāroti Ziemeļkorejā, jo viņi sola maksāt labāk nekā darbs mājās. Lielākā daļa darbinieku dodas cerēt izbēgt no nabadzības un varēs iegādāties māju savai ģimenei vai sākt biznesu, kad viņi atgriežas. Pēc stingri pārbaudītajiem vīriešiem tiek izvēlēti tikai uzticamākie vīrieši, un viņiem jāatstāj savas ģimenes.
Wager lielākā daļa viņu ieņēmumu tiek nosūtīta tieši uz Ziemeļkorejas valsti kā “lojalitātes nodevas”. Atlikušā frakcija-parasti no USD 100-200 (£ 74–149) mēnesī-tiek atzīmēta uz virsgrāmatas. Darbinieki šo naudu saņem tikai tad, kad viņi atgriežas mājās – nesenā taktika, saka eksperti, lai apturētu viņus aizbēgt.
Kad vīrieši saprot skarbā darba realitāti un atalgojuma trūkumu, tas var būt satricinošs. Tae sacīja, ka viņam ir “kauns”, kad viņš uzzināja, ka citiem Centrālāzijas celtniecības darbiniekiem par trešdaļu darba tiek maksāts piecas reizes vairāk nekā viņš. “Es jutu, ka esmu darba nometnē; cietums bez bāriem,” viņš teica.
Darbinieks Jin joprojām sarāt, kad viņš atceras, kā citi darbinieki viņus sauc par vergiem. “Jūs neesat vīrieši, tikai mašīnas, kuras var runāt,” viņi jaudoja. Vienā brīdī Džina menedžeris viņam teica, ka, atgriezdies Ziemeļkorejā, viņš, iespējams, nesaņems naudu, jo valstij tā vajadzēja. Tad viņš nolēma riskēt ar savu dzīvību, lai aizbēgtu.
Tae pieņēma lēmumu par defektu pēc YouTube videoklipu noskatīšanās, kas parāda, cik daudz Dienvidkorejas darbinieku tika samaksāts. Kādu nakti viņš iesaiņoja savas mantas atkritumu tvertnē, zem gultas palagiem pildīja segu, lai tā izskatītos tā, it kā viņš joprojām gulētu, un izlīdis no savas būvlaukuma. Viņš sveica taksometru un ceļoja tūkstošiem kilometru pa visu valsti, lai tiktos ar advokātu, kurš palīdzēja organizēt savu ceļojumu uz Seulu.
Pēdējos gados neliels skaits darbinieku ir spējuši orķestrēt savu aizbēgšanu, izmantojot aizliegtos lietotās puses viedtālruņus, kas nopirkti, ietaupot mazo ikdienas pabalstu, ko viņi saņēma par cigaretēm un alkoholu.
Mēģinot novērst šīs aizbēgšanas, vairāki avoti mums ir teikuši, ka Ziemeļkorejas varas iestādes tagad apslāpē darba ņēmēju jau ierobežoto brīvību.
Pēc Dong-A Universitātes profila teiktā, režīms ir mēģinājis kontrolēt darbiniekus pēdējā gada laikā, un tas ir pakļauts biežākām ideoloģiskām apmācībām un paškritikas sesijām, kurās viņi ir spiesti pasludināt savu lojalitāti Kim Jong Un un reģistrēt savas neveiksmes.
Ir samazinātas arī retas iespējas pamest celtniecības vietas. “Darbinieki mēdza iziet grupās reizi mēnesī, guess nesen šie braucieni ir samazinājušies līdz gandrīz nullei,” piebilda Prof Kangs.
Kims Seung-chul, Seulā dzīvojošais aktīvists, kurš palīdz glābt Ziemeļkorejas darbiniekus no Krievijas, sacīja, ka šie izbraukumi tiek stingrāk kontrolēti. “Viņiem kādreiz ļāva pamest pāros, guess kopš 2023. gada viņiem nācās ceļot piecās grupās un viņus intensīvāk uzrauga.”
Šajā klimatā mazāk darbinieku izdodas aizbēgt. Dienvidkorejas valdība mums pastāstīja, ka ziemeļkorejiešu skaits, kas katru gadu to izslēdz no Krievijas, un ierodoties Seulā, kopš 2022. gada bija samazinājies uz pusi – no aptuveni 20 gadu līdz tikai 10.
Ziemeļkorejas un Krievijas attiecību eksperts Lankovs sacīja, ka represijas, iespējams, gatavojas daudziem citiem darbiniekiem.
“Šie darbinieki būs Kima un Putina kara draudzības ilgstošais mantojums,” viņš sacīja, apgalvojot, ka darbinieki turpinās ierasties ilgi pēc kara beigām, un karavīru un ieroču izvietošana bija pārtraukta.
Džeika Kvona un Hosu Lī papildu ziņojumi
