Lielbritānijas premjerministrs Keirs Starmers uzņēma Ukrainas prezidentu Volodymyr Zelenskyy uz Londonu ceturtdien, dienu pirms kritiskās ASV un Krievijas samits AļaskāApvidū
Zelenskyy ceļojums uz Lielbritānijas galvaspilsētu notika dienu pēc tam, kad viņš piedalījās Berlīnes virtuālajās sanāksmēs ar prezidentu Donaldu Trumpu un vairāku Eiropas valstu vadītājiem. Šie vadītāji sacīja, ka Trump ir pārliecinājis viņus par prioritāti mēģināt panākt pamieru Ukrainā, tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piektdien Ankoridžā.
Putins ceturtdien rīkoja tikšanos ar Krievijas vadības locekļiem, lai sagatavotos sanāksmei. Viņš sacīja, ka vēlas apspriest divpusējo sarunu procesu ar Ukrainu un to, kā tas notika. Putins arī sacīja, ka plāno “runāt par posmu, kurā mēs esam ar pašreizējo Amerikas administrāciju, kas, kā visi zina,, manuprāt, pieliek diezgan enerģiskus un sirsnīgus centienus apturēt cīņu, apturēt krīzi un panākt līgumus, kas interesē visas šīs konflikta iesaistītās puses”.
Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs ceturtdien paziņoja, ka piektdienas piektdienas sanāksme starp Trumpa kungu un Putinu Aļaskā sāksies piektdien ap plkst. 11:30. Galvenā tēma būs Karš Ukraināguess notiks arī diskusijas par ekonomisko sadarbību starp Vašingtonu un Maskavu.
Viņš sacīja, ka sanāksme notiks Elmendorfa-Rihardsona gaisa spēku bāzē un ka vispirms būs viena pret vienu tikšanās starp abiem vadītājiem, pirms viņu delegācijas pievienosies.
Trumpa kungs un Putins sanāksmes sākumā sacīs dažus vārdus, sacīja Ušakovs, un viņi pēc tam rīkos kopīgu preses konferenci.
Ušakovs sacīja, ka katrā delegācijā būs pieci locekļi. Krievijai tie būs Ushakovs, kā arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs, Krievijas tiešā investīciju fonda Kirila Dmitreva un Krievijas finanšu ministra Antona Siluanova vadītāja.
Aļaskas samits “ļoti svarīgs”
Gan Zelenskyy, gan eiropieši ir noraizējušies, ka divpusējā ASV un Krievijas samits viņus atstās un viņu intereses ir novietotas, un ka visi izdarītie secinājumi varētu dot priekšroku Maskavai un atstāt Ukrainu un Eiropas nākotnes drošību apdraudējumā.
Tomēr daži no šiem līderiem, piemēram, Vācijas kanclers Frīdrihs Merzs un Francijas prezidents Emanuels Makrons, trešdienas video konferencē ar Trumpu uzslavēja kā konstruktīvu.
Runājot pēc sanāksmēm žurnālistiem, Trump brīdināja par “ļoti smagām sekām” Krievijai, ja Putins nepiekrīt pārtraukt karu pret Ukrainu pēc piektdienas sanāksmes.
Starmers trešdien sacīja, ka Aļaskas samits būs “ļoti svarīgs” un varētu būt “dzīvotspējīgs” ceļš uz pamieru Ukrainā. Wager viņš arī atsaucās uz Eiropas bažām, ka Trump var panākt vienošanos, kas liek Ukrainai nodot teritoriju Krievijai, un brīdināja, ka Rietumu sabiedrotajiem jābūt gataviem vajadzības gadījumā pastiprināt spiedienu uz Krieviju.
Bens Stansāls
Trešdienas zvana laikā starp valstu vadītājiem, kas iesaistīti “vēlmju koalīcijā” – tie, kas ir gatavi palīdzēt policijai jebkuram nākotnes miera nolīgumam starp Maskavu un Kijevu – Starmers uzsvēra, ka jebkurš darījums, kas panāks cīņu sākšanai, ir jāaizsargā Ukrainas “teritoriālā integritāte”.
“Starptautiskās robežas nevar būt, un tās nav jāmaina ar spēku, ” viņš teica.” Jebkuras sarunas par robežām, diplomātiju, pamierināšanai ir jāsēž līdztekus stabilai un uzticamai drošības garantijai, lai nodrošinātu, ka jebkurš miers, ja ir miers, ir miers, un Ukraina var aizstāvēt tā teritoriālo integritāti kā daļa no jebkura vienošanās. “
Kijevs jau sen ir uzstājis, ka aizsargāt pret turpmākajiem krievu uzbrukumiem, ko nodrošina tā rietumu sabiedrotie, būtu priekšnoteikums, lai sasniegtu ilgstošu cīņu Ukrainā. Tomēr daudzas Rietumu valdības ir vilcinājušās iesaistīties viņu militārpersonas.
