Flotilla ietvēra Renhai klases iznīcinātāju, kas ir viens no vismodernākajiem karakuģiem pasaulē un Ķīnas “spējīgākais virsmas kaujinieks” saskaņā ar dokumentiem.
Tā bija tikai otrā reize, kad Renhai klases iznīcinātājs-pirmais pasūtīts 2020. gadā-tika novērots Klusā okeāna dienvidu daļā, atzīmēja Jaunzēlandes aizsardzības amatpersonas.
Pirmais uzbrucējs notika dažus mēnešus agrāk, 2024. gada oktobrī, kad Klusā okeāna salas nācijas Vanuatu piestāja Renhai klases kuģis.
“Ķīnas valdība mūs nav informējusi, kāpēc šī uzdevumu grupa ir izvietota mūsu reģionā,” no februāra lasīts Jaunzēlandes aizsardzības spēku instruktāžā.
“Un mēs neesam informēti, kādi ir tās nākotnes plāni.”
“Nenāca redzēt pingvīnus”
Renhai klases iznīcinātājs Zunyi, kas pavadīts ar piegādes tankkuģi un mazāku jūras fregatu, tika pamanīts Austrālijas austrumu krastā februāra vidū.
“Mums nepieredzētā veidā mēs esam ieviesuši aktīvus, lai aizēnotu uzdevumu grupu, lai mēs precīzi zinātu, kas notiek,” toreiz sacīja Austrālijas aizsardzības ministrs Ričards Marles.
Austrālija un Jaunzēlande tika noķerta no apsardzes, kad Zunyi sāka tiešraides treniņus zem aizņemta lidojuma ceļa Tasmana jūrā, liekot desmitiem komerciālo lidmašīnu mainīt kursu.
Kamēr gan Kanberas, gan Velingtona uzsvēra, ka uzdevumu grupa atrodas starptautisko tiesību robežās, viņi bija neapmierināti par tās rīcību.
“Mums ir bažas par veidu, kādā uzdevumu grupa paziņoja par savu nodomu veikt tiešus ugunsgrēka vingrinājumus, kurus mēs neuzskatām par atbilstību labākajai praksei,” rakstīja Jaunzēlandes amatpersonas.
Vairākos punktos sava reisa laikā ķīniešu uzdevumu grupa ienāca Austrālijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, liecina atsevišķa Kanberas izdotā dokumentu partija.
Austrālijas Nacionālās izlūkošanas birojs sacīja, ka šogad tas bija “vistālāk dienvidu, ko darbojās Tautas atbrīvošanas armijas un-NAVY grupa”.
Ārpolitikas eksperts Deivids Kapijs sacīja, ka Ķīnas Jūras spēku darba grupas klātbūtne ir “nepieredzēta” – un skaidri paredzēta ziņojuma nosūtīšanai.
“Ideja, ka viņi varētu rīkot militāro vingrinājumu, pat diezgan rutīnu, bija satriecoša daudziem jaunzēlandiešiem,” sacīja Kapijs, Velingtonas Viktorijas universitātes stratēģisko pētījumu centra direktors.
“Viņi nenāca tik tālu uz dienvidiem, lai redzētu pingvīnus.”
Ķīna nav žēl
Kapijs sacīja, ka tas kalpoja arī kā smailais pārmetums Austrālijai un Jaunzēlandei, kas regulāri pievienojas patruļām apstrīdētajās Dienvidķīnas jūras daļās, kuras Pekina ir mēģinājusi pieprasīt.
“Tas ir atgādinājums, ka divi var spēlēt šajā spēlē.”
Ķīna nosūtīja drebuļus caur Klusā okeāna dienvidu daļu 2024. gada septembrī, kad tā pārbaudīja kodolieroču raķeti Lielajā jūrā netālu no Francijas Polinēzijas.
Tā bija Ķīnas pirmā lielā attāluma raķešu atklāšana starp starptautiskajiem ūdeņiem vairāk nekā 40 gadu laikā.
Pekina ir paraustījusi plecus gan uz jūras spēku vingrinājumiem, gan ar raķešu pārbaudi kā nekas vairāk kā parastie militārie manevri.
“Es neredzu, ka ir kāds iemesls, kāpēc ķīniešu pusei par to vajadzētu žēloties vai pat domāt par to, ka par to atvainojas,” februārī sacīja Ķīnas vēstnieks Austrālijā, runājot par kuģiem.
“Kā galvenā vara šajā reģionā … Ķīnai ir normāli sūtīt kuģus uz dažādām reģiona vietām, lai veiktu dažāda veida aktivitātes,” vēstnieks Sjao Qians sacīja nacionālajai raidorganizācijai ABC.
Ķīnas Jaunzēlandes vēstniecība neatbildēja uz komentāru pieprasījumu.
-Agence France-Presse
