BBC drošības korespondents
Getty PicturesPilnīgi iespējams, ka pirmdienas sanāksme Baltajā namā varētu izrādīties vēl svarīgāka Ukrainas nākotnei – un visai Eiropas drošībai – nekā pagājušās piektdienas ASV Krievijas samitā Aļaskā.
Uz virsmas šī Putina-Trumpa atkalapvienošanās šķita līdz visām cerībām.
Nebija pamiera, nebija sankciju, nebija grandiozu paziņojumu.
Vai Ukraina un Eiropa gatavojās izgriezt no darījuma, kas pagatavots aiz slēgtām durvīm, ko divas pasaules galvenās kodolenerģijas spēki?
Ne, acīmredzot, ja Ukraina un tās partneri to var novērst.
Sera Keira Starmera, prezidenta Makrona, kanclera Merca un citu vadītāju klātbūtne līdzās prezidentam Zelenskim Vašingtonā ir vairāk nekā pārliecināties, ka viņš atkal netiek ieslodzīts Ovālajā birojā, kā viņš to darīja 28. februārī.
Viņi ir apņēmušies atstāt iespaidu uz Donaldu Trumpu divas lietas: pirmkārt, ka Ukrainai nevar būt miera darījums bez Ukrainas tiešas līdzdalības, un, otrkārt, tas tas jāatstāj ar “čuguna” drošības garantijāmApvidū
Pirmkārt, Eiropas vadītāji vēlas, lai ASV prezidents redzētu, ka Ukraina un Eiropa pasniedz vienotu fronti, un viņi vēlas pārliecināties, ka viņu neveicina viņa acīmredzamā personīgā saikne ar Vladimiru Putinu, lai padotos Krievijas vadītāju prasībām.
Šeit tiks nopietni pārbaudītas sera Keira Starmera diplomātiskās prasmes.
Trumpam patīk Starmers un klausās viņu, un mēneša laikā Trump ieradīsies Lielbritānijā valsts vizītē.
Viņam patīk arī Marks Rutte, NATO ģenerālsekretārs, kurš piedalīsies, cilvēks, kuru dažreiz sauc par “Trump Whisperer”.
Šķiet, ka ASV prezidents mazāk mīl prezidentu Makronu, un Baltais nams nesen bija asi kritisks par nodomu bez nosacījumiem atpazīt Palestīnas valsti nākamajā ANO Ģenerālajā asamblejā.
Lai miera darījums Ukrainā būtu jebkura iespēja strādāt, kaut kas ir jādod.
Eiropas līderi bieži ir teikuši, ka starptautiskās robežas nevar mainīt ar spēku, un prezidents Zelenskis atkal un atkal ir teicis, ka viņš neatsakās no zemes un turklāt Ukrainas konstitūcija to aizliedz.
Wager Putins vēlas Donbasu, kuru viņa spēki jau kontrolē apmēram 85 procentus no, un viņam nav absolūti nodoma kādreiz nodot Krimu.
Tomēr, kā reiz man teica bijušais Igaunijas premjerministrs un tagad Eiropas labākais diplomāts Kaja Kallas: Ukrainas uzvarai šajā karā nav jābūt tikai okupētās zemes atjaunošanai.
Ja Ukraina var iegūt 5. panta veida drošības garantijas, par kurām tagad tiek runāts, pietiekams, lai atturētu no jebkādas turpmākas Krievijas agresijas un tādējādi aizsargātu savu neatkarību kā brīvu un suverēnu valsti, tad tas būtu uzvaras veids.
Tagad šķiet, ka tas, ko ASV un Krievija ir diskutējusi, ir priekšlikums, kas plaši tirgo kādu Ukrainas zemes drošības garantijas, ka tai vairs nevajadzēs atteikties no Krievijas.
Wager jautājuma zīmes ir milzīgas.
Vai Ukraina varētu pieņemt darījumu, kas beidzas ar karu, wager maksā zemi, it īpaši, ja ir miruši tik daudz tūkstošu cilvēku, mēģinot ietaupīt šo zemi?
Ja tas tiek lūgts atteikties no atlikušajiem 30 procentiem Doņeckas saistību Ka Krievijai vēl nav jāuzņemas, vai tas atstāj ceļu uz rietumiem uz Kijevu bīstami nepietiekami aizsargātu?
Un kā ir ar Starmera daudz vauno koalīciju par vēlmi?
Iepriekšējās sarunas par desmitiem tūkstošu zābaku izvietošanu uz zemes kopš tā laika ir samazinātas.
Tagad tas ir vairāk par “debesu un jūru aizsardzību”, vienlaikus palīdzot Ukrainai atjaunot savu armiju.
Wager pat ja miers izceļas kaujas laukā, mēs joprojām atrodamies bīstamā teritorijā.
Ikviens militārais eksperts, ar kuru esmu runājis, uzskata, ka brīdī, kad cīņas apstādina Putins, atjaunos savu armiju, uzbūvē vairāk ieroču, līdz viņš ir stāvoklī, iespējams, tikai trīs līdz četrus gadus, lai satvertu vairāk zemes.
Ja un kad tas notiks, tas būs drosmīgs taifūns vai F35 pilots, kurš ir gatavs izšaut šo pirmo raķeti uz progresējošu krievu kolonnu.
