Kā portugāļu veidoja Madrasu

Vairāk nekā 300 gadus, ti, starp labklājības chola laikmetu un Vijayanagar slavas gadiem, šķiet, ka Madrasas reģionam nav bijis daudz apmeklētāju no ārzemēm. Wager līdz 16^th Gadsimtā portugāļi bija šeit un bija pirmie no nozīmīgajiem koloniālajiem klātbūtnes. Lai gan nav šaubu, ka tirdzniecība viņus atveda uz Indiju, es uzskatu, ka tā bija spēcīgā saikne ar Svētā Tomasa leģendu, kas viņus piesaistīja Mylapore. Zem tiem apgabals pierādīja koloniālo fortu plānu – baltu pilsētu pie jūras un melnu uz rietumiem. Viņi to sauca par San Thome pēc svētā, kurš viņus atveda šeit.

Portugāļi bija tikpat iedvesmoti no evaņģelizācijas, kā arī iekarojot, un tāpēc abi uzplauka. Fortā bija pat septiņas baznīcas un četras ārpus tā. Mūsdienās starp bijušajiem mums ir San Thome bazilika (daudz rekonstruēta un nesaturot Portugāles arhitektūras pēdas) un Rožukroņa baznīca kā divi izdzīvojušie, ar trešo, Svētās Ritas tagadējo daļu no San Thome imatrikulācijas skolas. Tās fasāde paliek nemainīga. Pārsteidzoši, ka visas četras baznīcas ārpus forta izdzīvoja – Svētā Lācara, Madre de Deus, Dekanso un Luza. Starp tiem, Luza baznīca, kas pazīstama arī kā Kattu Koilņem savu indiāņu vārdu no fakta, ka tas kādreiz atradās blīvā mežā. Tas joprojām saglabā savu baroka stila arhitektūru.

St Lazarus Ra Puram ir viena no portugāļu uzceltajām baznīcām, kas joprojām atrodas. | Fotoattēls: Hindu arhīvs

Kristietības uzplaukums San Thome nozīmēja Mylapore vēsturisko Kapaleeshwarar templi samazinājās un galu galā tika mainīts. Protams, tempļa relikvijas parādījās ilgi no vietas, kur šodien atrodas bazilika. Tas, ka San Thome tempļi izgāja cauri rupjam plāksterim, ir redzams no vietējo iedzīvotāju pārsūdzības Aliya Rama Raya, Krišnas Devas Rajas spēcīgā vīramātes. Wager viņš neveica nekādas darbības – Vijayanagar valdniekiem bija vajadzīgs portugāļu valoda, lai piegādātu šaujamieročus un zirgus.

Portugāļi bija tikpat iedvesmoti no evaņģelizācijas, kā arī iekarojot, un tāpēc abi uzplauka. Skats uz San Thome katedrāles bazilikas baznīcu 1967. gadā. | Fotoattēls: Hindu arhīvs

Portugāļi nekad nebija lieliski administratori, un San Thome drīz vien nonāca haosā, tādējādi padarot kaimiņu Sentdžordža fortu pievilcīgāku vietējiem. Nīderlandes un Golconda sultanāts apvienojās, lai samazinātu San Thome 17. beigās^th Gadsimts un tad ienāca arī franči. Visbeidzot, angļu, kas līdz tam nebija izdarījuši neko citu, kā tikai to skatījās, kurš ieguva virsroku. Līdz 1750. gadiem San Thome bija kopā ar viņiem, un viņi ātri veica savu sienu nojaukšanu. Noslēpumainais ir veids, kā tās osta, vēsturiskais Šahs Bandars, pazuda bez pēdām.

Arhitektūra un ielu nosaukumi

Vēl nesen San Thome apgabalā bija daudz portugāļu stila māju. Stila nosaukumi joprojām paliek – Nimmo, Lynna Pereira (viņš bija stipro alkoholisko dzērienu piegādātājs) un Demonte – visi piemin portugāļu valodā. Un šeit joprojām ir daudz izglītības iestāžu, kas ir parādā viņu eksistenci katoļu baznīcai un daudzajām konfesijām.

Leģenda par noslēpumainu gaismu, kas vadīja vētrainu jūrniekus drošībai, iedvesmoja portugāļus uzcelt baznīcu šeit, tai tika dots Portugāles vārds gaismai- Luzis – Kā nosaukums un tiem, kas atrodas Mylapore apgabalā, tas vismaz katru dienu jāizmanto, vienreiz neapstājoties, lai domātu par to, kā tā kļuva par vietējo monētu. Un Dekanso, kas nozīmē “atpūta”, ir Ilaiparāls Tamilā. Baznīca kļuva Ilaiippatriya Mada Kovil (Sv. Marijas ceļš), kas kļuva Ellapatha Mada KovilApvidū

Mums joprojām ir daži vārdi, kas esam parādā portugāļu valodā. Starp tiem, istrri par drēbju un peepa jo muca ir tikai divi. Bijušais ir no portugāļiem estirārsnozīmē izstiepties, kamēr pēdējais ir no pīpes (izrunas peeps) – mucas, kas pārvadāja vīnu.

Tomēr Portugāles klātbūtnei Madrasā bija arī tumša puse – viņi nolaupīja vietējos iedzīvotājus un pārdeva tos kā vergus plantācijām visā pasaulē.