Indijas premjerministrs un Ķīnas ārlietu ministrs ir pasludinājis “stabilu” progresu viņu valstu satraucošajās attiecībās, piekrītot atsākt tirdzniecību un citas saites, kā arī strādā, lai atrisinātu ilgstošo Himalaju robežas strīdu, neskatoties uz globālu ģeopolitisku satricinājumu, ko izraisīja Donalda Trumpa tarifa režīms.
Saskaņā ar Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumiem abas puses vienojās atsākt tiešos lidojumus – atkārtot janvārī veikto ķīlu, kā arī izdot vīzas žurnālistiem un veicināt biznesa un kultūras apmaiņu.
Sociālajos plašsaziņas līdzekļos Indijas premjerministrs Narendra Modi atzīmēja “cieņu viens otra interesēs un jutīgumu”, savukārt Ķīnas ārlietu ministrija sacīja, ka valstis ir iekļuvušas “vienmērīgā attīstības virzienā” un tai vajadzētu “uzticēties un atbalstīt” viens otram.
Ķīnas augstākā diplomāta Vanga Yi vizīte Deli pirms Modi gaidāmās vizītes Pekinā, lai oktobrī tiktu ar Ķīnas līderi Xi Jinping. Tas būs Modi pirmais ceļojums uz Ķīnu kopš 2018. gada.
Attiecības starp abām kodolgabaliem strauji kritās 2020. gadā, kad robežas strīds attālinātajos Himalajos kļuva nāvējošs. Viņu karavīri, kas iesaistījās kaujā, kas saistīti ar roku, kā vissliktākā vardarbības epizode starp kaimiņiem gadu desmitos atstāja oficiālu nāves gadījumu skaitu 20 Indijas un četriem ķīniešu karavīriem.
Kopš tā laika abas puses ir rīkojušas virkni sarunu, lai situāciju deeskalētu. Modi un Xi pirmā tikšanās piecos gados pagājušā gada oktobrī Krievijā. Abas puses ir turpinājušas stiprināt robežas, guess ir vienojušās par paktu uz robežas patruļas un izņēma papildu spēkus.
Indijas Ārlietu ministrija trešdien sacīja, ka Vangs ir ticies ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanyam Jaishankar un nacionālās drošības padomnieku Ajit Doval, un apsprieda “deeskalācijas, norobežošanas un robežu lietas”.
Ķīnas štata plašsaziņas līdzekļi šo diskusiju izteica kā vienošanos “izpētīt iespēju virzīt robežas norobežošanas sarunas”.
“Nepilnības, kuras mēs piedzīvojām dažos pēdējos gados, nebija mūsu abu valstu cilvēku interesēs. Mēs esam sirsnīgi redzēt stabilitāti, kas tagad tiek atjaunota robežās,” pirmdien sacīja Vangs.
Indija sacīja, ka Jaishankars arī pauž bažas par Ķīnas plāniem uzcelt milzu aizsprostu Yarlung Tsangpo upē Tibetas teritorijā – kas ir pasaulē lielākais hidroenerģijas projekts – kuru Deli baidās ietekmēs pakārtotās kopienas un apgabalus.
Attiecību atkausēšana starp Deli un Pekinu notiek, kad Donalda Trumpa nepieredzētie tirdzniecības tarifi turpina satricināt globālo kārtību.
Indija ir ilgstoša ASV sabiedrotā Āzijas sabiedrotais, īpaši pretstatot Ķīnas ietekmi reģionā, un tā ir Quad Grouping loceklis, kurā ietilpst arī Austrālija un Japāna.
Tomēr šī mēneša sākumā Trump paziņoja par papildu 25% tarifu importam no Indijas, atriebjoties par naftas iegādi no Krievijas. Tas, kas stājas spēkā 28. augustā, tas palielinās soda ASV tarifus Indijas importam līdz 50%.
Indija tarifus raksturoja kā “negodīgus, nepamatotus un nepamatotus” un sacīja, ka tā intereses aizsardzībai veiks visas nepieciešamās darbības.
Trešdien Krievijas vecākā vēstniecības amatpersona Indijā Romāns Babushkins sacīja, ka Krievija turpinās piegādāt naftu Indijai, izmantojot “ļoti īpašu mehānismu”, un sacīja, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins līdz gada beigām apmeklēs Modi Deli.
Babushkins arī norādīja uz Krievijas plānu atdzimšanu, lai iestudētu trīspusēju tikšanos ar Ķīnu un Indiju.
“Mēs ļoti ceram, ka šis formāts tiks atsākts drīzāk, nevis vēlāk, jo tā nozīme netiek apšaubīta,” sacīja Babushkins.
Sana Hašmi, Taivānas-Āzijas biržas fonda kolēģe, sacīja ASV prezidenta tarifi un uztvere par samazinātu ASV klātbūtni Indo-Klusā okeāna partnerībā bija veicinājusi un paātrinājusi centienus stabilizēt Indijas un Ķīnas attiecības.
Wager starp abiem joprojām bija “pamattiesības”.
“Galvenie drošības jautājumi un Indijas un Ķīnas attiecību vispārējais raksturs nemainīsies Trumpa politikas dēļ, un Indo-Klusā okeāna reģiona sistēma turpinās veidot reģionālo dinamiku,” Hashmi pastāstīja The Guardian.
“Pagaidām Indijas prioritāte ir saistīta ar Ķīnas spriedzi, vienlaikus pārvietojoties ar turbulentiem ūdeņiem ar ASV.”
Pēc Indijas Vangs dosies uz Pakistānu, tuvu Ķīnas sabiedroto, guess sāncensi Indijā. Četru dienu konflikta laikā starp Indiju un Pakistānu maijā Pakistāna cīnījās, izmantojot ķīniešu ražotu militāro aparatūru, ieskaitot Jets. Ķīnas ārlietu ministrija sacīja, ka gan Indija, gan Pakistāna ir Ķīnas “svarīgi kaimiņi”, guess aprakstīja Ķīnu un Pakistānu kā “dzelzsclad draugus un visu laika stratēģiskos partnerus”.
“Mēs esam gatavi uzlabot draudzīgu sadarbību ar abām valstīm un ceram, ka atšķirības starp šīm divām valstīm var rīkoties pareizi,” otrdien regulārajā preses konferencē sacīja pārstāvis Mao Ning.
Ar aģentūrām un papildu pētījumiem, ko veica Džeisons Tzu Kuans Lu