Valstis, kas atrodas “Coalition of the Keen”, kurās ietilpst Francija un Lielbritānija, vairākus mēnešus mēģina nodrošināt ASV drošības atbalstu, ja tā būtu nepieciešama. Pēc trešdienas virtuālajām sanāksmēm Makrons sacīja, ka Trump sacīja sapulcinātajiem vadītājiem, ka, lai gan NATO militārā alianse nedrīkst būt daļa no turpmākajām drošības garantijām, ASV līderis piekrita, ka “jāpiedalās Amerikas Savienotajām Valstīm un visām iesaistītajām pusēm”.
“Tas ir ļoti svarīgs skaidrojums, ko mēs esam saņēmuši,” sacīja Makrons.
Eiropas Padomes priekšsēdētājs Antonio Kosta arī atzinīgi novērtēja “Amerikas Savienoto Valstu gatavību dalīties ar Eiropu centienos pastiprināt drošības apstākļus, kad mēs iegūstam izturīgu un tikai mieru Ukrainai”.
“Es neredzu nekādas izmaiņas, kas nāk”
Ar vēl vienu augsta līmeņa sanāksmi par savas valsts nākotni pie horizonta daži ukraiņi pauda skepsi, ka piektdienas ASV Krievijas samita laikā tiks sasniegti visi izrāvieni.
Oleksandra Kozlova, 39 gadi, Kijevas digitālās aģentūras nodaļas vadītājs, trešdien laikrakstam The Related Press sacīja, ka viņa uzskata, ka ukraiņi “jau ir zaudējuši cerību”, ka var būt jēgpilns progress, izbeidzot 3 1/2 gadus veco karu.
“Es nedomāju, ka šī kārta būs izlēmīga,” viņa sacīja. “Jau ir bijušas pietiekami daudz sanāksmju un sarunu, kas mums, parastiem cilvēkiem, solīt, ka kaut kas tiks atrisināts, ka viss kļūs labāks, ka karš beigsies. Diemžēl tas nav noticis, tāpēc personīgi es neredzu nekādas izmaiņas.”
Antons Vyšniaks, automašīnu pārdevējs Kijevā, sacīja, ka Ukrainas prioritātei tagad vajadzētu glābt savu militārā dienesta cilvēku dzīvības pat uz teritoriālo koncesiju veikšanas rēķina.
“Pašlaik vissvarīgākais ir saglabāt vīriešu un sieviešu militārpersonas dzīvības. Galu galā cilvēkresursu nav atlicis,” viņš teica. “Robežas ir robežas, guess cilvēku dzīvības ir nenovērtējamas. Tāpēc dažus principus šeit var ignorēt.”
Krievijas streiki Ukrainas Sumy reģionā uz nakti trešdien izraisīja daudzus ievainojumus, paziņoja Ukrainas reģionālās amatpersonas. Raķešu streiks ciematā Seredyna-Budska kopienā ievainoja 7 gadus vecu meiteni un 27 gadus vecu vīrieti, sacīja reģionālais gubernators Olehs Hrryhorovs. Meitene tika hospitalizēta stabilā stāvoklī.
Khersona dienvidu reģionā ceturtdienas rītā Krievijas artilērijas ugunsgrēks sita Molodizhne ciematu, ievainojot 16 gadus vecu zēnu, sacīja reģionālais gubernators Oleksandrs Prokudins. Pusaudzis guva sprādzienbīstamu traumu, šrapnelis brūces rokām un kājām un akūta stresa reakcija. Viņš tika hospitalizēts mērenā stāvoklī, sacīja Prokudins.
Krievijā naftas pārstrādes rūpnīca Volgogradas reģionā aizdegās pēc Ukrainas dronu uzbrukuma nakti, sacīja vietējais gubernators Andrejs Bočarovs. Rafinēšanas rūpnīca, kas ir viena no lielākajām naftas produktu ražotājiem Krievijas dienvidos, ir bijusi bieža dronu uzbrukumu mērķis, liecina Krievijas neatkarīgās ziņu vietne Meduza.
Kopumā Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 44 Ukrainas dronu iznīcināšanu Krievijas reģionos un anektēto Krimu uz nakti.
Haley Ott piedalījās šajā ziņojumā.
