Savvaļas ugunsgrēki turpina degt visā Eiropas dienvidos, ņemot vērā rekordlielos vasaras karstuma viļņus daudzos ugunsgrēku pakļautos reģionos. Dažās vietās šos ugunsgrēkus pastiprināja slapji pavasara mēneši, kas ir palīdzējuši veģetācijas augšanai spējīgi viegli aizdegties sausā vasarā.Jau tagad visā Eiropā 2025. gadā ir nodegusi Luksemburgas lieluma 1,5 reizes lielāka – aptuveni 438 568 hektāros. Šis skaitlis ir gandrīz trīs reizes lielāks par ugunsgrēku, kas sabojāts līdz tam pašam punktam 2024. gadā.Tas notiek, kad dažas Dienvideiropas daļas cieš no vairākām 40 grādu (104 pēc Fārenheita) dienām un ilgstošiem karstuma viļņiem, kas ilgst divās nedēļās.Pašreizējā vasara ir aprakstīta kā vissliktākā ugunsgrēkiem divās desmitgadēs.
Kur deg ugunsgrēki? Kāda ir situācija šobrīd?
“Mēs redzam ārkārtēju temperatūru lielās daļās Eiropā, daudzās vietās ir salauzti 40 grādi,” sacīja Džūlija Berckmans, Eiropas Vides aģentūras klimata zinātniece.“Francijas dienvidu daļa, Spānija, Grieķija, Turcija, Beļģija, Nīderlande, Lielbritānija, visi trāpa augstā temperatūrā [and] Masīvi savvaļas ugunsgrēki Spānijā, Portugālē, Francijā, Grieķijā, Turcijā, Albānijā. “Spānijā šie ugunsgrēki jau ir sadedzinājuši Londonas lieluma teritoriju.Portugāle cīnās ar saviem ugunsgrēkiem, un apmēram četri tūkstoši ugunsdzēsēju šobrīd aktīvi darbojas septiņās aktīvās vietās. Tas ir bijis spiests arī lūgt palīdzību no Eiropas Savienības ugunsdzēsības spēkiem.Grieķijā ir mobilizēts vēl lielāks ugunsdzēsēju skaits, kas šajā maksimālajā uguns sezonā cīnās ar 20 kaisliem.Nāves gadījumi ir notikuši Spānijā, Portugālē, Melnkalnē un Itālijā no ugunsgrēkiem un ar karstumu saistītiem notikumiem šovasar.
Tā ir bijusi smaga uguns sezona
Eiropa izmanto datus no savas kopernika satelīta flotes, lai uzraudzītu uguns aktivitātes, un apkopo datus, izmantojot Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (Efis).2025. gadā 2025. gadā ir noticis ievērojams daudzums ugunsgrēka.Vairāk nekā 250 000 hektāru vairāk zemes ir sadedzinājis nekā tajā pašā laikā 2024. gadā.Visā Eiropā ir vairāk nekā 1600 ugunsgrēku, salīdzinot ar pagājušajā gadā nedaudz mazāk par 1100.Un arī jaunie reģioni piedzīvo lielāku nekā parasti uguns aktivitātes.Piemēram, Spānija ir redzējusi divreiz vairāk savas teritorijas, kas sadedzinātas, salīdzinot ar vidējo 2006.-2024. Gadu. Rumānija šogad ir zaudējusi četras reizes vairāk zemes.Kipra ir slikti ietekmēta. Parasti tas varētu sagaidīt, ka katru gadu sadedzina aptuveni 0,32% no tā zemes. Jau 2025. gadā tas ir 2,5% – gandrīz astoņas reizes vairāk.Wager tas ir arī attiecībā uz ugunsgrēku skaits. Francijai ir bijis gandrīz trīs reizes vairāk ugunsgrēku nekā vidējais, ņemot vērā to, kas ir bijusi vissliktākā ugunsgrēka sezona tās dienvidu reģioniem gadu desmitos.
Vairāk nāk …
Smago ugunsgrēku nokrišņi pārsniedz zemes zaudējumus vai cilvēku nāves gadījumus. Ekosistēmu bojājumi, kas saistīti ar veģetācijas zudumiem, veselībai ietekmē dūmu ieelpošanu, un ekonomiskais kritums ir visas plaši izplatīto uguns notikumu sekas.“Tas ir apmēram 2,5 miljardi eiro [$2.9 billion] par zaudējumiem, kas katru gadu zaudēja ES, “Berckmans sacīja DW.” Vidēji 45 000 cilvēku tika pārvietoti ugunsgrēku dēļ no 2008. līdz 2023. gadam. “Eiropas Vides aģentūras pirmais klimata riska novērtējums, kas publicēts 2024. gadā, atklāja, ka steidzama rīcība ir nepieciešama, lai risinātu kritisko risku, savvaļas ugunsgrēki radīs iedzīvotāju un infrastruktūru un bioloģisko daudzveidību Dienvideiropā.“Savvaļas ugunsgrēki ir steidzams dangers risināt,” sacīja Berckmans. “Tas ir arī galvenais dangers, kam tagad ir nepieciešama lielāka rīcība pārējā Eiropā.”Tuvojoties Eiropas kritumam, ugunsgrēku skaitam un to nodarītajam bojājumam vajadzētu palēnināties. Tomēr ir grūtāka prognozēt ugunsgrēka briesmu ilgumu un pašu ugunsgrēku izturēšanos.Klimata pārmaiņas ne tikai radīs siltākus un sausākus apstākļus visā Eiropā, guess arī sāks mainīt citus dinamiskos faktorus.Piemēram, ātrākas un nepastāvīgākas vēja sistēmas palielinās uguns apsaimniekošanas personāla izaicinājumu paredzēt, kā izturēsies Blazes. Tas pakļauj ārkārtas situāciju un civiliedzīvotāju dzīvības lielāku risku.“Attēlojiet uguni tik niknu, tik ātru un tik neparedzamu, ka tā šķiet dzīva, kas spēj pārveidot laika apstākļus ap to un sirdsdarbības laikā izlēkt pāri kilometriem,” sacīja Antonio Lopezs, Seviljas Universitātes, Spānijas ugunsgrēku eksperts.
